Latvijas kavēšanās “Rail Baltica” projektā Igaunijai sankcijas neradīs. Igaunija joprojām plāno pabeigt savu maršruta posmu līdz 2030. gadam, apstiprināja Igaunijas Klimata ministrijas mobilitātes vicekanclers Sanders Salmu.
Salmu atbildēja uz Rīgikogu deputātes Anastasijas Kovaļenko-Kelvartas (Centra partija) jautājumiem, tostarp par to, vai Igauniju varētu saukt pie atbildības par citu valstu iespējamiem kavējumiem, ja “Rail Baltica” Igaunijas posms tiktu pabeigts laikā. "Klimata ministrijai nav zināmi gadījumi, kad cita ES dalībvalsts būtu saukta pie atbildības par vienas dalībvalsts vainojamām darbībām vai bezdarbību. Mums arī nav zināms skaidrs juridiskais pamats, lai Igaunija uzņemtos solidāru atbildību par citu valstu kavējumiem, ja tā laikus pabeidz savu iekšzemes maršrutu," atbildēja Salmu. Viņš atzina, ka nav noslēpums, ka “Rail Baltica” ieviešana Latvijā līdz šim ir virzījusies lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. "Gan Igaunijas, gan Latvijas infrastruktūras ministri un premjerministri ir apsprieduši šo jautājumu. Jaunā Latvijas valdība ir solījusi rūpīgi pārskatīt “Rail Baltica” grafiku un finansējuma statusu, un mēs savus turpmākos lēmumus balstīsim uz oficiālu informāciju no Latvijas valdības, kad tā būs pieejama," viņš piebilda. Attiecībā uz Igauniju Salmu apstiprināja, ka būvniecības aktivitātes un pašlaik projektiem piešķirtie līdzekļi (435 miljoni eiro šogad un 495 miljoni eiro nākamgad) garantē projekta īstenošanu saskaņā ar grafiku. "Turklāt valdība nav mainījusi mērķi pabeigt “Rail Baltica” Igaunijas posmu līdz 2030. gadam un nav uzdevusi ministrijai izstrādāt jaunu grafiku," viņš piebilda. “Rail Baltica” ir kopīgs projekts starp trim Baltijas valstīm un Poliju, kura veiksmīga īstenošana, pēc Salmu teiktā, ir atkarīga no katras valsts ieguldījuma.
Arī Igaunijā valdību kritizē no panckām ārā
Lai gan Igaunijā “Rail Baltica” projekts virzās nesalīdzināmi labāk nekā Latvijā, arī igauņu opozīcija velta valdošajiem žultainu kritiku. “Notikumi ap “Rail Baltica” būvniecību raksturo Reformu partijas pārvaldību - valda nekompetence, cinisms un bezatbildība”, jūnija vidū Centra partijas priekšsēdētāju Mihailu Kelvartu citēja ERR. "Neviens ministrs, ieskaitot valdības vadītāju, nav centies izprast “Rail Baltica” projekta faktisko stāvokli ne Igaunijā, ne citur. Ir zīmīgi, ka valsts budžeta apspriešanas laikā neviens valdības loceklis nevarēja pateikt, cik daudz naudas šim projektam ir piešķirts šogad," sacīja Mihails Kelvarts. Viņš atgādināja, ka pašreizējā valdība noraidīja Centra partijas priekšlikumu veikt riska analīzi gadījumā, ja Latvija saskartos ar grūtībām projekta īstenošanā. "Koalīcija apgalvoja, ka ir tikai viens scenārijs, un ikviens, kurš uzdrošinājās to apšaubīt, izplatīja Kremļa naratīvus," atzīmēja Centra partijas līderis. "Pašreizējais Latvijas premjerministrs ir vairākkārt brīdinājis, ka Latvija nespēs pabeigt “Rail Baltica” projektu līdz 2030. gadam, bet Igaunijas premjerministrs atsakās to atzīt - it kā viņš dzīvotu paralēlā pasaulē." Kelvarts uzskata, ka, pat ja “Rail Baltica” posms Igaunijā kādreiz tiks pabeigts, tas neapmierinās valsts iekšējās vajadzības. "Lai ietaupītu līdzekļus, viņi atteicās no desmit viaduktu būvniecības, un pirmajā posmā tiks uzbūvēts tikai viens sliežu pāris. Turklāt šis dzelzceļš faktiski nesavienos dažādas apdzīvotas vietas. Piemēram, stacija Hēdemēstē atradīsies 15 kilometru attālumā no pašas Hēdemēstes apdzīvotās vietas," sacīja Kelvarts. Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksās 3,7 miljardus eiro, un projekta pabeigšana bija paredzēta pagājušajā gadā. Tomēr šodien jau runā par 15 miljardiem eiro, un termiņš ir pārcelts uz 2035. gadu, savukārt pat Igaunija nespēs pabeigt savu projekta daļu līdz 2030. gadam. "Premjerministrs neredz tajā problēmu, apgalvojot, ka valsts varētu piešķirt papildu 200 miljonus eiro gadā, lai paātrinātu būvniecību, palielinot gada izdevumus no 500 miljoniem līdz 700 miljoniem eiro. Šāda bezatbildība raksturo Reformu partijas attieksmi pret Igaunijas iedzīvotājiem un valsts finansēm. Situācijā, kad daudzi cilvēki cīnās, lai savilktu galus kopā, un valsts finanses ir dziļā krīzē, premjerministrs ir gatavs izmest simtiem miljonu eiro bez rūpīgas analīzes vai izpratnes par ilgtermiņa perspektīvām," uzsvēra Kelvarts. Pēc viņa teiktā, “Rail Baltica” projekta īstenošana ir “vēl viens Reformu partijas vadības stila piemērs”. "Tas pats notika ar auto nodokli. Kad tas tika ieviests, tika izvirzīti pretrunīgi un neskaidri argumenti, un galu galā nodoklis nesasniedza nevienu no izvirzītajiem mērķiem. Auto nodokļa ieņēmumi bija ievērojami mazāki, nekā gaidīts, automašīnu tirgus nonāca krīzē, un cilvēku dzīves līmenis pasliktinājās," piebilda Kelvarts.
