Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzskata, ka Igaunijā ir pārāk daudz mazumtirdzniecības telpu, kas savukārt ietekmē cenu noteikšanu un padara preces dārgas patērētājiem. Latvijā neviens politiķis gan neko tādu nav apgalvojis, taču nav palikusi nepamanīta tendence, ka augsto cenu dēļ pircēji spiesti ierobežot pirkumus.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā gada griezumā samazinājās strauji - par četriem procentiem. Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka ko lielā mērā noteica joprojām augstais cenu līmenis, kas turpina ierobežot patēriņu. Vienlaikus jūnijā sāka izpausties arī neliela pirmās nepieciešamības preču cenu samazināšanās, kas varēja mazināt kopējo apgrozījumu nominālā izteiksmē, pat ja fiziskajos apjomos iedzīvotāji iegādājās tikpat vai pat vairāk pārtikas. Tādējādi apgrozījuma kritums vēl nebūt nenozīmē vājāku patēriņu, bet gan var atspoguļot zemāku cenu līmeni biežāk pirktām precēm, norāda EM.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās jūnijā samazinājās par 2,2%, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, neskatoties uz zemākām degvielas cenām. To, iespējams, ietekmēja zemāks degvielas patēriņš, taupīgākas braukšanas ieradumi un mērenāka ceļošanas aktivitāte.
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos - par 3,9%, bet pieauga pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem - par 1,4%. Neliels apgrozījuma kritums par 0,3% bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā.
Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūnijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājies par 1,4% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.
Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 3,6%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 5,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apmēri kritās par 0,9%.
Igaunijas sabiedriskā medija “ERR” žurnāliste Anne Raiste valdības preses konferencē jautāja premjerministram, vai valdība apspriedīs PVN samazināšanu pārtikas produktiem, ko pieprasa iedzīvotāju petīcija, kurā ir savākti vairāk nekā 80 000 parakstu. Viņš atbildēja, ka petīcija saskaņā ar noteikumiem nonāks parlamentā, kas to apspriedīs. Mihals atzina, ka cenu pieaugums ir saprotamas bažas un augsta inflācija ir problēma Igaunijā. "Esmu arī iepriekš aprakstījis to, ko teica Igaunijas Bankas vadītājs Madiss Millers, iepazīstinot ar ekonomikas prognozi - tas ir aptuvens aprēķins, es uzsveru -, ka aptuveni divas trešdaļas no cenu pieauguma radīsies no algu pieauguma un izejvielu cenām pasaules tirgū. Apmēram viena trešdaļa no nodokļiem - vislielākā ietekme bija automašīnu reģistrācijas nodevai," sacīja Mihals.
Premjerministrs uzslavēja presi par uzcenojumu un cenu noteikšanas jautājuma risināšanu un apgalvoja, ka problēma slēpjas komerciālajos kvadrātmetros. "Šī publiskā telpa, kas mums ir uzbūvēta, izmantojot komerciālo piļu piemēru, arī rada spiedienu uz tirgotājiem pieprasīt daudz vairāk par precēm. Kad es aplūkoju salīdzināmus datus no nekustamā īpašuma sektora, dati, ko esmu saņēmis, joprojām liecina, ka mums ir par trešdaļu mazāks apgrozījums uz vidējo kvadrātmetru nekā vidēji Eiropā," sacīja Mihals. "Igaunijas Banka ir veikusi analīzi, kas apraksta faktu, ka mums ir ievērojami vairāk komerciālo telpu nekā citur," sacīja Mihals. "Varbūt arī tur slēpjas šo uzcenojumu un izaugsmes atslēga, ne tikai ražotājos, patērētāju ierobežotajā izvēlē vai tirgotāju alkatībā. Varbūt mēs vienkārši esam uzbūvējuši pārāk greznus veikalus." Statistika lēš, ka cenu pieaugums būs lielāks, bet ekonomikas izaugsme - mazāka. Mihals minēja piemēru, ka Keilā jau ir vairāki universālveikali, bet tiek plānoti vēl. "Konkurence it kā notiek starp veikaliem, bet, ja šī konkurence joprojām ir tāda, ka arī mums kā patērētājiem kvadrātmetru skaits samazinās. Ja paskatāmies, ko ziņojusi prese, tad preču cenas ir pieaugušas ievērojami straujāk nekā jebkura nodokļu komponente. Arī ražotāju daļa šajā ziņā nav palielinājusies. Patērētāji un ražotāji ir vienā pusē. Tirgotāji faktiski ir atņēmuši šos kvadrātmetrus patērētājiem, mums," sacīja Mihals. "Veicot šīs debates, mums ir arī jāprasa sev, vai mums, ja mēs kā valsts spējam samazināt nodokļus, nav saprātīgāk atstāt šo naudu patērētājiem, kuri izdara šo izvēli.
Šodienas valdība ir ieņēmusi nostāju, ka, ja mēs spēsim iekasēt mazāk nodokļu naudas, tad mēs to atstāsim tautas rokās," sacīja premjerministrs. Mihals norādīja, ka no 1. janvāra strauji pieaugs ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums līdz 700 eiro. "Tas nozīmē, ka 400-500 miljoni, vairāk nekā procents no IKP, paliks tautai. Paši cilvēki izlemj, vai pirkt, apmeklēt sporta zāli vai investēt, mēs to neatstājam tirgotāju ziņā, kuri var izlemt, vai mums piešķirt atlaidi vai uzbūvēt vēl dažus kvadrātmetrus," sacīja Mihals. Finanšu ministrs Jirgens Ligi piebilda, ka viņš arī aizsargās tirgotājus, kas patērētājiem ir nodrošinājuši ļoti plašu izvēli. "Viņi mums piedāvā ne tikai ļoti lielas platības, bet arī ļoti plašu izvēli. Un mazas tautas gadījumā mums ir visas preces, kas ir lielām tautām. Arī sortiments to padara dārgu. Bet mēs paši to esam gribējuši," sacīja Ligi.
