Rīdzinieku un Rīgas viesu skatus jau nepilnus desmit gadus priecē Daugavas kreisajā krastā mirdzošās divas augstceltnes “Zunda Towers”. Kas apdzīvo un kas apdzīvos šīs ekskluzīvās telpas, kāda nākotne paredzama šim augstceltņu projektam – skaidro “nra.lv”.
Aprīļa beigās tika publiskota ziņa, ka izsolē var iegādāties septiņus ekskluzīvus dzīvokļus Pārdaugavas augstceltnes "Zunda Towers" divu torņu kompleksā. Visu izsolēs piedāvāto dzīvokļu īpašnieks ir "Amber Beverage Group", Luksemburgas kompānija "SPI RE Holdings S.a.r.I.", kura torņu kompleksā investējusi aptuveni 280 miljonus eiro. "Zunda Towers" augstceltnes pieņemtas ekspluatācijā 2020. gada janvārī. "Zunda Towers" kompleksa kopējā platība ir apmēram 90 000 kvadrātmetru. Komplekss piedāvā dzīvokļus, telpas viesnīcām un A klases birojiem.
25.maijā kļuva zināms, ka izsolē nekustamo īpašumu tomēr nav izdevies pārdot. Kas gan atturēja interesentus no dzīvokļu iegādes par cenu, kura sākotnēji bija noteikta zemāka nekā tirgus cena? Izrādās, iemesls šādai netipiskai parādībai bija projekta īpašnieka "SPI RE Holdings S.a.r.I.” viedokļu nesakritība ar “Luminor” banku par šo dzīvokļu finansēšanas kārtību. Šis gadījums ir atgādinājums atbildīgajām amatpersonām par valsts finanšu jomu, ka pienācis laiks rūpīgāk izvērtēt, kā mazināt šķēršļus vietējā kapitāla banku izaugsmei. Kādēļ šāda bankas un uzņēmēju viedokļu nesakritība; vai šis gadījums atturēs “Zunda Towers” projekta attīstītājus no turpmākajiem plāniem; vai diviem “Zunda Towers” brāļiem nākotnē pievienosies arī trešais jaunākais brālis - “nra.lv” saruna ar “Zunda Towers” izpilddirektoru Aigaru Gerhardu.
Kas bija galvenais cēlonis, kāpēc izcēlās domstarpības ar “Luminor” banku? Vai tas gadījumā nav netiešs Krievijas sveiciens jūsu projektam saistībā ar sniegto atbalstu Ukrainai?
Domstarpību pamatā ir būtiskas atšķirības redzējumā par bankas pienākumiem, sadarbības principiem un projekta attīstības iespējām. Banka nepietiekami konstruktīvi iesaistās risinājumu meklēšanā, kas ļautu projektam pilnvērtīgi attīstīties un realizēt tā potenciālu. Tieši šo domstarpību dēļ izveidojās juridiska un komerciāla konflikta situācija. Uzskatām, ka “Zunda Towers” potenciāls un tā ekonomiskā vērtība nav tikusi pienācīgi novērtēta.
Nevēlos spekulēt attiecībā uz ģeopolitiskajiem aspektiem, taču nevar ignorēt faktu, ka pēdējo gadu laikā daudzi uzņēmēji ar starptautisku profilu ir saskārušies ar paaugstinātu piesardzību no finanšu sektora puses.
Kādā stadijā šobrīd ir “Zunda Towers” projekts?
“Zunda Towers” šobrīd ir stabilizācijas stadijā - abas torņu ēkas ir pilnībā uzbūvētas, un pakāpeniski tiek paplašināta projekta funkcionalitāte, nomnieku portfelis un pakalpojumu klāsts. Paralēli notiek darbs pie ilgtermiņa stratēģijas, lai komplekss pilnvērtīgi nostiprinātos kā viens no nozīmīgākajiem daudzfunkcionālajiem centriem Rīgā.
Kādi ir projekta tālākie attīstības plāni - vai taps arī trešā “Zunda Towers” ēka?
Jā, trešās ēkas attīstības iespēja joprojām ir projekta ilgtermiņa redzējumā. Tas gan būs atkarīgs gan no kopējas tirgus situācijas, gan no finansējuma pieejamības un investīciju klimata Latvijā. “Zunda Towers” sākotnējā vīzija vienmēr bija veidot pilnvērtīgu starptautiska līmeņa biznesa un dzīves telpas kvartālu. Tāpēc projektam ir spēcīgs tālākās attīstības potenciāls.
Kādu jūs redzat “Zunda Towers” lomu Rīgas attīstībā tuvāko gadu laikā?
Mēs redzam “Zunda Towers” kā vienu no modernās Rīgas simboliem - projektu, kas palīdz pilsētai konkurēt ar citām Ziemeļeiropas galvaspilsētām. Rīgai ir nepieciešami augstas kvalitātes, starptautiskiem standartiem atbilstoši objekti, lai piesaistītu investorus, starptautiskus uzņēmumus un talantus. “Zunda Towers” var būt nozīmīga daļa no šīs transformācijas.
Vai “Zunda Towers” varētu kļūt par sava veida “jauno biznesa centru” Rīgā?
Potenciāli - jā. Projekta atrašanās vieta, infrastruktūra un arhitektūra tam dod ļoti labas priekšrocības. Mēs redzam, ka arvien vairāk starptautisku uzņēmumu meklē modernu, ilgtspējīgu un reprezentablu vidi. “Zunda Towers” var kļūt par vietu, kur koncentrējas biznesa, viesmīlības, dzīvojamā un pakalpojumu vide vienotā ekosistēmā.
Cik sarežģīti Latvijā un Baltijā kopumā šobrīd ir piesaistīt finansējumu liela mēroga nekustamo īpašumu projektiem?
Šobrīd tas ir ievērojami sarežģītāk nekā pirms vairākiem gadiem. Bankas ir kļuvušas daudz konservatīvākas, īpaši attiecībā uz liela mēroga un ilgtermiņa projektiem. Tas ietekmē ne tikai vietējos attīstītājus, bet arī starptautiskos investorus, kuri izvērtē Baltijas tirgu.
Vai, jūsuprāt, Latvijas finanšu sektors šobrīd spēj apkalpot miljardu līmeņa projektus? Latvijā ir profesionāli finanšu sektora dalībnieki, taču kopumā tirgus kapacitāte un riska apetīte ir ierobežota. Lai Latvija spētu konkurēt par ļoti lieliem investīciju projektiem, nepieciešama elastīgāka pieeja un lielāka gatavība strādāt ar starptautiska mēroga attīstības projektiem.
Cik lielā mērā bankas pašreizējā rīcība traucē projekta tālākai attīstībai?
Jebkura ilgstoša finanšu nenoteiktība ietekmē projekta attīstības tempu un lēmumu pieņemšanu tirgū. Pašreizējā bankas rīcība rada papildu piesardzību potenciālajiem partneriem - starptautiskiem operatoriem, investoriem un nomniekiem.
Vairāki lieli potenciālie nomnieki šobrīd ir nogaidošā pozīcijā un atliek gala lēmumus līdz brīdim, kad finansējuma un bankas iesaiste būs skaidri atrisināta, tādēļ atsevišķi līgumi netiek noslēgti, neskatoties uz saglabāto interesi.
Situācija jau ietekmējusi gan nomas, gan pārdošanas darījumus - kopā ar nenotikušiem nomas darījumiem tas veido daudzu miljonu eiro tieši neiegūtu ienākumu apjomu. Tāpat daļēji ir sabremzēta plānotā viesnīcas atvēršana, kas stabilas situācijas gadījumā tiktu operatīvi virzīta uz atvēršanu.
Par projektu joprojām ir augsta interese no starptautiskiem operatoriem un zīmoliem. Konkrētus nosaukumus šobrīd nebūtu korekti publiski minēt, taču runa ir gan par viesmīlības sektora spēlētājiem, gan starptautiskiem pakalpojumu un biroju nomniekiem. Stabils un prognozējams finansēšanas fons būtiski palīdzētu šādu partnerību attīstībā. Pēc finanšu jautājumu sakārtošanas sagaidāma būtiski aktīvāka jaunu sadarbību un līgumu slēgšana.
Kādu signālu investoriem dod situācija ap “Zunda Towers”? Vai “Luminor” bankas rīcība nemet ēnu uz visām bankām Latvijā un kopējo investīciju klimatu Latvijā?
Liela mēroga publiski konflikti starp attīstītājiem un bankām vienmēr rada jautājumus investoriem par tirgus prognozējamību. Uzskatu, ka Latvijai ir ļoti svarīgi demonstrēt spēju konstruktīvi risināt sarežģītas situācijas un saglabāt uzticību investīciju videi. Vienlaikus nevēlos arī vispārināt mūsu gadījumu attiecībā uz visu Latvijas banku sektoru.
Vai konflikta risināšanai vēl redzat iespēju vienoties?
Vienmēr esmu bijis atvērts konstruktīvam dialogam un risinājumiem, kas būtu ekonomiski pamatoti un taisnīgi visām pusēm. Taču šobrīd attiecības ar banku ir nonākušas ļoti sarežģītā stadijā.
Kādas ir iespējas šobrīd nomainīt banku?
Tiek izvērtētas dažādas alternatīvas, tostarp sadarbība ar citiem finanšu partneriem un starptautiskiem investoriem. Šādu projektu refinansēšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, taču darbs pie iespējamiem risinājumiem notiek.
