Māris Krautmanis / Autori

Kā tas nākas, ka prokuratūra Saeimā panāk sev vēlamos likumu grozījumus bez iebildumiem, bet advokātu iebildumus politiķi “laiž gar ausīm”? Vai nav tā, ka Latvijas tiesiskajā vidē indivīds pamazām kļūst aizvien neaizsargātāks, bet valsts vara pastiprina presingu? Kādu bīstamību rada topošie Krimināllikuma 323. panta grozījumi, kas parlamentā jau pieņemti otrajā lasījumā? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu Dmitriju Skačkovu.

Vai bija nepieciešams “finanšu kapitālais remonts”, vai Latvijas uzņēmēji bēg uz Lietuvu, cik noziegumu finanšu jomā izdodas atklāt? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci.

Laima Letiņa kopš 2. aprīļa ir galvenā valsts notāre. Viņa ir sākusi savu karjeru 2013. gadā, strādājot Uzņēmumu reģistrā (UR) par juristi, vēlāk par UR Juridiskās daļas vadītāja vietnieci, pēc tam arī par eksperti juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem apkarošanas jomā. Realizējusi tādus nozīmīgus projektus kā uzņēmumu reģistrācijas informācijas izsniegšanas kārtības maiņa, kas padarīja informāciju publiski pieejamu. Strādājusi arī pie projektiem, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju reģistra ieviešanu un UR informācijas sistēmas modernizāciju. Darbojusies arī “Moneyval” Latvijas delegācijā, lai pierādītu starptautiskajiem partneriem, ka Latviju nevajag iekļaut “pelēkajā sarakstā” un ka informācija par juridiskajām personām Latvijā ir labi redzama un tiek kontrolēta. Kādu laiku darbojusies privātajā sektorā – Finanšu nozares asociācijā. Viņa ir apņēmusies uzņēmumu reģistrācijas procesā mazināt administratīvo slogu, bet nemazināt valsts drošības lietu uzraudzību. Par to, kā tiks apvienota sloga mazināšana ar drošības nemazināšanu, “Neatkarīgās” saruna ar galveno valsts notāri Laimu Letiņu.

Virkne ekonomikas analītiķu ir pārāk optimistiski, uzskatot, ka šogad komercbankas sāks izsniegt kredītus ar vieglākiem nosacījumiem un lielākos apjomos nekā līdz šim. Šo optimismu raisa tas, ka Eiropas Centrālā banka pamazām aptur savus antiinflācijas pasākumus un vairs neceļ procentu likmes. “Taču ir citi faktori, kas tāpat ietekmē finanšu tirgu un neļauj uzskatīt, ka šovasar un šogad hipotekāros kredītus cilvēki varēs dabūt vieglāk,” pauž finanšu ekperts, uzņēmuma AS “West Kredit” padomes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēdējo nedēļu laikā ir aktualizējusi jautājumu par slimības lapu apmaksas kārtību Latvijā, kas, pēc LDDK ģenerāldirektora Kaspara Gorkša un LDDK prezidenta Andra Bites sabiedriskajā medijā paustā, pašlaik mazina darba devēju konkurenci. Tāpēc darba devēji mudina regulējumu mainīt tā, lai strādājošie mazāk gribētu doties darba nespējā, kā arī drīzāk atgriezties darbā pēc saslimšanas.

Par kuģiem, kravām un naudu Rīgas ostā, par ostas kotēšanu biržā, par to, kāda ostā būs dzīve, ja nebūs vairs ne Krievijas, ne Baltkrievijas preču – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.

Vai iespējams prognozēt, kurp civilizāciju aizvedīs mākslīgais intelekts; praktiskie iemesli, kādēļ jāmāk rīkoties ar mākslīgo intelektu; kur slēpjas pievilcība Ričarda Feinmana izteikumā; gaisa tīrības mērītāja noslēpumi; vai patiesi Latvijā ražo daudzas modernas lietas – par šiem un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidentu Normundu Bergu.

Tuvojas Lieldienas, un ir sācies olu iegādes drudzis. Kas notiek olu tirgū Latvijā un citviet Eiropas Savienībā; kā tas tiek kropļots ar Ukrainas olām; cik brīvi veikalos ir pieejamas tieši Latvijā ražotās olas; vai marķējumiem var ticēt; kur paliek apjomīgā Ukrainas olu ražotāju virspeļņa un kādas olas izvēlēties Lieldienu galdam, baltās vai brūnās – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.

Ir labi, ka liels valstu bloks pēc divu gadu diskusijām ir vienojies, ka pastāv nepieņemamas lietas, kas apdraud cilvēku tiesības un neatkarību; liela nozīme būs tam, cik efektīvi tiks uzraudzīta MI sistēmu atbilstība jaunajām prasībām gan Eiropas, gan valsts līmenī – šādus viedokļus par MI aktu “Neatkarīgajai” pauž Ukrainas digitālās transformācijas lietu ministra ārštata padomniece Ieva Ilvesa un Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Barkāne.

Par zinātnes un augstākās izglītības mūžīgajām naudas problēmām un visu līdzšinējo valdību nevērīgo attieksmi pret zinātni, par investīcijām inovācijās, kuru pietrūkst, par Eiropas “zaļā kursa” absurdajiem aspektiem un citām aktuālām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāju, habilitēto ķīmijas zinātņu doktoru Ivaru Kalviņu.

Vai saistībā ar kara gaitu Ukrainā ir pamats depresīvam noskaņojumam un kas jādara mums, Latvijas iedzīvotājiem, lai novērstu ienaidnieka vēlmi lauzties mūsu zemē – intervija ar zemessargu, Nacionālās apvienības politiķi Jāni Eglīti.

SIA “Arbo Windows” ir strauji augošs uzņēmums, kurš, apvienojot nozares profesionāļu pieredzi, ir kļuvis par vienu no vadošajiem koka logu un durvju ražotājiem Baltijā. Tā apgrozījums ir 9,1 miljons eiro, komandas darba pieredze ir 25 gadi, darbinieku skaits ir 110. Uzņēmums tirgum piedāvā stikla logu paketes, koka logus, koka durvis un bīdāmās sistēmas. Uzņēmuma vēstījums par sevi skan šādi: “Logi ir ēkas acis. Pa logu mēs ieraugām pasauli, pa logu namā ienāk gaisma, un pēc logiem mēs varam spriest par nama un tā īpašnieka personību, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli.”

“Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku Māri Pūķi. Viņš gan uzreiz lūdza neuzskatīt sarunā pausto par LPS viedokli. Tas ir viņa personīgais kā Latvijas Universitātes profesora viedoklis.

Ko darīt ar arhitektoniskajiem svešķermeņiem Vecrīgā, kuras celtnes atjaunot un kurām piešķirt aizmirstības statusu, modernā arhitektūra kropļo vai papildina pilsētas centra vaibstus, vai un kā “Rail Baltica” ienākšana Rīgā izmainīs pilsētu, kas notiks ar Latvijas muižām, vai cerīgi ir politiķu solījumi zinātnei palielināt finansējumu, – par šīm un citām tēmām Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis Ojārs SPĀRĪTIS intervijā “Neatkarīgajai”.

Mūsu acu priekšā notiek lietas, kuras politiķi un amatpersonas līdz šim tā arī nav spējuši tautai izskaidrot. Pērn Daugavpilī tika saražoti, notestēti un pilsētas satiksmē palaisti četri jauni tramvaji. Ne sals, ne sniegs, ne lietus, ne vēji, ne atkala jauno tramvaju darbību nespēja ietekmēt. Turpretim Čehijā ražotie vilcieni atteicās strādāt pat salīdzinoši nelielā salā. Kādēļ šādas lietas notiek, ekspresintervija ar AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” valdes locekli un komercdirektoru Vladislavu Pavloviču.

Kāds ir regulējums saistībā ar Krievijas graudiem, kādēļ zemniekiem Latvijā nav pamata protestēt kā Lietuvā, Vācijā, Francijā, cik reāla ir Zemkopības ministrijas pārcelšana uz Jelgavu, kādas izmaiņas gaidāmas Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās sabiedrībās un struktūrās, “Neatkarīgās” saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Ja izrādīsies, ka amatpersonas, iepērkot vilcienus, norādījušas ačgārnus standartus vilcienu elektrosistēmu parametriem un ignorējušas ražotāja paredzēto AS “Pasažieru vilciens” darbinieku apmācību vilcienu apkalpošanā, tad būtu tikai loģiski, ja kāda no valsts tiesībsargājošajām iestādēm uzsāktu kriminālprocesu.

Daudzi ļoti slaveni, nozīmīgi cilvēki mūzikā, literatūrā, mākslā, politikā un sabiedriskajā darbā 2023. gadā ir šķīrušies no dzīves un tagad noraugās uz mums no debesu maliņas.

Maldi un patiesības par Stambulas konvenciju un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) konservatīvismu, sabiedrības attieksme pret vardarbību, ostu reformas rītdiena, ko dara vai nedara satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kas sagaidāms labklājības jomā – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli ( ZZS).

Nākamā gada budžetam galvu reibinošs pieaugums; valsts parādu nasta ir samērīga un nav bīstama; komercbanku nekaunībai nav robežu; tiek meklētas iespējas finanšu institūciju “Altum” pārveidot par valsts banku kreditēšanas veicināšanai – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

Par Izraēlas kara operācijām Gazas joslā, par specifisko Tuvo Austrumu domāšanu, par radikālo islāmu, Rietumu dīvaino liberālmarksismu un citām aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar rabīnu, Jūrmalas ebreju kopienas vadītāju, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekli Šimonu Kutnovski-Ļaku.