“Tie nav mani vārdi. Turklāt es nezīmēju”. Tramps noliedz neķītru dzimšanas dienas apsveikuma sūtīšanu Epšteinam

© Depositphotos

ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka iesūdzēs tiesā laikrakstu “Wall Street Journal” par rakstu, kurā apgalvots, ka viņš 2003. gadā Džefrijam Epšteinam nosūtījis "neķītru" dzimšanas dienas apsveikumu ar savu vārdu, vēsta BBC.

Vēstuli, kas, pēc laikraksta apgalvojuma, tika nosūtīta Epšteinam 50. dzimšanas dienā, Tramps ir nosaucis par viltojumu.
Ierakstā Tramps saka, ka laikraksts un tā īpašnieks Rūperts Mērdoks "tika tieši brīdināti", ka viņi tiks iesūdzēti tiesā, ja publicēs šo stāstu, raksturojot to kā "nepatiesu, ļaunprātīgu un apmelojošu".
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, vēstulē ar Trampa vārdu "bija vairākas drukāta teksta rindas, ko ierāmēja kailas sievietes kontūra, kas, šķiet, ir zīmēta ar biezu marķieri".
"Kailās sievietes kontūras iekšpusē bija drukāta zīmīte, kas veidota kā iedomāta saruna starp Trampu un Epšteinu, rakstīta trešajā personā," ziņo laikraksts.
Tajā, kā ziņots, ir jokaina atsauce, ka "Mīklas nekad nenoveco", un tā it kā beidzas ar vārdiem: "Draugs ir brīnišķīga lieta. Daudz laimes dzimšanas dienā - un lai katra diena ir vēl viens brīnišķīgs noslēpums."
"Tie nav mani vārdi, ne tā es runāju. Turklāt es nezīmēju," Tramps sociālajos tīklos sacīja, reaģējot uz stāstu.
Saskaņā ar “Wall Street Journal” sniegto informāciju, vēstule bija daļa no dzimšanas dienas apsveikumu apkopojuma, ko apkopoja Epšteina līdzgaitniece Gisleina Maksvela. Maksvela tika notiesāta 2021. gadā par palīdzību Epšteinam bērnu seksuālajā tirdzniecībā un notiesāta uz 20 gadiem cietumā.



Epšteina skandāls turpina drebināt ASV “politikumu”

Lai gan Epšteins vēl 2019. gada 10. augustā cietumā izdarīja pašnāvību (citā versijā tika nogalināts), ar viņa vārdu saistītas pagātnes norises laiku pa laikam aktualizējas, tad norimst, un pēc tam skandalēšanās atsākas ar jaunu sparu.

Ziņa par Trampa ne īsti sūtīto, ne īsti nesūtīto vēstuli ir tikai kārtējā epizode daudzu trokšņainu kampaņu ķēdē. Daļa politikas vērotāju domā, ka šis ir “apsveikums” Trampam no multimiljardiera Īlona Maska, ar kuru viņam pirms vēlēšanām bija brīnišķīga sadarbība, bet pēcāk abi sagāja matos. Pēc tam abi it kā salaba, taču Maskam tagad ir politiskas ambīcijas un iecere izveidot jaunu politisku spēku, kas konkurēs gan ar Demokrātu partiju, gan ar Republikāņu partiju.



Kas bija Epšteins?

Džefrijs Epšteins bija veiksmīgs biržas spekulants, baņķieris, mediju magnāts un liels investors dažādās nozarēs. Taču 2025. gadā pret viņu tika izvirzīta pirmā apsūdzība pedofilijā.

2005. gada martā kāda sieviete sazinājās ar Floridas Palmbīčas policijas departamentu un apgalvoja, ka viņas 14 gadus veco audžumeitu uz Epšteina savrupmāju aizvedusi vecāka meitene. Tur viņai esot samaksāti 300 ASV dolāri par Epšteina izģērbšanu un masāžu. Viņa esot izģērbusies, bet pēc tikšanās pametusi apakšveļu. Palmbīčas policija uzsāka 13 mēnešus ilgu slepenu izmeklēšanu, tostarp pārmeklēja Epšteina māju. Izmeklēšanas laikā Palmbīčas policijas priekšnieks Maikls Reiters publiski apsūdzēja Palmbīčas apgabala prokuroru Bariju Krišeru pārāk lielā iecietībā un lūdza FIB palīdzību.

2008. gada 30. jūnijā pēc tam, kad Epšteins atzina savu vainu štata apsūdzībā par meitenes, kas jaunāka par 18 gadiem, piesaistīšanu prostitūcijai, viņam tika piespriests astoņpadsmit mēnešu cietumsods. Šo sodu viņš “izcieta” nevis īstā cietumā, bet teju vai atpūtas namā Palmbīčas cietuma privātā spārnā, kur viņam bija atļauts dažkārt ieiet un atgriezties pirms noteiktā atbrīvošanas laika.

Taču vēlāk sāka atklāties aizvien jaunas briesmu lietas, tika izvirzītas aizvien jaunas un jaunas apsūdzības, kas saistītas ar Epšteina noslieci uz mazgadīgu meiteņu pavešanu, izvarošanu un iesaistīšanu prostitūcijā.



Arī Tramps tika purināts

Vienā no daudzajām tiesu lietām apsūdzība tika izvirzīta arī pret Trampu.
Federālajā prasībā, ko Kalifornijā 2016. gada aprīlī iesniedza Džeina Dou pret Epšteinu un Trampu, tika apgalvots, ka abi vīrieši seksuāli uzbruka viņai vairākās ballītēs Epšteina Manhetenas rezidencē 1994. gadā, kad viņai bija 13 gadu. Federālais tiesnesis prasību noraidīja 2016. gada maijā, jo tajā nebija izvirzītas pamatotas prasības saskaņā ar federālajiem likumiem. Sieviete iesniedza vēl vienu federālu prasību Ņujorkā 2016. gada jūnijā, taču arī tā tika atsaukta trīs mēnešus vēlāk, acīmredzot nepasniedzot to atbildētājiem. Trešā federālā prasība tika iesniegta Ņujorkā 2016. gada septembrī, un lieta tika izbeigta 2016. gada 4. novembrī. Trampa advokāts Alans Gārtens noliedza Džeinas Dou apgalvojumus, savukārt Epšteins atteicās sniegt komentārus.



Bēdīgās finansista - pedofila beigas

Epšteins tika arestēts Ņujorkā 2019. gada 6. jūlijā pēc atgriešanās no Parīzes ar savu privāto lidmašīnu.
Prokurori pieprasīja konfiscēt viņa Ņujorkas savrupmāju, kur tika pastrādāti daži no viņa iespējamiem noziegumiem.
Epšteins vienmēr noliedza jebkādu pārkāpumu un neatzina savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās.
Pēc tam, kad tiesa atteicās viņu atbrīvot pret drošības naudu, viņš tika turēts Ņujorkas Metropolitēna labošanas centrā. Jūlijā viņš īslaicīgi tika nogādāts slimnīcā, jo, kā plaši ziņots, viņam bija kakla traumas, kuras ne cietuma amatpersonas, ne viņa advokāti oficiāli nekomentēja. 10. augustā viņš nomira.



Kas tie tādi, kas “Epšteina sarakstā”?

Taču dažādas civilprasības un krimināllietas pret citām personām turpinājās. Viens no skandāliem ir “Epšteina saraksts”, kur it kā ir iekļauti daudzi ASV vareno vārdi.

Epšteins izveidoja elitāru sociālo loku, kurā bija politiķi un slavenības. Tas ir veicinājis sazvērestības teorijas, ka Epšteins uzturēja savu klientu sarakstu un izmantoja to, lai šantažētu viņus kā daļu no sava starptautiskā seksa tirdzniecības tīkla. Šādas teorijas tika popularizētas pēc Epšteina nāves 2019. gadā un atkal 2025. gadā. Termini "Epšteina saraksts" un "Epšteina faili" attiecas arī uz neskaitāmajiem tiesas dokumentiem, kas saistīti ar Epšteinu, no kuriem daži ir publiski publicēti. Piemēram, tiesas dokumentos un lidojumu žurnālos ir minētas dažādas ievērojamas personas, kas ceļojušas kopā ar Epšteinu vai sazinājušās ar viņu.
Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departaments un Federālais izmeklēšanas birojs izmeklēja, vai šāds saraksts pastāv, un secināja, ka tāda nav. 2025. gada jūlijā publicētā neparakstītā un nedatētā memorandā bija teikts: ”Nav atrasti ticami pierādījumi tam, ka Epšteins savu darbību ietvaros būtu šantažējis ievērojamas personas. Mēs neatradām pierādījumus, kas varētu būt par pamatu izmeklēšanai pret neapsūdzētām trešajām personām."