Daudzviet pasaulē notiek diskusijas par to, vai vajag aizliegt bērniem un pusaudžiem pieeju interneta sociālajiem tīkliem. Ir valstis, kur aizliedzoši likumi jau stājušies spēkā. Šādi aizliegumi provocē paaudžu konfliktu.
Problēma mūsu priekšā
Somijas sociālo lietu ministre Karolina Partanena plāno panākt sociālo mediju lietošanas vecuma ierobežojumu. "Es personīgi uzskatu, ka mums ir jāuzlabo bērnu aizsardzība pret sociālo mediju nodarīto kaitējumu," ministre šonedēļ sacīja intervijā “Yle”, paužot cerību, ka varas iestādes spēs īstenot reformu nākamās valdības pilnvaru laikā. Viņa pauž, ka ir ievērojamais bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu skaita pieaugums, par ko policija ziņo šovasar, jo tas arvien biežāk notiek sociālajos medijos. “Protams, tas mani satrauc kā ministri, kā māti un arī kā bijušo juriskonsulti - es agrāk palīdzēju daudziem bērniem dažādās krimināllietās,” saka Partonena.
Somija Apvienoto Nāciju reitingā “World Happiness Report” jau devīto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaulē laimīgāko valsti. Maz Somijā kādu likumdošanas problēmu, skandālu, korupcijas un nejēdzību, tāpēc sociālo tīklu aizliegšanas tēma ir visnotaļ noderīga, lai ar to varētu vingrot. Ministre var uzstāties par bērnu aizstāvi kā labā pret visu slikto.
Austrālijā sen kā aizliegts
Sakārtotajā labklājības valstī Austrālijā sociālo tīklu aizliegums līdz 16 gadiem ir spēkā jau kopš pagājušā gada. Likums piespiež lielākās sociālo mediju platformas no 2025. gada 10. decembra bloķēt nepilngadīgos, kas jaunāki par 16 gadiem, kas ir viens no stingrākajiem noteikumiem pasaulē, kas vērsts pret lielākajām tehnoloģiju platformām. Uzņēmumiem, kas neievēros noteikumus, var draudēt sodi līdz 49,5 miljoniem Austrālijas dolāru (34,9 miljoniem ASV dolāru).
Taču šis aizliegums saskaras ar augsta līmeņa juridiskām problēmām Austrālijas Augstākajā tiesā.
Pusaudži Noa Džounss un Meisija Neilande, kurus atbalsta interešu aizstāvības grupas, kā arī tehnoloģiju platforma “Reddit”, ir iesnieguši prasību tiesā, argumentējot, ka likums nelikumīgi apspiež vārda brīvību un ierobežo jauno austrāliešu iesaistīšanos svarīgās politiskās diskusijās pirms balsstiesību vecuma sasniegšanas.
Tikmēr premjerministra Entonija Albanīza administrācija apgalvo, ka tā stingri iestāsies pret juridisko pretestību, lai aizsargātu bērnus no tiešsaistes kaitējuma.
Austrālijā ar aizlieguma ievērošanu ir problēmas - Austrālijas e-drošības komisāre Džūlija Inmana Granta izdevumam “Politico” stāsta, ka ierobežojumi nav atturējuši lielāko daļu bērnu lietot aizliegtās lietotnes, arī kibermobings nav mazinājies. Konstatēts arī, ka platformu ieviestie vecuma pārbaudes mehānismi ir apejami.
Tāpat konstatēts, ka pieaug lielajiem tehnoloģiju gigantiem līdzīgu lietotņu izmantošana - tās aizliegums neskar, tāpēc uzreiz pēc aizlieguma stāšanās spēkā Austrālija uzplauka “Facebook”, “Snapchat” un citu lielo lietotņu alternatīvas.
Lielbritānija iedvesmojas no Austrālijas
Lielbritānija ir devusies pa pēdām Austrālijai.
Lielbritānija plāno līdz Ziemassvētkiem apstiprināt sociālo mediju aizliegumu personām, kas jaunākas par 16 gadiem, un pasākums stāsies spēkā ap 2027. gada pavasari, 15. jūnijā paziņoja bijušais premjerministrs Kīrs Stārmers. Lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas darbojas Lielbritānijā, ir jāliedz bērniem izplatīt kailfoto savos tālruņos, pretējā gadījumā viņiem tiks piemēroti tiesību akti, kas viņus piespiedīs to darīt, 8. jūnijā paziņoja Stārmers.
Viņš norādīja, ka tādas platformas "padara bērnu nelaimīgus".
Aizliegums attieksies uz tādām platformām kā "Snapchat", "TikTok", "YouTube", "Instagram", "Facebook" un "X", taču netiks attiecināts uz ziņapmaiņas platformām, piemēram, "WhatsApp".
Stārmers pauda cerību, ka regulējums tiks pieņemts līdz decembra beigām, un aizliegums varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī.
Tagad ir cits premjerministrs Endijs Bērnems, kuram Stārmers nodevis aizlieguma grūtāko daļu - izdomāt, kā tas faktiski darbosies. Bērnems saskaras ar juridiskām un normatīvām problēmām, piemēram ar jautājumu, kas vispār tiek uzskatīts par sociālajiem medijiem. "Sociālie mediji" nav likumā noteikts termins vai regulēta pakalpojumu kategorija saskaņā ar Tiešsaistes drošības likumu, kas nozīmē, ka būs jāizlemj, kuras platformas tiek ieskaitītas (un kāpēc), nepaļaujoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem. Visas plaši pazīstamas platformas, kuras valdība jau ir apstiprinājusi, ka tiks iekļautas aizliegumā (tostarp “Instagram”, “TikTok” un “YouTube”), pašlaik tiek regulētas kā “lietotāju savstarpējie pakalpojumi”, jo tās ļauj cilvēkiem ģenerēt un kopīgot saturu, lai citi to redzētu. Taču tāpat ir arī tādas platformas kā “eBay”, “Etsy” un “Wikipedia”, kā arī daudzas citas, sākot no tiešsaistes tirdzniecības vietām līdz iepazīšanās lietotnēm.
Francijas augstākā tiesu instance atceļ aizliegumu kā juridisku brāķi
Kamēr Lielbritānija tikai gatavojas un brien pa nesaprotamu juridiskas terminoloģijas purvu, Francija jau sen bija aizgājusi daudz tālāk, bet tagad dodas atpakaļ. Francijas Konstitucionālā padome ir noraidījusi valdības centienus aizliegt sociālo tīklu lietošanu bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem. Valsts augstākās tiesas ieskatā likumprojekts rada nesamērīgu iejaukšanos vārda un saziņas brīvībā.
Likumprojekts Francijas parlamentā tika pieņemts jūlijā ar lielu balsu vairākumu, un tam bija jāstājas spēkā septembrī. Taču padome nolēma, ka regulējums ir pārāk plašs un varētu ierobežot arī pakalpojumus, kas nepilngadīgos neapdraud. Likumprojekta noteiktās vecuma pārbaudes nepietiekami aizsargā lietotāju privātumu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons gan nav padevies ar iniciatīvas virzīšanu un uzdevis premjerministram izstrādāt uzlabotu likuma versiju.
Francija ir pirmā Eiropas valsts, kurā likumdevējs bija noteicis šādu sociālo mediju aizliegumu bažās par to negatīvo ietekmi uz bērnu mentālo veselību.
Kā ir citur pasaulē?
Aģentūra “Reuters” ir pētījusi un apkopojusi informāciju par aizliegumiem vairākās pasaules valstīs.
Ķīna
Ķīnas kibertelpas regulators ir ieviesis tā saukto nepilngadīgo režīma programmu, kas paredz ierīču līmeņa ierobežojumus un lietotnēm specifiskus noteikumus, lai ierobežotu ekrāna laiku atkarībā no vecuma.
Te jāpiebilst, ka Ķīnā vispār nav pieejami rietumvalstu sociālie tīkli, un tas attiecas tikai uz iekšējiem.
Dānija
Dānija novembrī paziņoja, ka aizliegs sociālos medijus bērniem līdz 15 gadu vecumam, savukārt vecāki varēs nodrošināt piekļuvi noteiktām platformām bērniem līdz 13 gadu vecumam.
Vācija
Nepilngadīgie vecumā no 13 līdz 16 gadiem drīkst izmantot sociālos medijus tikai tad, ja viņu vecāki sniedz piekrišanu. Bērnu aizsardzības aktīvisti apgalvo, ka kontrole ir nepietiekama.
Grieķija
Grieķija ir ļoti tuvu sociālo mediju aizlieguma ieviešanai bērniem līdz 15 gadu vecumam.
Indija
Indijas galvenais ekonomikas padomnieks janvārī aicināja ieviest vecuma ierobežojumus sociālo mediju platformām, raksturojot tās kā "plēsīgas" attiecībā uz to, kā tās notur lietotāju interesi tiešsaistē. Tūristu iecienītais štats Goa ir paziņojis, ka apsver ierobežojumus, kas ir līdzīgi Austrālijas ierobežojumiem.
Itālija
Bērniem līdz 14 gadu vecumam ir nepieciešama vecāku piekrišana, lai reģistrētos sociālo mediju kontos, savukārt bērniem, kas vecāki par šo vecumu, piekrišana nav nepieciešama.
Malaizija
Malaizija ir sākusi aizliegt personām, kas jaunākas par 16 gadiem, reģistrēt kontus sociālo mediju platformās, 1. jūnijā paziņoja tās komunikāciju regulators.
Norvēģija
Norvēģijas valdība 2024. gadā ierosināja paaugstināt vecumu, kurā bērni var piekrist sociālo mediju lietošanas nosacījumiem, no 13 gadiem līdz 15 gadiem, lai gan vecākiem joprojām būtu atļauts parakstīties viņu vārdā, ja viņi ir jaunāki par noteikto vecuma ierobežojumu.
Polija
Polijas valdošā partija gatavo jaunus tiesību aktus, kas aizliegtu sociālos medijus bērniem līdz 15 gadu vecumam un noteiktu platformu atbildību par vecuma pārbaudi.
Slovēnija
Slovēnija izstrādā likumu, kas aizliegtu bērniem līdz 15 gadu vecumam piekļūt sociālajiem medijiem, 6. februārī paziņoja premjerministra vietnieks Matejs Arkons.
Spānija
Spānija virzīs uz priekšu jaunus noteikumus, lai padarītu sociālos tīklus un mākslīgo intelektu drošākus, neskatoties uz intensīvo tehnoloģiju nozares lobēšanu, maijā aģentūrai “Reuters” pastāstīja digitālās transformācijas ministrs Oskars Lopess. Premjerministrs Pedro Sančess februārī paziņoja, ka Spānija aizliegs piekļuvi sociālajiem medijiem nepilngadīgajiem līdz 16 gadu vecumam un platformām būs jāievieš vecuma pārbaudes sistēmas.
Zviedrija
Valdības iecelta komisija 2. jūnijā ieteica, ka Zviedrijai jāievieš minimālais 15 gadu vecums sociālo mediju lietošanai. Izmeklētāja Liza Englunda Krafta preses kopīgā konferencē ar sociālo un sabiedrības veselības ministru Jakobu Forsmedu sacīja, ka aizliegumu var formulēt tā, lai platformas būtu atbildīgas par vecuma pārbaudi.
Turcija
Turcijas parlaments 24. aprīlī pieņēma likumprojektu, kas aizliedz bērniem līdz 15 gadu vecumam lietot sociālos medijus un ievieš jaunus noteikumus digitālajām platformām, tostarp spēļu programmatūras uzņēmumiem.
Apvienotie Arābu Emirāti
Apvienotie Arābu Emirāti 18. jūnijā apstiprināja rezolūciju, kas nosaka sociālo mediju lietošanas minimālo vecumu 15 gadu, paziņoja valdības mediju birojs, padarot to par pirmo arābu valsti, kas ieviesusi šādu pasākumu. Rezolūcija aizliedz bērniem līdz 15 gadu vecumam veidot vai izmantot personiskos sociālo mediju kontus un ierobežo viņu piekļuvi platformu pilnajām funkcijām.
ASV
ASV likumdošana, kuras mērķis ir piespiest sociālo mediju uzņēmumus darīt vairāk, lai aizsargātu bērnus un pusaudžus, pārvarēja būtisku politisku šķērsli pēc tam, kad republikāņu senators Teds Krūzs 12. maijā paziņoja, ka atbalstīs likumprojektu.
Krūzs pasākumā Vašingtonā paziņoja, ka atbalstīs Bērnu tiešsaistes drošības likumu, kas saskaņā ar likumprojektu paredzētu pienākumu sociālo mediju uzņēmumiem "ievērot saprātīgu rūpību", izstrādājot funkcijas, kas veicina kaitējumu nepilngadīgajiem. Likumdošana ir atsevišķa no ilgstošā Bērnu tiešsaistes privātuma aizsardzības likuma, kas neļauj uzņēmumiem vākt personas datus no bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, bez vecāku atļaujas.
Krievija
“Reuters” apskatā nav pieminēta Krievija. Tas tāpēc, ka Krievija visu ko žņaudz un bloķē, nedomājot speciāli par vecuma ierobežojumiem, bet politisku motīvu dēļ. Krievija ir sistemātiski bloķējusi vai ierobežojusi galvenās starptautiskās sociālo mediju un ziņojumapmaiņas platformas, tostarp “Facebook”, “Instagram”, “X” (“Twitter”), “YouTube” un “WhatsApp”, īstenojot gandrīz pilnīgu digitālo izolāciju un virzot lietotājus uz valsts apstiprinātām vietējām alternatīvām, piemēram, “VK” un “Max”. “Facebook” un “Instagram” tika aizliegti 2022. gada martā pēc tam, kad “Meta” tika nosaukta par "ekstrēmistisku organizāciju". “WhatsApp” tika ierobežots un bloķēts visā valstī 2026. gada februārī datu lokalizācijas un atbilstības strīdu dēļ.
Piekļuve “Google” un “You Tube” tika ievērojami ierobežota, sākot ar 2024. gada vidu, un līdz 2026. gada sākumam tā tika pilnībā bloķēta.
Balss un video zvaniem tādos pakalpojumos kā “Telegram” un “WhatsApp” ir daļēji vai pilnībā ierobežojumi, un plašāki bloķējumi būtiski ietekmē ikdienas savienojamību.
Valsts mediju aģentūra “Roskomnadzor” aktīvi bloķē simtiem virtuālā privātā tīkla (VPN) pakalpojumu un protokolu, lai novērstu apiešanu.
Tiešsaistes apdraudējums mentālajai veselībai
UNESCO 2023. gada globālajā izglītības monitoringa ziņojumā "Tehnoloģijas izglītībā" secināts, ka mobilās ierīces klātbūtne novērš skolēnu uzmanību, negatīvi ietekmē mācības un rada cilvēciskas saskarsmes trūkuma riskus.
Arī Eiropas Parlamenta deputāti pērn novembrī pieņemtā ziņojumā pauda bažas par fiziskās un mentālās veselības apdraudējumiem, ar kuriem bērni un jaunieši saskaras tiešsaistē.
Eiropas Parlaments ir ierosinājis visā ES atļaut izmantot sociālos medijus, video koplietošanas platformas un mākslīgā intelekta rīkus tikai bērniem no 16 gadu vecuma. Pieeja šīm digitālajām platformām varētu būt arī no 13 gadu vecuma, bet tad būtu jāsaņem vecāku piekrišana.
Lai to ievērotu, plānots izstrādāt ES vecuma pārbaudes lietotni un Eiropas digitālās identitātes maku.
Parlaments arī prasa izslēgt atkarību izraisošas funkcijas (bezgalīgo ritināšanu, automātisko atskaņošanu, pavilkšanu atsvaidzināšanai, atlīdzības un manipulatīvu spēļu elementu izmantošanu). Būtu arī jāaizliedz uz nejaušības principu balstītas spēļu funkcijas (dārgumu lādes, lietotņu valūtas, laimes ratus). Parlaments atbalsta to, ka bērnus un jauniešus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem. Tas nozīmētu aizliegumu platformām maksāt bērniem par influencera darbību.
Latvija nepaspruks malā
Loģiski, ka šāds “globāls trends”, līdzīgi kā Covid-19 sērga, nevar apiet Latviju un agrāk vai vēlāk arī Latvijas valdība un likumdevēji sāks gudrot, vai nevajag aizliegt bērniem sociālos tīklus. Diskusijas jau notiek, taču tās diezin vai pagūs kļūt par būtisku Saeimas vēlēšanu jautājumu - Latvijā, par laimi, ir citas, satraucošākas problēmas.
Latvijā pašlaik nav noteikts pilnīgs sociālo tīklu aizliegums, tomēr notiek aktīvas diskusijas un tiek vērtēti plāni ierobežot bērnu un pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem, sekojot līdzi gan Eiropas Savienības iniciatīvām, gan citu valstu (piemēram, Austrālijas) piemēram.
Latvijā nav likumiska lieguma lietot sociālos tīklus noteiktā vecumā, un kontrole lielākoties gulstas uz vecāku atbildību un pašu platformu noteikumiem.
Veselības ministrijas un citu valsts institūciju iniciatīvas: tiek apspriesta iespēja ierobežot piekļuvi bērniem (izskatot vecuma slieksni līdz 16 gadiem), saskaņojot to ar iespējamiem kopējiem ES regulējumiem.
Sabiedrības un ekspertu viedokļi: sabiedrībā un aptaujās liela daļa iedzīvotāju pauž bažas par bērnu pārmērīgu aizraušanos ar viedierīcēm un sociālajiem tīkliem, tomēr daļa ekspertu (piemēram, no Drošāka interneta centra) norāda, ka stingri aizliegumi var būt neefektīvi un grūti kontrolējami praksē.
Morāles problēma
Līdztekus juridiskām, administratīvām, ekonomiskām un kontroles problēmām aizliegums lietot sociālos tīklus ir diezgan smaga morāliska vai varbūt pat filozofiska problēma.
No vienas puses, ikviens bērns, kuru aizliegums lietot internetu pasargā no pedofila, ir lielisks sasniegums. Protams, ka bērnu un jauniešu pārmērīgā apmātība nepacelt acis no mobilā tālruņa ir kaitinoša. Tie politiķi, kas apkaro interneta tīklus, var spraust sev pie krūts medaļas par sasniegumiem bērnu labā.
Taču politiķi ir aizmirsuši, kā viņi domāja, ko zināja tolaik, kad viņiem pašiem bija 16 vai 13 gadu. Viņi domā, ka pusaudži un bērni ir glupi, lai gan patiesībā ir otrādi. Bērni visu zina ļoti labi, arī par seksualitāti - sen un stipri vien agrāk, nekā viņu vecāki to iedomājas.
Bērni ir gudrāki par mums
Nupat redzējām, kā Latvijas U-16 basketbola izlase ieguva Eiropas čempionu titulu. Jaunieši vai katrā epizodē rādīja, ka spēlē gudrāk par saviem priekštečiem - viedāk par “lielo” izlasi. Viņi redz laukumu, spēj laikus atgriezties vietā, kur tas epizodē vajadzīgs. Tik rafinētas un spožas aizsardzības kā U-16 Latvijas pieaugušo izlasei nav bijis. Tā ir cerība, ka Latvijas basketbols vēl nevaidēs miris. Tas ir progress.
Francijas izlase, kas zaudēja, bija no spēlētājiem, kam augums bija divi metri un vairāk. Reti kurai pieaugušo vīru komandai ir tādi rādītāji. Tik spēcīgi, nobrieduši jaunieši, kuriem pat ar lauzni neko nepadarīt.
Taču uz viņiem visiem attiecās Francijas valdības aizliegums un pēc tam tiesas atcēlums lietot sociālos tīklus. Vai tas nav drusciņ komiski?
Parastā shēma, kādā bērni un pusaudži mēdz ieberzties pedofilu tīklos, ir zināma, un tāda tā ir visur pasaulē: pedofils uzdodas par pusaudža vienaudzi, sāk manipulējošu saraksti, iegūst kādus kailfoto no bērna, kurus pēc tam izmanto, lai upuri šantažētu, ar domu seksuāli izmantot bērnu jau pa īstam.
Taču bērni nav tik dumji un paši mēdz vazāt uzmācekņus aiz deguna. Pret to visur vajadzētu būt izglītojošiem pasākumiem - skolā un mājās.
Nevis aizliegumi lietot internetu, bet zināšanas un informētība var palīdzēt izvairīties no iekrišanas pedofilu un krāpnieku nagos.
Internets mūsdienās ir vide. Tas ir kā iela, mežs vai pludmale. Visur ir iespējams kaut kas slikts vai labs. Aizliegt iespēju apmeklēt internetu ir tas pats, kas aizliegt iet uz ielas. Atstāt bērnus bez pieskatīšanas virknē valstu tiek uzskatīts par noziedzīgu attieksmi pret bērniem. Gadās, ka latviešu bērni Lielbritānijā vai Norvēģijā tiek vecākiem atņemti un tos pēc tam grūti atdabūt. Taču šie gadījumi liecina par to, ka vecākiem jābūt atbildībai par saviem bērniem, nevis par to, ka vide (internets) būtu apriori šausmīgs.
Lamatās iekrīt arī veci āži
Nav lielas nozīmes tam, cik veci ir finanšu krāpnieku, romantisko naudas izvilinātāju un seksuālu uzmāceņu upuri. Tie var būt ne tikai 16, bet arī 36, 56 un 86 gadus veci ļaudis. Tas, kurš nav gudrs, pērienu dabūs pat baznīcā. Bet arī pat ļoti izglītoti un informēti cilvēki iekrīt krāpniecības shēmās. Un ko tad tagad par to - aizliegt internetu?
Stulbi, ja bērnus uzskatām par muļķiem
Globālā tendence ierobežot bērnu un pusaudžu piekļuvi internetam neizbēgami atstās pēdas vispārējā ekonomikas attīstībā un var to piebremzēt. Pašreizējo pie varas esošo politiķu ilūzijās “bērni” līdz 16 vai 13 gadiem neko nesaprot, tāpēc viņus vajag pasargāt. Tikmēr liela daļa šo bērnu ir sen aizsteigušies priekšā senilajam politikumam, kāds valda lielākajā daļā valstu. Viņiem ir vairāk izpratnes par digitālām lietām, viņi diezgan vēsi prot apiet aizliegumus, viņi prot izmantot mākslīgā intelekta iespējas, viņi prot arī programmēt, kas vecākām paaudzēm ir mistērija.
Tas ir pat ne paaudžu konflikta risks, bet jau reāls paaudžu konflikts. Tas pēc kāda laika atspēlēsies - piemēram, tādā veidā, ka pēc pāris desmitiem gadu šodienas pusaudži negribēs maksāt pensijas tiem, kas viņiem šodien aizliedza čatot internetā.
Nu varbūt tik brutāli tas nebūs, taču gaidāms “karmisks sods” - būs jāsamaksā par šodienas augstprātību pret nākamo paaudzi.
