Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Minētais banku virspeļņas nodoklis darbojas pēc vienkārša principa - bankām jāsasniedz noteikts kreditēšanas apjoms, lai saņemtu nodokļa atlaidi. Situācija iznāk tāda jocīga - ja bankas neizdomās, kam aizdot naudu, tad tā būs jāatdod valstij. Gluži kā reizēs, kad nav neviena mantinieka kādam viņsaulē aizgājušam sirmgalvim - ja neviens uz viņa dzīvokli nepiesakās, par to “parūpējas” valsts. Par dzīvokli, nevis sirmgalvi, protams.
“Citadele leasing” valdes priekšsēdētājs, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ģirts Glāzers skaidro, ka apjomu ziņā kreditēšana ir līdzīga visās Baltijas valstīs. Latvija būtiski atpaliek kredītportfeļa lielumā hipotekārajos kredītos un nekustamā īpašuma finansēšanā uzņēmumiem, un tas visdrīzāk saistoties ar uzņēmēju vēsturisko pieredzi finanšu krīzēs. Otrkārt, nekustamo īpašumu cena vidēji kvadrātmetrā Latvijā ir ievērojami zemāka nekā kaimiņvalstīs. Turklāt, piemēram, Lietuvā pēdējos gados ienāca dažādu veidu “Fintech” un palīdzēja attīstīt nekustamo īpašumu finansēšanu.
Fintech - finanšu tehnoloģija (angļu valodā "financial technology") - ir vispārējs termins, kas aptver visu veidu tehnoloģiju jauninājumus, kuri izmantoti, lai atbalstītu vai sniegtu finanšu pakalpojumus. Tie rada daudzas finanšu sektora pārmaiņas, un to rezultātā var rasties jauni uzņēmējdarbības modeļi, pielietojumi, procesi un produkti. (Eiropas Centrālā banka, n.d.)
Ne visi “Fintech” uzņēmumi ir oficiāli reģistrēti un licencēti kā bankas. Maksājumu un pārskaitījumu uzņēmumi, aizdevumu platformas un citi dažādu veidu finanšu nozares uzņēmumu oficiāli darbojas kā maksājumu iestāde, kolektīvās finansēšanas platformas un tamlīdzīgi. Tomēr arī tradicionālās komercbankas aktīvi ievieš dažādus “Fintech” rīkus savā ikdienas darbā.
“Fintech” uzņēmumi Lietuvā ir spēlējuši nozīmīgu lomu nekustamo īpašumu finansēšanas attīstībā, piedāvājot alternatīvas tradicionālajām bankām un padarot kreditēšanu pieejamāku gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Neobankas un tiešsaistes kreditētāji piedāvā ātrāku un elastīgāku finansējumu nekā tradicionālās bankas, īpaši uzņēmumiem un investoriem, kuriem ir grūtības iegūt aizdevumus no lielajām bankām. Dažādas “crowdfunding” jeb kolektīvās finansēšanas platformas ļauj investoriem kopīgi finansēt nekustamos īpašumus, samazinot atkarību no banku kredītiem. “Fintech” priekšrocībām var pieskaitīt arī finansējuma saņemšanas ātrumu, lai gan šajā ziņā arī klasiskās komercbankas nestāv uz vietas un turpina ieviest dažādus automatizētus rīkus, kas maksimāli paātrina kredīta piešķiršanas procesu, vismaz mazo uzņēmumu un privātpersonu segmentā. Latvijā gan “Fintech” attīstība bijusi lēnāka, lielā mērā neskaidrības regulējumos un citu problēmu dēļ.
Runājot par uzņēmumu kreditēšanu, SEB bankas mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede norāda, ka pagājušā gada laikā Latvijā vērojama daudz piesardzīgāka uzņēmēju vēlme uzņemties jaunas kredītsaistības. Īpaši tādās nozarēs kā lauksaimniecība, kur pēdējie gadi izejvielu cenu un graudu biržas cenu dēļ bijuši sarežģīti. “Mēs gribētu, lai būtu aktīvāka ražošana, bet 2024. gads parāda, ka vairāk tika kreditēti apgrozāmie līdzekļi un īstermiņa projekti,” saka Ģirts Priede.
Šāda tendence varētu liecināt par dažādām uzņēmumu grūtībām, tas var norādīt uz pielāgošanos mainīgajai ekonomiskajai (arī ģeopolitiskajai) situācijai, gan arī uzņēmumu finansiālām grūtībām. Pēdējā gada laikā Latvijā ir bijis augsts inflācijas līmenis, kas būtiski paaugstinājis uzņēmumu darbības izmaksas, piemēram, izejvielām, enerģijai, darbaspēkam, transportam utt. Tas ir radījis vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem, lai varētu nodrošināt ikdienas darbību. Tādējādi uzņēmēji aizņemas naudu, lai nodrošinātu operatīvo naudas plūsmu un saglabātu stabilitāti. Tomēr ir skaidrs, ka aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem saistās ar mazākām naudas summām nekā lieli ražošanas projekti, turklāt tie arī nenes nekādu būtisku pienesumu valsts ekonomikā kopumā. Daudzi uzņēmēji var nolemt aizņemties apgrozāmos līdzekļus, lai spētu savlaicīgi norēķināties ar darbiniekiem un piegādātājiem, saglabājot labas attiecības ar piegādātājiem un darbiniekiem. Citiem vārdiem sakot - aizņemas, lai varētu turpināt strādāt.
Ne kurš katrs uzņēmums var tikt pie kredīta. Pēdējā laikā izplatījies naratīvs, ka mums Latvijā esot augstākie kredītprocenti no visām Baltijas valstīm, liekot domāt, ka tajā slēpjas vājas tautsaimniecības kreditēšanas cēloņi, tomēr tā nebūs gluži taisnība. Mēs esam mazliet sliktākā situācijā nekā ES kopumā, tomēr dati rāda līdzvērtīgas procentu likmes visā Baltijas reģionā. Ģirts Priede atklāj satraucošu tendenci - no visiem uzņēmumiem, kuri vēlas saņemt kredītu, tikai aptuveni katrs trešais to varēs izdarīt. Tam par pamatu visbiežāk esot uzņēmuma finanšu situācija. Arīdzan krietna daļa uzņēmēju nevar saņemt aizdevumu, jo ir parādā VID. Kaut arī katrs sevi cienošs latvietis, kurš pats nestrādā VID, ir vismaz reizi bijis tam parādā, tomēr kredīta saņemšanai komercbankā tas nekādi nepalīdz.
Arī “Citadele leasing” valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers novērojis līdzīgu tendenci. Proti, lielai daļai uzņēmumu esot problēmas ar finansēm, kas uzreiz mazina iespēju to kreditēt. Daudzos gadījumos ir negatīvs pašu kapitāls vai nav sakārtoti finanšu pārskati. Negatīvs pašu kapitāls nozīmē, ka uzņēmuma saistības pārsniedz tā aktīvus. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi teorētiski ir parādā vairāk, nekā tiem pieder. Krietna daļa parādā tieši VID.
ECB publiski pieejamā statistika par 2024. gadu rāda samērā līdzīgas kredītprocentu likmes visās Baltijas valstīs, turklāt caurmērā nedaudz dārgāki kredīti bijuši Igaunijā, kamēr Latvija šajā grafikā turējusies “pa vidu”.
Salīdzinot tautsaimniecības kreditēšanas apjomus Latvijā un kaimiņvalstīs, jāņem vērā, ka atšķirību neveido ne kredītprocentu likmes, ne arī ģeopolitiskā situācija, jo šajā ziņā esam līdzīgās pozīcijās gan ar Lietuvu, gan ar Igauniju. Turpretī mums ir caurmērā lētāki nekustamie īpašumi, kas teorētiski pat padara to finansēšanu vienkāršāku un pieejamāku. Diemžēl problēmas bieži vien slēpjas pavisam citur. Komercbanku pārstāvji pie tādām visbiežāk pieskaita uzņēmumu finanšu situāciju un bieži sastopamos nodokļu parādus Valsts ieņēmumu dienestam.
