Vienkāršs, parasts latviešu cilvēks kuļas kā pa nātrēm. Taču arī pasaules lielākajiem bagātniekiem ir problēmas – nevajag domāt, ka viņiem dzīve viegla.
Šā gada 12. jūnijā tehnoloģiju uzņēmējs Īlons Masks no Amerikas kļuva par pirmo triljonāru vēsturē. Pēc tam viņš šo statusu zaudēja, tad atkal atguva, bet pašlaik vēlreiz to ir zaudējis.
Kā raksta BBC, Masks otrdien zaudēja savu triljonāra statusu mazāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad kļuva par pirmo personu, kas to ieguva pēc “SpaceX” publiskās debijas biržā, liecina “Bloomberg” dati. “Bloomberg” miljardieru indekss, kas tiek atjaunināts katru dienu, 1. jūlijā novērtēja viņa bagātību 957 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir mazāk nekā pirms 14 dienām, kad tā bija novērtēta 1,11 triljonu ASV dolāru apmērā. Šī maiņa sekoja straujam “SpaceX” un “Tesla” akciju kritumam, jo tehnoloģiju akcijas kopumā kritās, ko veicināja pieaugošās šaubas par mākslīgā intelekta ilgtermiņa rentabilitāti. Neskatoties uz zaudējumu, Masks joprojām ir pasaules bagātākais cilvēks, un viņa bagātība joprojām ievērojami pārsniedz viņa tuvāko konkurentu bagātību. Miljardieris sākotnēji iegāja vēsturē 12. jūnijā ar ļoti gaidīto sava raķešu uzņēmuma “SpaceX” publiskā tirgus debiju “Nasdaq” biržā, raksta BBC. “Grāvēja” sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) cena bija 135 ASV dolāri par akciju, un tirgu atklāšanas brīdī tā cena bija 150 ASV dolāru. Debijas laikā raķešu un satelītu giganta vērtība pārsniedza 1,77 triljonus dolāru. Tā kā Maskam piederēja aptuveni 42% “SpaceX” akciju, kotācija biržā acumirklī pacēla viņa vērtspapīru bagātību virs viena triljona dolāru atzīmes. Līdz 16. jūnijam pieaugošais investoru entuziasms pacēla “SpaceX” akcijas līdz 225,64 dolāru maksimumam, tādējādi Maska kopējā tīrā vērtība sasniedza 1,32 triljonus dolāru. Tomēr tirgus trakums neturpinājās. Bažas par kapitālieguldījumiem, mākslīgā intelekta infrastruktūras izmaksām un nemainīgajām procentu likmēm izraisīja plašu tehnoloģiju akciju izpārdošanu un īpaši smagi skāra tādus strauji augošus tehnoloģiju gigantus kā “Nvidia”, “Intel” un “AMD”. Arī “SpaceX” akcijas cieta no korekcijas, no jūnija vidus maksimuma krītoties par vairāk nekā 30% līdz aptuveni 156 dolāriem. Vienā nemierīgā pirmdienā, 22. jūnijā, 16% kritums vienas dienas laikā no Maska personīgās bilances izdzēsa aptuveni 240 miljardus dolāru. Vienlaikus viņa elektroautomobiļu uzņēmuma “Tesla” akcijas nokritās gandrīz par 6%, dienu vēlāk palielinot viņa finansiālos zaudējumus. Maskam pieder aptuveni 12% no “Tesla” apgrozībā esošajām akcijām. Atšķirībā no tradicionālajiem miljardieriem ar diversificētiem portfeļiem, Maska bagātība gandrīz pilnībā ir saistīta ar akcijām tikai divos uzņēmumos: “SpaceX”, kas veido gandrīz 80% no viņa kopējās tīrās vērtības, un “Tesla”. "Tādai akcijai kā “SpaceX” daudzi lēmumi varētu būt pieņemti emocionāli un balstīti uz milzīgu lēcienu paredzēšanu kosmosa izpētē un izmantošanā, taču investīcijas jāuztver ar skaidru redzi un pacietību, pat ja iesaistīti tik milzīgi skaitļi," sacīja AJ Bell finanšu analīzes vadītājs Denijs Hjūsons.
Pasaules bagātākais cilvēks Masks joprojām ieņem krietni augstāku vietu nekā “Google” līdzdibinātāji Lerijs Peidžs (292,7 miljardi ASV dolāru) un Sergejs Brins (270 miljardi ASV dolāru), kuri attiecīgi ir otrais un trešais bagātākais cilvēks. Marka Zakerberga tīrā vērtība trešdien pieauga par 19,1 miljardu ASV dolāru, sasniedzot 212,6 miljardus ASV dolāru, “Meta” akcijām pieaugot par vairāk nekā 10%. Pieaugums sekoja “Bloomberg” ziņojumam, kurā norādīts, ka “Meta” izstrādā plānus izveidot mākoņinfrastruktūras biznesu, kas pārdotu piekļuvi mākslīgā intelekta skaitļošanas jaudai un modeļiem kā potenciālu konkurentu “Amazon”, “Microsoft” un “Google”.
Turpat blakus Zakerbergam kā piektais vai dažbrīd ceturtais bagātākais pasaules cilvēks ir “Amazon” dibinātājs Džefs Bezoss.
Pēc “Forbes” datiem, desmit pasaules bagātāko cilvēku sarakstā starp amerikāņu miljardieriem ir iespraukušies tikai divi neamerikāņi no Eiropas - Bernārs Arno ar ģimeni no Francijas (7. vieta), kam turība tiek lēsta ap 171 miljardu dolāru, un Armansio Ortega (10. vieta) no Spānijas, kuram ir 148 miljardi dolāru. Desmit bagātāko cilvēku sarakstā vēl ir Larijs Elisons, Jensens Huans un Vorens Bafets.
Pasaules bagātākā sieviete joprojām ir Alise Luīze Voltone, Sema Voltona meita, “Walmart” lielveikalu ķēdes laimes mantiniece. Saskaņā ar “Bloomberg Billionaires” indeksu, pirms gada Voltones tīrā turība bija aptuveni 116 miljardi dolāru, tādējādi viņa ir bagātākā sieviete pasaulē un 15. bagātākā persona kopumā. Pēc “Forbes” datiem, viņa ir 14. vietā.
Ir divas valstis pasaulē, kurās ir milzīgs iedzīvotāju skaits un attiecīgi prātam neaptverams iekšējais tirgus un arī eksporta iespējas - Indija un Ķīna. Tomēr Āzijas bagātākais uzņēmējs, indietis Mukešs Ambani, “Forbes” sarakstā ir tikai 21. vietā ar 99 miljardiem dolāru.
No ķīniešiem visbagātākais ir Džans Jimings, kurš pazīstams kā “TikTok” platformas izstrādātājs (69 miljardi dolāru, 26. vieta “Forbes” sarakstā).
Par Indiju zinām, ka tur milzīgi bagāta ir “Tata” uzņēmēju dinastija. “Tata Motors” automašīnas ir visizplatītākais spēkrats šajā valstī, bet tas vēl nav vienīgais bizness, ar ko šī ģimene nodarbojas jau vairākās paaudzēs. Skatāmies, ko vēsta “Forbes”? Bagātākais šā biznesa mantinieks Ratans Tata ir “Forbes” saraksta 61. vietā. Nav slikti.
Multimiljardieri ir arī agresorvalstī Krievijā, tomēr viņu rocība ne tuvu nesniedzas līdz tiem kosmiskajiem apmēriem, kādi ir amerikāņu kolēģiem, un ir par vienu nulli summā īsāka.
Vagita Aļekperova tīrā vērtība tiek lēsta aptuveni 22,3 līdz 28,7 miljardu ASV dolāru apmērā, padarot viņu par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā. Viņa bagātība galvenokārt saistīta ar ievērojamu daļu “Lukoil”, vienā no Krievijas lielākajiem publiski tirgotajiem naftas un gāzes uzņēmumiem. Vēl vairāk nekā 20 miljardus sarausuši ir tādi personāži kā Aleksejs Mordašovs, Leonīds Mihelsons, Vladimirs Lisins, Vladimirs Potaņins, Genādijs Timčenko. Bet krievu oligarhiem, kuru biznesa veiksmes ir saistītas ar piezīšanos Putina varas vertikālei, dzīve nav viegla - jāsaskaras ar ASV un ES sankcijām, nav vairs tik ērta pārvietošanās pašiem un ģimenei, kā bija pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai, vairāki īpašumi Rietumos ir arestēti. Lielākajiem Krievijas bagātniekiem nākas iztapt vadonim, un viņu bizness balstās uz naftas un citu izejvielu pumpēšanu.
Ir gan starp krievu miljardieriem tāds Pāvels Durovs, kura rocība ir 17 miljardi dolāru (8. bagātākais krievs), un kurš vismaz ir pats radījis ko vērtīgu - “Telegram” platformu internetā.
Lai gan plašsaziņā daudz tiek cerēts uz kādu Krievijas “elites” sazvērestību, neizskatās, ka tuvākajā laikā Putinu kāds gāzīs.
Aplūkojot Latvijas bagātnieku sarakstus, vēl viena nulle jāsvītro nost, jo nav tādu, kas būtu miljardiera statusā. Saskaņā ar izdevuma “Miljonārs” informāciju, bagātākais latvietis ar 248,79 miljoniem eiro ir sakaru iekārtu ražotāja un eksportētāja SIA “Mikrotīkls” dibinātājs un līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš.
Tālāk seko amerikānis Džons Martins Tallijs (248,53 miljoni eiro), kurš jau 30 gadus darbojas Latvijā un tāpēc pieskaitāms pie mūsējiem.
Trešais ir Leonids Esterkins ar 150,65 miljoniem eiro. Viņš ir AS “Rietumu banka” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs.
Vēl multimiljonāri ir Aigars Kesenfelds, Vitālijs Čmihovs, Uldis Mierkalns, Ivo Zonne, Arkādijs Suharenko, Agris Tamanis. Viņi ir veiksmīgi kreditēšanas, nekustamo īpašumu, jauno tehnoloģiju kompāniju īpašnieki, kokrūpnieki, baņķieri. Kā desmitais multimiljonārs minēts Mihails Uļmans ar 54,79 miljoniem eiro. Tiesa pirmajā instancē ir atzinusi viņu par vainīgu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtīšanā. Lai gan viņš jau vairākus gadus atrodas ieslodzījumā, viņam piederošo aktīvu pašu kapitāls turpina augt.
Ievērosiet, ka še nosauktie ļaudis nav bieži TV šovu viesi, nebāžas virsū ar publiskām izdarībām, viņu foto nemēdz parādīties uz slavenību žurnālu vākiem - viņi ir klusi un šarmanti.
Daudz biežāk publikai parādās ļaudis, kas ir politiķi, ierēdņi, juristi, valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonas un nevalstisko organizāciju darboņi. Taču šai ļaužu kategorijai vēl viena nulle svītrojama nost. Nu ko viņi tādu saņem? Kādus nožēlojamus 10 000 eiro mēnesī, kādus 100 tūkstošus varbūt gadā? Nu kāds varbūt vairāk. Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” jaunais izpilddirektors Erno Hildēns atalgojumā no kompānijas pagājušā gada decembrī saņēmis 57 211 eiro. Tas ir par aptuveni 18% mazāk, nekā vidēji mēnesī saņēma bijušais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss.
Ar šādiem neciliem ienākumiem ir daudz par maz, lai justos komfortabli brīvajā pasaulē. Var iznākt tā, ka, piebraucot pie viesnīcas Monako vai Kannās ar savu šķietami labo auto, šveicars norādīs, ka tādam pie parādes durvīm neklājas atrasties un jābrauc uz stāvvietu ap stūri, kas paredzēta kalpotājiem.
Uz Pasaules kausa futbola finālu vēl ir pieejamas biļetes par 11 tūkstošiem dolāru. To vairs nav daudz - mazāk nekā 1000. Uz NBA čempionāta finālspēlēm Ņujorkā vislētākās biļetes esot maksājušas 15 000 dolāru, bet normālās vietās pat 200 000. Kā lai viens parasts valsts uzņēmuma valdes loceklis aiziet uz basketbolu vai futbolu? Viņš to nevar atļauties.
Skumīga ir latvju ļaužu dzīve, pat ja viņi ir augstos amatos. Skarba ir arī biznesmeņu dzīve.
ERR nesen ziņoja, ka igauņu tehnoloģiju uzņēmējs un “Wise” (agrāk “TransferWise”) līdzdibinātājs Tāvets Hinrikuss ir kļuvis par NBA basketbola komandas līdzīpašnieku. Viņš pievienojās investoru grupai, kas 4,25 miljardu dolāru vērtā darījumā iegādājās Portlendas “Trail Blazers” kontrolpaketi. Hinrikuss investēja caur savu uzņēmumu “Skaala Investmentss”. Plašāko investoru grupu ar nosaukumu “Rip City Rising” vada amerikāņu uzņēmējs Toms Dandons.
Tikmēr latviešu uzņēmēju aprindās neatradās 30 tūkstoši eiro, lai palīdzētu Latvijas regbija izlasei aizbraukt uz spēli pret Andoru. Tādēļ Latvijas vīriešu regbija izlasei uz vienu gadu ir liegta dalība Eiropas čempionāta Konferences divīzijas sacensībās. Starptautiskā regbija organizācija "Rugby Europe" piemēroja Latvijai diskvalifikāciju. Latvijas izlase līdz kovida sērgai spēlēja aizvien labāk un labāk, bet tagad ir bedrē un tur paliks vēl ilgi - nevis meistarības tūkuma dēļ, bet naudas dēļ.
Kamēr igauņu uzņēmējs kļūst par NBA komandas līdzīpašnieku, ne valsts, ne uzņēmumi nav spējuši atvēlēt Latvijas izlases glābšanai summu, par kuru var nopirkt divas vislētākās biļetes uz vienu NBA spēli.
