Divu dienu laikā vairāk nekā 1000 interesentu apmeklēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizēto Latvijas stendu izstādē “Invest Stuttgart 2026” – vienā no nozīmīgākajiem investīciju un kapitāla tirgus pasākumiem Eiropā. Šis forums ik gadu pulcē tūkstošiem privāto un institucionālo investoru, finanšu pakalpojumu sniedzējus un tirgus ekspertus, un ir īpaši nozīmīgs Vācijas un plašākas Eiropas investīciju kopienas dienaskārtībā. Latvijas stenda apmeklējums apliecina augsto interesi par Latvijā attīstītajiem regulētajiem alternatīvo investīciju risinājumiem un nozares pieaugošo redzamību Eiropas tirgū.
Pagājušā gada nogalē Latvijā aizsākās konflikts, kas var ietekmēt simtiem tūkstošu aizņēmēju. Finanšu ministrija nāca klajā ar priekšlikumu nodot nebanku kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. Faktiski – pārdalīt kontroli pār nozari, kuras apjoms tuvojas pusotram miljardam eiro.
Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Arvien lielāku popularitāti gan Latvijā, gan pasaulē gūst finanšu tehnoloģiju risinājumi (FinTech) dažādiem naudas darījumiem, tomēr tikai 14% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pilnībā uzticas FinTech risinājumiem, ja runa ir par naudas darījumu pārvaldīšanu – norēķiniem, pārskaitījumiem, uzkrājumiem un tamlīdzīgi informē Jana Saulīte "Communications&Strategies".