No reputācijas reformas līdz ekonomikas izaugsmei: Latvijas iespēja fintech nozarē

Eiropas finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare pēdējās desmitgades laikā ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām ekonomikā. Tā rada labi apmaksātas darbavietas, piesaista starptautisku kapitālu un veicina inovācijas finanšu sektorā. Baltijas valstis jau ir pierādījušas, ka arī neliela valsts var kļūt par nozīmīgu spēlētāju šajā tirgū.

Jautājums ir - vai Latvija izmantos savu iespēju. Lietuva savulaik mērķtiecīgi izvirzīja ambīciju kļūt par vienu no Ziemeļeiropas fintech centriem. Šī pieeja deva rezultātus - valstī ienāca tādi starptautiski uzņēmumi kā Revolut un Binance, bet daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā izmanto Lietuvā radītus finanšu risinājumus, piemēram, Revolut un Paysera. Fintech attīstība kļuva par vienu no faktoriem, kas palīdzēja Lietuvai nostiprināt līdera pozīcijas Baltijā. Latvijai šodien ir iespēja izmantot savu priekšrocību. Pēc 2022. gada ģeopolitiskajām pārmaiņām investori daudz piesardzīgāk vērtē ilgtermiņa ieguldījumus reģionā. Tāpēc īpaši svarīgi ir piesaistīt nozares, kas ekonomisko pienesumu rada jau tuvākajā laikā - rada labi atalgotas darbvietas, eksportē pakalpojumus un maksā nodokļus. Fintech ir viena no šādām nozarēm. Nozīmīgu ieguldījumu devusi arī Latvijas finanšu sektora sakārtošana. Vēl pirms dažiem gadiem Latvija starptautiski tika saistīta ar reputācijas izaicinājumiem, taču šodien mūsu licencēšanas un uzraudzības sistēma tiek vērtēta kā profesionāla un uzticama. Tas uzņēmumiem ir būtisks kvalitātes signāls, izvēloties vietu darbībai Eiropas Savienībā. Latvija jau ir izveidojusi savu specializāciju P2P un alternatīvās finansēšanas jomā. Spilgts piemērs ir Latvijā dibinātais Mintos - uzņēmums, kura biznesa modelis balstās uz starptautisku investoru piesaisti un darbību globālajos tirgos. Latvijā paliek augsti kvalificētas darba vietas, nodokļu ieņēmumi un tehnoloģiskās zināšanas. Viens veiksmīgs uzņēmums iedrošina arī citus izvēlēties Latviju un šim uzņēmumam jau ir vairāki sekotāji. Šodien fintech Latvijā vairs nav tikai perspektīva nozare - tā jau ir nozīmīgs tautsaimniecības dalībnieks. Latvijā darbojas 127 fintech uzņēmumi, kuros nodarbināti vairāk nekā 3600 cilvēku. To kopējais apgrozījums tuvojas 400 miljoniem eiro, bet valsts budžetā tie ik gadu samaksā vairāk nekā 91 miljonu eiro nodokļos. Šie rezultāti ir pamats ambiciozākiem mērķiem. FinTech attīstības stratēģija paredz par 30% palielināt Latvijā reģistrēto fintech uzņēmumu skaitu, par 15% palielināt piesaistīto investīciju apjomu un par 18% audzēt nozarē nodarbināto skaitu. Tas nozīmē vairāk eksporta, vairāk labi atalgotu darba vietu un lielākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Vienlaikus ir vērts mācīties no Lietuvas pieredzes. Panākumus nodrošināja ne tikai valsts starptautiskā atpazīstamība, bet arī praktisks atbalsts inovācijām. Publiskā sektora instrumenti palīdzēja mobilizēt privāto kapitālu un attīstīt alternatīvās finansēšanas risinājumus. Arī Latvijā nākamais solis ir ne tikai saglabāt prognozējamu regulējumu un efektīvu licencēšanu, bet izvērtēt iespēju ieviest līdzīgus atbalsta instrumentus licencētām P2P un kolektīvās finansēšanas platformām. Valsts līdzdalība vai līdzfinansējums atsevišķos instrumentos var palīdzēt piesaistīt privāto kapitālu, paplašināt finansējuma pieejamību uzņēmumiem un paātrināt investīcijas produktīvos projektos, tostarp nekustamā īpašuma attīstībā. Mērķis nav aizstāt privāto kapitālu, bet gan to aktivizēt un stiprināt Latvijas kapitāla tirgu. Tiek lēsts, ka valstij iesaistoties kā līdzinvestoram ar 20 miljoniem eiro, dažu gadu laikā tiks piesaistīts vai radīts 100 miljonu eiro liels ekonomiskais ieguvums.

Pašlaik Latvijas bankās norēķinu kontos vai depozītos stāv miljardiem eiro, kuri īsti nestrādā Latvijas ekonomikas attīstībā, jo banku riska “apetīte” neatbilst nepieciešamajam līmenim. Ja valsts ar “Altum” palīdzību rādītu priekšzīmi privātajiem investoriem, tas dotu papildus nepieciešamo impulsu straujākai ekonomikas attīstībai citās nozarēs. Mūsdienās cilvēki finanšu pakalpojumus izmanto citādi nekā pirms desmit gadiem. Viena banka vairs nav vienīgais risinājums - līdzās tai tiek izmantotas dažādas lietotnes maksājumiem, uzkrājumiem un investīcijām. Tieši šajā nišā Latvijai ir iespēja nostiprināt savas pozīcijas. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai uzņēmumi, kas vēlas attīstīt inovatīvus finanšu pakalpojumus Eiropai un pasaulei, Latviju redzētu kā pirmo izvēli. Tas nozīmē konkurētspējīgu regulējumu, efektīvu licencēšanu, mērķtiecīgu investīciju piesaisti un ciešu sadarbību starp valsti un nozari. Ja spēsim to nodrošināt, fintech var kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas izaugsmes balstiem nākamajā desmitgadē.

* * *

Viktors Valainis, LR Ekonomikas ministrs

Tīna Lūse “Fintech Latvija” vadītāja