Aģitācijas karsonī par OIK atmaksu ēnā palicis jautājums par gaidāmajiem siltumenerģijas tarifiem.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente, SIA “Salaspils siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita, kura enerģētikas nozarē darbojas aptuveni 30 gadus, sarunā ar “Neatkarīgo” skāra vairākas iedzīvotājiem šobrīd aktuālas tēmas - juristu centienus panākt iekasētās OIK (obligātās iepirkuma komponentes) atmaksu, situāciju ar Rīgas TEC un mazajām šķeldas katlumājām un to, vai jaunajā apkures sezonā gaidāmi siltumenerģijas tarifu kāpumi.
Ina Bērziņa-Veita “nra.lv” pastāstīja, ka par OIK iespējamo atmaksu Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā nav runāts.
“Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu izmaksas, kas veidojās no elektroenerģijas obligātā iepirkuma un maksājumiem par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) veidā sedza ne tikai fiziskās personas (iedzīvotāji), bet visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, proti, gan fiziskās, gan juridiskās personas, tādā veidā kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Faktiski mūsu gadījumā centralizētajā siltumapgādē iedzīvotāji to ir saņēmuši caur lētāku siltumapgādi, lētāku siltumenerģijas tarifu,” skaidroja I. Bērziņa-Veita.
Viņa atzina, ka Rīgā situācija varētu būt citāda, jo ir vairāki neatkarīgi uzņēmumi, kas konkurē savā starpā, un, ja tirgū ir vairāki uzņēmumi, tad viņi konkurē savā starpā, “nositot” cenu uz leju”.
To, kurš varētu būt lielākais ieguvējs no OIK atgriešanas, viņa neņēmās prognozēt, jo katrs gadījums varētu būt individuāls. Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente sacīja, ka par šo jautājumu plānots spriest nākamajā asociācijas sēdē nākamajā piektdienā.
Tajā pašā laikā siltumapgādē, kur tarifi ir regulēti, situācija ir prognozējama.
“Vai mēs tagad atprasīsim naudu par iepriekšējiem 15 gadiem? Nē taču. Tas ir absurds. Iedzīvotāji jau ir guvuši labumu, izmantojot lētāku siltumu,” sacīja I. Bērziņa-Veita.
Situācija ar TEC un šķeldas katlumājām nav līdz galam noregulēta
Saistībā ar Rīgas TEC un mazajām katlumājām, kas tiek kurinātas ar šķeldu, situācija nav līdz galam nodefinēta un noregulēta, jo Rīgā siltumenerģijas ražotājiem ir brīvais tirgus, atzina Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente.
“Tur ir ļoti daudzi un dažādi strīdi, jo politiski jau izskatās pareizi, bet problēma rodas tajā brīdī, kad TEC ir jāražo elektroenerģija. Mums vienīgiem Baltijas valstīs ir iespējas ražot elektrību jebkurā laikā, kad tās pietrūkst. Tajā brīdī, kad tiek ražota elektrība, rodas siltums, kas ir ļoti lēts. Tas tiek izmantots, nevis izmests ārā. Vienīgais, kas palielina izmaksas, ir zudumi no pārslēgšanās,” sacīja I. Bērziņa-Veita.
Viņasprāt, vasarā šķelda nebūtu vajadzīga un mazajām šķeldas katlumājām nebūtu jābūt tirgū, jo Rīgu pilnībā nodrošina TEC. Problēma drīzāk ir tehniska, jo tāpat kā malkas krāsni, tā arī šķeldas katlu ir ļoti grūti pilnībā apturēt. Ir panākta vienošanās, ka šķeldas katlumājas var aizņemt minimālo jaudu, lai darbotos, līdz ar to tās vasaras sezonā ar šo mazo siltuma jaudu konkurē ar TEC, kas ražo ļoti lētu siltumu.
“Esmu kolēģiem vairākkārt jautājusi, kāpēc Daugavas labajā krastā vēl investēt kādās dedzināšanas iekārtās, ja mums ir TEC, kas faktiski nodrošina visu nepieciešamo. Tad ir arī otra lieta, kurā šobrīd ir noteikts pārejas periods. Tajā TEC ir vadošā nozīme, jo ziemā ar šķeldu kurināt nevar, vienalga ir nepieciešamas TEC.
Tad siltumam ir tā saucamais regulētais tarifs, atkarībā no gāzes cenas. Un tad ir tā interesantā lieta, ka TEC varētu dot visu savu saražoto siltumu pēc regulētās cenas. Bet te tirgū iesaistās “gudrie šķeldas katli”, kuri paskatās tabulā. “Gāze maksā šitik, tātad siltums maksā šitik. Mēs piedāvājam “Rīgas siltumam” par vienu eiro lētāk.” Un tā pēdējos gados neatkarīgās šķeldas kurtuves ir guvušas lielu peļņu. Bet ir absolūti neracionāli, ja elektrība ir jāražo, TEC to ražo šā vai tā, bet Rīga iepērk siltumu, kuram tobrīd ir zemāka cena.
Tā ir nejēdzība, ar kuru mēģināts tikt galā visādos veidos. Kaut ko jau, protams, iedzīvotāji iegūst no brīvā tirgus, bet, ja to varētu noregulēt un nenotiktu nejēdzīga šķeldas katlumāju būvniecība, būtu vēl labāk,” ir pārliecināta I. Bērziņa-Veita. Viņa izveidojušos situāciju nodēvēja par cīņu ar vējdzirnavām starp ministriju, regulatoru un tiem, kas grib nopelnīt.
Labā ziņa - nav gaidāmi satricinājumi un siltumenerģijas tarifu kāpumi
I. Bērziņai-Veitai ir arī kas labs, ko pavēstīt iedzīvotājiem. Tirgū kurināmā cenas ir ļoti stabilas, gāzes cena nav kāpusi kopš pagājušā gada, faktiski ir tajā pašā līmenī kā iepriekš un pat kādu centu lētāka. Šķeldas cena arī ir nostabilizējusies, arī elektrības cenas ir daudzmaz stabilas.
Tāpēc I. Bērziņa-Veita neparedz, ka nākamajā apkures sezonā būtu gaidāmi būtiski satricinājumi un siltumenerģijas tarifu kāpumi, par ko iedzīvotājiem vajadzētu satraukties. Tomēr viņa aicina iedzīvotājus domāt, kā siltumu taupīt - siltināt mājas, sakārtot sistēmas, siltummezglus utt., sagatavoties jaunajai apkures sezonai, un domāt, kā siltumu izmantot ekonomiskāk.
“Vienīgais, uz kā rēķina varētu kāpt cena, ir tā saucamā izlīdzināšana. Mums ir aprēķināti tarifi uz kaut kādu megavatstundu daudzumu, tas notiek arī Rīgā. Bet iepriekšējā ziema bija ļoti silta, līdz ar to par šo cenu ir saražots daudz mazāk megavatstundu, kā rezultātā ieņēmumi nesedz fiksētās izmaksas, kas ir remontdarbi, algas utt.
Tad, atskatoties uz pēdējo divu gadu pārskatiem, atkarībā no tā, vai ir bijusi peļņa vai zaudējumi, kaut kas tiek atņemts vai pielikts klāt. Tā kā iepriekšējā ziema bija silta, lai izlīdzinātos, kaut kas tiks pielikts, bet pēc gada tas atkal varētu aiziet uz otru pusi,” vienīgo iemeslu iespējamajam siltumenerģijas tarifu kāpumam izskaidroja I. Bērziņa-Veita.
Uz jautājumu, vai “Rīgas siltuma” vēlme celt tarifus saistīta ar vēlmi “pabarot” šķeldas koģenerācijas stacijas, I. Bērziņa-Veita atbildēja noliedzoši. Tas nav saistīts ar šķeldas katlumājām vai ar kāda vēlmi nopelnīt, jo uzņēmums pēc likuma siltumu pērk par viszemāko cenu, kas tam tiek piedāvāta. Tarifa pieaugums vairāk saistīts ar silto ziemu un neiegūtiem ieņēmumiem, kas uzņēmumam radīja zaudējumus, jo ir tā - jo lielāka sistēma, jo lielāki zaudējumi.
