Krievijas autosacīkšu organizatori iesūdz tiesā "Formula 1"

“Formula 1” (F1) autosacīkstes līdz Krievijas pilnam iebrukumam Ukrainā bija diktatora Vladimira Putina iemīļota spēļmantiņa un iespēja pasaulei stāstīt, cik “normāla”, “attīstīta” un “progresīva” ir Krievija.

Šīm sacensībām piemērota trase bija uzbūvēta Sočos, un kopš 2014. gada tur regulāri notika F1 sacīkšu posmi. Bija paredzēts, ka ar 2023. gadu F1 sacīkstes sāks notikt Pēterburgā, kur uzbūvēta jauna trase - “Igora Drive”.

Taču F1 prezidents, itālis Stefano Domenikali uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā paziņoja, ka "Krievijā F1 sacīkšu vairs nebūs. F1 nekad tur neatgriezīsies".

Tagad Krievijas F1 posma sacīkšu organizatori “Rosgonki” iesnieguši prasību pret sporta komerctiesību īpašnieku Lielbritānijas Augstākajā tiesā. Saskaņā ar Krievijas valsts ziņu aģentūras “Tass” sniegto informāciju, “Rosgonki” - uzņēmums, kas organizēja Soču sacīkstes - pieprasa atmaksāt iepriekš samaksāto 2022. gada maksu, kas, domājams, ir aptuveni 50 miljoni angļu mārciņu. Tik ļoti neveiksmīgas sarunas

F1 atcēla Vladimira Putina atbalstīto pasākumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā. “Tass” ziņo, ka, lai gan F1 atzīst parādu, līdzekļi joprojām ir iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām. “Rosgonki” izpilddirektore Irina Aureniusa apstiprināja, ka sarunas ir bijušas neveiksmīgas. “Formula 1” neveicot nekādas darbības, lai labticīgi atmaksātu parādu, un saistībā ar to tika nolemts pieprasīt līdzekļu atmaksu, izmantojot Lielbritānijas tiesu un tiesību sistēmu, viņa pastāstīja “Tass”. “Šobrīd mēs neesam gatavi komentēt prasības detaļas, tostarp summu,” viņa teica. “Rosgonki” arī apsūdz “Formula 1” sporta politizēšanā, atceļot sacīkstes, kurām no 2023. gada bija jāpārceļas no Sočiem uz jaunu norises vietu Sanktpēterburgā, raksta tīmekļa vietne “grandprix.com”.

Formula 1 nekad neatgriezīsies Krievijā

Krievija, kur līdz pilna mēroga karam regulāri notika F1 “Grand Prix” Sočos un kas plānoja pārcelt sacīkstes uz Sanktpēterburgu, tika izslēgta no kalendāra, kas bija kā daļa no plašajām sankcijām pret šo valsti Ukrainas kara dēļ. "Es vienmēr esmu uzskatījis, ka nekad nedrīkst teikt nekad," sacīja Domenikali, kad viņam mediji 2022. gadā jautāja par Krievijas izredzēm atgriezties. "Bet šajā gadījumā es varu droši apsolīt - mēs vairs ar viņiem nerunāsim," žurnālam “Sport Bild” tolaik sacīja Domenikali. "Krievijā vairs nebūs sacīkšu." Kad Krievijas F1 “Grand Prix” promoters Aleksejs Titovs tika lūgts komentēt Domenikali nostāju, viņš ziņu aģentūrai “Tass” sacīja: "Pašreizējā situācija pasaules sportā ir ārkārtīgi politizēta. "Domenkali vārdi ir jāņem vērā, paturot prātā viņa teikto. Viņa teiktajam ir izteikta politiska pieskaņa, kurai nav nekāda sakara ar sporta patieso garu. "Mūsu attiecību nākotne šodien ir patiešām neskaidra. Mēs ņemsim vērā Domenikali nostāju savā turpmākajā darbā," sacīja Titovs, kurš pārstāv “Rosgonki”. Viņš arī pauda, ka “Formula 1” vēl nav atmaksājusi maksājumus, ko “Rosgonki” veica par atcelto 2022. gada Krievijas F1 “Grand Prix”. "Šis parāds pastāv, tas ir apstiprināts, un mūsu nostāja par to nav mainījusies," sacīja Titovs. "Mēs sagaidām atmaksu neatkarīgi no “Formula 1” pašreizējās nostājas attiecībā uz sacīkšu rīkošanu Krievijas Federācijā," sacīja Titovs.

Salīdzinājumā ar miljardiem, kas apgrozās F1 sacīkstēs un ap tām, 50 miljoni mārciņu ir kā 50 kapeikas, taču “Rosgonki” acīmredzami cer izmantot tiesvedību Londonā kā propagandas iespēju, kur jebkurā gadījumā varēs stāstīt, cik “netaisnīgi britu tiesa spriedusi”, ja tiesa noraidīs prasību, vai, ka “taisnība ir uzvarējusi”, ja tiesa lems par labu “Rosgonki”.

725 sagrauti sporta objekti Ukrainā

Saskaņā ar Ukrainas Ārlietu ministrijas informāciju, līdz 2025. gada martam Krievija ir nogalinājusi 591 Ukrainas sportistu un treneri, 22 atrodas gūstā un 11 ir pazuduši bez vēsts. Krievijas uzbrukumos ir bojātas vai iznīcinātas 725 sporta bāzes, tostarp 17 olimpiskās, paraolimpiskās un nedzirdīgo olimpiskās treniņu bāzes. “Krievija jau gadu desmitiem izmanto sportu propagandas nolūkos. 10 no 15 Krievijas sportistiem, kuri 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē sacentās zem neitrāla karoga, vai nu publiski atbalstīja karu, vai arī bija saistīti ar militārajiem spēkiem. Krievijas sports nav atdalīts no valsts - tas ir viens no instrumentiem, ko izmanto agresijas attaisnošanai un veicināšanai. Tiem, kas saka, ka sportam jābūt ārpus politikas, ir jāatzīst arī tas, ka Krievija izmanto sportu kā politisku ieroci,” sacīts Ukrainas Ārlietu ministrijas vēstījumā.