Deklarācijā par Andra Kulberga (AS) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību uz Finanšu ministriju attiecas daudzi naudas ietilpīgi uzdevumi – viens no tiem ir budžeta stabilizācija un izdevumu efektivitāte.
Lai nodrošinātu virzību uz sabalansētu, Eiropas ekonomiskās pārvaldības noteikumiem un Fiskālās disciplīnas noteikumiem atbilstošu budžetu 2030. gadā, valdība apņemas līdz 2026. gada 30. jūnijam sagatavot makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam, kā arī secīgi veikt budžeta bāzes izdevumu izvērtēšanu visās ministrijās.
“Lai mazinātu publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskus, uzsāksim prioritāro valsts iepirkumu un lielāko kapitālsabiedrību iepirkumu pārskatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot sadārdzinājumiem, līgumu grozījumiem un konkurences ierobežošanas riskiem. Uzsāksim datu publiskošanu par noslēgtajiem iepirkumu līgumiem, veiktajiem grozījumiem, līgumu summu izmaiņām, lai valdībai un sabiedrībai būtu pieejama informācija par aktuālo līgumu summām. Pilnībā pārskatīsim prēmiju un naudas balvu izmaksu principus, integrējot tos motivējošā un uz rezultātu vērstā atalgojuma sistēmā. Ieviesīsim atklātību un tiešsaistes pieejamību valsts budžeta datiem,” - lūk, tikai daži no jaunās valdības solījumiem.
Valdība apņemas aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam, īpaši aktualizējot ģeopolitiskajai situācijai atbilstošu ES finansējumu drošībai un aizsardzībai.
Pavisam nesen - maija sākumā, kad Andris Kulbergs vēl nebija kļuvis par premjeru, viņš publicēja politiskās reklāmas rakstu, kurā pauda bažas par pieaugošo valsts parāda apmēru. “Kariņa laikā, kad “naudas bija vairāk, nekā vajag”, parāds mums izmaksāja 165 miljonus gadā, bet šogad mēs maksāsim jau 660 miljonus. 2030. gadā šis skaitlis būs ap miljardu un slogs katrai Latvijas mājsaimniecībai sasniegs 1090 eiro tikai par parāda apkalpošanu,” raksta Kulbergs. Tātad jaunā valdība cer ko paveikt arī, lai mazinātu valsts parādu.
Vai tas nozīmē, ka valdība griezīs tā, ka atkal “būs jāsavelk jostas”? Kam griezīs un kam kas būs jāsavelk? Vai tas nozīmē, ka budžeta likums tiks vērts vaļā un tajā būs grozījumi? Par šiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar jauno finanšu ministru Māri Kučinski.
Vai un ko valdība griezīs?
Lai varētu griezt, vispirms ir jābūt pilnīgiem datiem un pilnai skaidrībai, ko var griezt. Tāpēc būs “nosacīta budžeta atvēršana”. Tas nozīmē, ka budžetu nenesīs uz Saeimu, lai pārskatītu, bet inventarizēs, lai izskatītu to, kas tajā ir iekšā. Mums jāsagatavo budžeta izvēles - jānocērt viss liekais un jānodod izvēles nākamajai valdībai.
Parasti izvēlas otrā ceturkšņa datus un tad taisa prognozes. Tās mēdz būt sliktākas vai labākas, bet vienmēr atšķiras no iepriekšējā plāna, tāpēc jāveic korekcijas.
Valdības deklarācijā kā atskaites punkts ierakstīts 30. jūnijs - uz to brīdi parādīsies materiāls par budžetu, kas līdz septembrim būs jāizskata.
Pašlaik jūtos kā dodoties uz dienestu armijā - būs jāstrādā.
Ko darīsiet ar “airBaltic” un “Rail Baltica”? Aviokompānijai ar tai aizdotajiem 30 miljoniem eiro diezin vai pietiks.
Tas tagad ir visas valdības kopīgs uzdevums - Andris Kulbergs ir šo stāstu pieņēmis kā visas valdības uzdevumu, līdz ar to mazliet atvieglojot Satiksmes ministriju un vairāk darba dodot Finanšu ministrijai. Jāpatur prātā, ka augusta beigās “airBaltic” jautājums būs ministru prezidentam uz galda.
Un augusta beigās būs arī skaidrība par budžeta līdzekļiem - ko var ņemt un ko nevar ņemt, un kādi līdzekļi ir valsts rīcībā. Un, manuprāt, tā būs pareizi, jo līdz šim ir notikusi vainīgā meklēšana, lai visas problēmas nogrūstu uz vienu cilvēku.
Ko darīsiet, ja “airBaltic” nāks pie valdības un lūgs vēl 150-200 miljonus?
Viņi labi zina, ka ar vaimanāšanu šoreiz nebūs līdzēts. Tāpēc mēs augusta beigās gaidām aviokompānijas piedāvājumu - saucam to par restrukturizāciju vai par jauno biznesa plānu, vai arī par “liekā nomešanu”, bet skaidrs, ka “airBaltic” nevar turpināt darboties tādā veidā kā līdz šim. Ja līdz tam laikam nekas nebūs izdarīts, tad secinājumi būs bēdīgi.
Bet cerības un solījumus jaunā “airBaltic” vadība ir iedevusi. Uzņēmums ir nolīdzis tos pašus analizētājus un pētītājus, kas savulaik tika galā ar milzīgajām SAS problēmām. Taču pagaidām nav zināms, kāds būs piedāvājums, nav zināms pat, kāds būs virziens.
Terminu “restrukturizācija” mēdz lietot, lai nebūtu jāsaka “maksātnespējas process”. Vai ir runa par uzņēmuma maksātnespēju?
Tautas valodā izsakoties, no uzņēmuma tiek gaidīta “liekā nomešana”. Latvija ar “airBaltic” mēģināja uzlēkt augstāk, nekā iespējams - kļūt par lielu aviācijas monstru. Bet tas neizdodas.
Mēs koalīcijā visi esam vienādās domās, ka aviokompānija ir vajadzīga, tikai jautājums, kādā izskatā. Mums tā ir vajadzīga savienojamībai no Rīgas, bet diezin vai tā ir vajadzīga savienojamībai no kādām eksotiskām valstīm. Un lidmašīnu daudzums “airBaltic” ir kā megakompānijai.
Kas notiks tālāk ar “Rail Baltica”?
Tur liela priekšrocība ir Andrim Kulbergam - viņš ir vadījis parlamentāro izmeklēšanas komisiju.
Jābeidz sapņot, ka “Rail Baltica” būs gatavs 2030. gadā. Būs jāatsakās no visām “ekstrām”, kas nozīmē daļēju pārprojektēšanu. Ir ļoti svarīgi to darīt ātri, jo sākas jaunais Eiropas Savienības finansēšanas cikls, un šajā ciklā “Rail Baltica” nebūs ierakstīts pilnā apmērā, ja nebūs pilnībā sagatavots piedāvājums.
Tas ir kopīgs Baltijas valstu uzdevums, un tur atpakaļceļa nav - mēs nevaram atstāt igauņus un lietuviešus ar cauru vidu.
Andris Kulbergs ceturtdien no rīta Saeimā uzstājās kā nikns opozicionārs, bet pēcpusdienā jau kļuva par Ministru prezidentu. Vai pietiks spēka no “spēlēšanas aizsardzībā” pāriet uz uzbrukumu?
Kulbergam pietiks. Bet, jā - jāpiekrīt, ka opozīcija un pozīcija ir dažādas pasaules. Ar skarbo realitāti nāksies saskarties. Mēs esam izveidojuši diezgan lielu koalīciju. Ja kāds nav gatavs piedalīties, tad nemaz nevajadzēja sākt. Mēs, “Apvienotais saraksts”, Evikai Siliņai visu laiku teicām, ka viņai ir pārāk maza koalīcija. Tagad koalīcija ir lielāka, un cerams, ka darbi ritēs raitāk.
