Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Latvijas aviokompānijas “airBaltic” tēma turpina būt Igaunijas plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. ““airBaltic ir jāveic izmaiņas, lai izdzīvotu, taču nav pamata baidīties, ka aviokompānija pārtrauks darbību tuvākajos mēnešos,” ceturtdien TV raidījumā “Terevision” sacīja Tallinas lidostas valdes loceklis Ēro Pergmē. “airBaltic”, kas pašlaik veic pārstrukturēšanu, nākotnei ir divas iespējas. "Pirmā ir tā, ka viņi var pabeigt pārstrukturēšanu, turpināt darboties ar mazāku floti un sasniegt rentabilitāti. Otrā iespēja ir tā, ka kādā brīdī viņi beidzot izlems, ka tirgū šim biznesa modelim nav vietas; lielās aviokompānijas ir iekarojušas Eiropas tirgu, un šis mazākais modelis vairs nav dzīvotspējīgs. Tad uzņēmums tiks slēgts," sacīja Ēro Pergmē. Pēc viņa teiktā, “airBaltic” veiktie soļi flotes samazināšanai virzās pareizajā virzienā. "Vairs nav nepieciešams tik daudz nomātu lidmašīnu, un flotes samazināšana ir pilnīgi loģiska. Galu galā šeit, Baltijā, flotei ar vairāk nekā 35 lidmašīnām vienkārši nav jēgas - viņiem nav kur tās izmantot. Tāpēc šie soļi ir pareizajā virzienā. Jautājums ir, vai tie tiek sperti īstajā laikā," atzīmēja Ē. Pergmē. “airBaltic” ir lielākais pārvadātājs, kas darbojas no Tallinas lidostas, ar 29% tirgus daļu. Jautāts par aviokompānijas pārstrukturēšanas ietekmi uz Tallinas lidostu, Pergmē atbildēja, ka lidmašīnas joprojām lido pēc grafika un biļetes joprojām ir pieejamas pārdošanā. Tomēr “airBaltic” iepriekšējas rezervēšanas logs ir kļuvis īsāks: cilvēki biļetes rezervē mēnesi vai divus iepriekš - tas ir laika periods, uz kuru klienti ir gatavi iegādāties biļetes iepriekš. Attiecībā uz janvāri aviokompānijai ir nepieciešami papildu skaidrojumi, lai palielinātu tirgus uzticību. "Ja jūs man jautājat, vai es pirktu “airBaltic” biļetes, tad jā, es to darītu - uz septembra beigām. Viņu pašreizējais grafiks pārdod biļetes uz 12 maršrutiem. Domāju, ka viņi lidos arī ziemā. Taču, lai pārdzīvotu ziemu, viņiem ir nepieciešamas gan papildu finansiālās iespējas, gan pozitīvi signāli tirgum," atzina Pergmē. Viņš sacīja, ka Tallinas lidosta ir apzināti centusies saglabāt pēc iespējas plašāku aviokompāniju klientu portfeli. "Kā mazai valstij mums joprojām ir 15 regulārie pārvadātāji, un tas ir ļoti labs rādītājs. Aplūkojot mūsu klientu profilus, 50% mūsu pasažieru lido caur lieliem centriem - Frankfurti, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Varšavu un Rīgu. Tas nozīmē, ka Igaunija noteikti nepaliks bez gaisa satiksmes pakalpojumiem; tā nebūs problēma," viņš teica.
Igauņi Latvijā ražos sprāgstvielas
Igaunijas uzņēmums “Wolfram Europa” ir paziņojis par 200 miljonu eiro investīcijām sprāgstvielu ražošanas rūpnīcas būvniecībā netālu no Jēkabpils Latvijā, raksta ERR portāls. Komplekss tiks būvēts 40 hektāru lielā teritorijā, par kuru ir parakstīts ilgtermiņa līgums ar Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju “Latvijas valsts meži”. Rūpnīcas attīstība plānota trīs posmos. Ražošanas sākums paredzēts 2027. gada otrajā pusē. Pirmajā posmā rūpnīcā tiks montēti sprāgstvielas saturoši produkti, tostarp mīnas un kaujas galviņas. Pēc pilnīgas darbības uzsākšanas rūpnīca reģionā radīs 200 augsti kvalificētu darba vietu. "Šāda apjoma investīcijas ir nozīmīgs solis uz priekšu Latvijas aizsardzības nozares attīstībā un vienlaikus apliecina valsts spēju piesaistīt reģioniem stratēģiski svarīgus rūpniecības projektus. Mūsu mērķis ir izveidot konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu aizsardzības nozari Latvijā, kas stiprinās valsts drošību, radīs augstas vērtības darba vietas un sniegs ilgtermiņa ieguldījumu ekonomikas izaugsmē," sacīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Pēc pilnīgas darbības uzsākšanas kompleksā plānots sintezēt 300 tonnas RDX (heksogēna) vai 100 tonnas HMX (oktogēna). Ražošanas jaudu var vēl vairāk paplašināt. Rūpnīcā tiks ražoti arī gatavi sprāgstvielu maisījumi. Katru gadu plānots aprīkot un salikt 100 000 prettanku mīnu un 200 000 munīcijas patronu. Kompleksā varēs uzglabāt līdz 1200 tonnām sprāgstvielu, kas, domājams, nodrošinās pietiekamas piegādes pat traucējumu un krīžu gadījumā. “Wolfram Europa OÜ” ir Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmums, kas nodarbojas gan ar ražošanu, gan pētniecību un attīstību. Uzņēmuma izpilddirektors ir bijušais Igaunijas Aizsardzības investīciju centra (RKIK) ģenerāldirektors Magnuss Valdemārs Sārs. Uzņēmuma lielākais akcionārs un faktiskais īpašnieks ir Trīns Līmisks. 24% akciju pieder arī “MM Grupp OÜ”. Mazākuma akcionāru vidū ir arī citi investori, piemēram, “Sirbi Investeeringud OÜ” un “Giga AS”. Uzņēmums tika dibināts 2025. gada jūlijā un iepriekš bija pazīstams kā “Wehold OÜ”. Tā īpašnieku loks daļēji pārklājas ar Igaunijas aizsardzības nozares uzņēmumu “Frankenburg Technologies”.
Vai Igaunija paliks bez savas cūkgaļas? Nozare lūdz steidzamu palīdzību
Cūkgaļas cena Eiropā ir aptuveni 1,40 eiro par kilogramu, savukārt Igaunijā izmaksas sākas no aptuveni 1,90 eiro, raksta “Postimees”.
Sarežģītā situācija vietējā cūkkopības nozarē vēl nenozīmē krīzi visiem ražotājiem, taču viņu skatījums uz nākotni ir ļoti atšķirīgs - kamēr daži turpina darboties, citi ir skeptiski par savām spējām tikt galā. Tas notiek, neskatoties uz to, ka cūkkopību atbalsta graudu ražošana un izpratne, ka, tiklīdz ražošana tiks apturēta, to būs ļoti grūti atjaunot.
Cūku audzētājs no Veru apriņķa un “Jaagumäe OÜ” vadītājs Tarmo Timmi pašlaik neplāno investēt cūkkopībā, lai palielinātu ražošanu. Svarīgāk ir saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu un, ja iespējams, to uzlabot.
Valdība piešķīrusi 26,4 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam
Valdība ir apstiprinājusi papildu 26,4 miljonu eiro finansējumu lauksaimniecības produktu ražotājiem nākamgad, lai mazinātu Tuvo Austrumu krīzes izraisīto izejvielu cenu pieauguma ietekmi un kompensētu nelabvēlīgu laika apstākļu radītos zaudējumus. Valdības apstiprinātie grozījumi Igaunijas stratēģiskajā plānā ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai palielinās tiešo maksājumu budžetu nākamgad līdz maksimālajai iespējamajai summai, ziņoja valdības preses dienests. "Papildu līdzekļi nāk no Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta, un to izmantošanai nebūs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta," paziņoja Igaunijas reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministrs Hendriks Johanness Terrass. Papildu maksājumi galvenokārt ražotājiem tiks izmaksāti nākamā gada decembrī. Tie palīdzēs uzlabot uzņēmumu finansiālo stāvokli un segs strauji pieaugušās darbības izmaksas, vēsta ERR.
Cahkna aicina nepārvērtēt CIP direktora vizīti Maskavā
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (“Eesti 200”) paziņoja, ka valsts draudu novērtējums paliek nemainīgs. Viņš norādīja, ka iespējamās Krievijas provokācijas pret NATO ir jāuztver nopietni, taču nav pamata mainīt pašreizējo draudu novērtējumu. "Krievijas radītie draudi un iespējamās provokācijas pret NATO ir jāuztver nopietni, un to dara arī mūsu sabiedrotie. Mums jābūt modriem, taču draudu novērtējums Igaunijai nav mainījies," sacīja Cahkna, ceturtdien, 27. augustā, ziņoja Igaunijas Ārlietu ministrijas preses dienests. Ministrs uzsvēra, ka NATO valstis pēdējos gados ir ievērojami stiprinājušas savu kolektīvo aizsardzību un aizsardzības spējas. Viņš norādīja, ka labākais atturēšanas līdzeklis ir vienota un spēcīga alianse un skaidra izpratne Maskavā, ka bloks ir gatavs aizstāvēt katru savu sabiedroto teritorijas centimetru. Komentējot kontaktus starp Amerikas pārstāvjiem un Krievijas varas iestādēm, Cahkna atzīmēja, ka ASV amatpersonas kopš Krievijas agresijas sākuma pret Ukrainu regulāri tiekas ar Krievijas pārstāvjiem. Tāpēc, viņaprāt, CIP direktora vizīte Maskavā nav jāuzskata par pagrieziena punktu.
“Rail Baltica” Lietuvā norobežo 89 gadus vecu sievieti no ārpasaules: pārtraukta piekļuve viņas mājām
“Rail Baltica” dzelzceļa būvniecība Bebriķu ciematā faktiski liedza 89 gadus vecai vietējai iedzīvotājai ierasto piekļuvi mājām, vēsta LRT. Kaimiņi baidījās, ka ārkārtas situācijā ne ātrā palīdzība, ne ugunsdzēsēji nevarēs laikus nokļūt ciematā. Lai gan varas iestādes apgalvoja, ka pastāv alternatīvs maršruts, vietējie iedzīvotāji prātoja: kurš būs atbildīgs, ja palīdzība kavēsies? Tomēr pēc plašsaziņas līdzekļu pievēršanās šim jautājumam problēma tika atrisināta - noņemtās uzbrauktuves vietā tika uzstādīta jauna piekļuves rampa. Ķēdaiņu iedzīvotāja Vilma sazinājās ar laikraksta “Rinkos Aikštė” redakciju. Viņas 89 gadus vecā kaimiņiene dzīvo viensētā Bebriķu ciemā, kas atrodas “Rail Baltica” būvniecības zonā. Sieviete ir sašutusi: dzelzceļa līnijas būvniecības laikā ceļš, kas veda uz viņas kaimiņa māju, vienkārši pazuda. "Kā mēs tagad varam nokļūt viensētā? Tur dzīvo 89 gadus veca sieviete. Ja kaut kas notiks, pat ātrā palīdzība tur nevarēs nokļūt. Kā gan var nebūt ceļa uz māju, ja pirms visa šī haosa tāds bija?" iesaucās Vilma. Pēc viņas teiktā, mēģinājumi atrisināt problēmu ar oficiālu aicinājumu palīdzību bijuši neauglīgi. "Es rakstīju gan “Eurovia”, gan pašvaldībai. Visi atvainojas un izsaka nožēlu, ka ceļš nav projektā," sacīja Ķēdaiņu iedzīvotāja. Oficiālos dokumentos ceļš neeksistēja. Ciema mērs Rādīrs Boreiša apstiprināja, ka ir informēts par situāciju, taču vērsa uzmanību uz lietas juridisko aspektu: nojauktais ceļš oficiāli nebija pašvaldības infrastruktūras sastāvdaļa. "Šo ceļu uzbūvēja lauksaimnieki, un tas nebija iekļauts ciemata vietējo ceļu sarakstā, jo tas neatbilda prasībām. Pati saimniecības īpašniece nekad nesazinājās ar ciemata padomi par tā nojaukšanu," skaidroja Boreiša. Tomēr viņš atzīmēja, ka ir dabiski, ka tik veca sieviete pati nerisina šādus jautājumus, tāpēc kaimiņi rīkojās viņas vārdā. Lai gan ceļš patiešām nebija oficiāli reģistrēts, mērs apliecināja iedzīvotājai, ka neatstās viņu bez palīdzības. "Mēs sazinājāmies ar uzņēmumu “Eurovia Lietuva”, kas veic darbus. Viņi solīja drīzumā uzstādīt uzbrauktuvi. Mēs arī sazinājāmies ar “LTG Infra” ar lūgumu pielāgot projektu, lai nodrošinātu piekļuvi mājai. Mēs darām visu iespējamo, lai sieviete nepaliktu bez piekļuves," viņš teica. Drīz pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļi un vecākā birojs cēla trauksmi, dzelzceļa darbinieki uzstādīja jaunu uzbrauktuvi uz pensionāres māju.
Ko darīs ar Salomejas Neris pieminekli Viļņā?
45% Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka padomju laika dzejnieces Salomejas Neris piemineklim Viļņā vajadzētu palikt, liecina LRT pasūtītā sabiedriskās domas aptauja. Lietuvas Genocīda un pretošanās kustības pētniecības centra (LGGRTC) direktors, vēsturnieks Arūns Bubnis saka, ka sabiedrības viedokli var uzklausīt, taču lēmums tiks balstīts uz pašlaik spēkā esošo tā saukto desovjetizācijas likumu. Viņš piebilst, ka šo likumu varētu uzlabot. Saskaņā ar aptaujas datiem, 23% iedzīvotāju atbalstītu pieminekļa pārvietošanu uz muzeju vai citu publisku vietu, savukārt 6% uzskata, ka S. Neris piemineklis būtu jānoņem. 21% respondentu par šo jautājumu neuztraucas, bet vēl 5% nav viedokļa šajā jautājumā. LGGRTC direktors Dr. A. Bubnis uzsver, ka nav skaidras sabiedrības vienprātības par S. Neris pieminekli. "Lielākā daļa cilvēku atbalsta pieminekļa palikšanu tā pašreizējā atrašanās vietā Viļņā, taču ievērojams skaits arī uzskata, ka tas būtu jāpārvieto uz muzeju vai citu publisku vietu," viņš norādīja, piebilstot, ka lēmums par pieminekļa pārvietošanu tika pieņemts saskaņā ar tā saukto desovjetizācijas likumu. "Pamatojoties uz likumā piešķirtajām pilnvarām un starpresoru desovjetizācijas komisijas secinājumiem, es kā centra ģenerāldirektors pieņemu lēmumus, ko pašvaldībām ir pienākums īstenot attiecībā uz publisku objektu pārvietošanu vai saglabāšanu," viņš skaidroja.
Bubnis pastāstīja, ka kopš likuma stāšanās spēkā viņš jau ir pieņēmis vairāk nekā 200 lēmumu, no kuriem daudzi ir saistīti tieši ar S. Neri, piemēram, attiecībā uz ielām, kas nosauktas viņai par godu."Dažādās Lietuvas pilsētās bija vairāki desmiti ielu, kas nosauktas S. Neris, kā arī Petra Cvirkas vārdā. Ielu pārdēvēšanakopumā neradīja nekādas problēmas. Lielākā problēma šobrīd ir S. Neris piemineklis Viļņā, kas tiek izskatīts tiesā," sacīja LGGRTC vadītājs. Jautāts, vai lēmumā tika ņemti vērā apgalvojumi, ka dzejniece nožēloja pievienošanos Tautas Seima marionešu delegācijai 1940. gadā, kas no Maskavas atveda "Staļina sauli", avots sacīja, ka viņš paļāvās uz komisijas atzinumiem. Komisija nolēma, ka piemineklis ir jānoņem. "Kas attiecas uz literatūrzinātnieku viedokli, viņi, protams, ir dziļāk iegrimuši S. Neris daiļradē. Viņiem varētu būt netieši pierādījumi, ka viņa nožēloja savu darbu, rakstot "Dzejoli par Staļinu", "Boļševiku ceļu" un citus tīri prokomunistiskus darbus, kuros viņa slavināja padomju komunistisko režīmu un pat okupācijas varu, kas 50 gadus darbojās Lietuvā. Mēs paļaujamies uz dokumentāliem pierādījumiem un atsevišķu personu politiskajām un sociālajām aktivitātēm, lēmums ir balstīts uz to," norādīja A. Bubnis. Pēc viņa teiktā, S. Neris sadarbība ar padomju režīmu, īpaši pirmās okupācijas laikā, ir acīmredzama - tieši tas pamudināja pieņemt lēmumu par pieminekļa novākšanu. Centra vadītājs sacīja, ka apgalvojumi, ka dzejniece vēlāk nožēloja savu izvēli, ir diezgan hipotētiski un nav pamatoti ar vēsturiskiem faktiem. "Es nekad neesmu redzējis vai lasījis skaidrus apgalvojumus viņas dienasgrāmatā vai jebkur citur, piemēram, "Es dziļi nožēloju, ka sazinājos ar padomju varas iestādēm", "Es devos uz Maskavu delegācijas sastāvā, lai lūgtu Lietuvas pievienošanos Padomju Savienībai", tik skaidrus pierādījumus par nožēlu vai vainas atzīšanu," viņš paziņoja. Var meklēt kompromisu, taču, pēc viņa teiktā, likums ir jāmaina. A. Bubnis piekrīt, ka jāņem vērā sabiedrības viedoklis. Turklāt, viņš saka, LGGRTC pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Vairākas vietējās pašvaldības to ir izdarījušas, un arī S. Neris pieminekļa lieta Viļņā ir nonākusi tiesā.
Salomeja Neris bija kolaborante, taču vienlaikus pazīstama arī kā spoža liriķe un ir arī dziļu, patriotisku dzejoļu autore. Lietuvieši no galvas zina viņas dzejoli “Vilnele”.
“Dzidrā māsa, Vilija,
Steidzies, steidzies uz Nemunu!
Saki, ka brīvību mīlam mēs
Vairāk vēl kā dzīvību!”
Viļņas pilsētas dome trešdien noraidīja priekšlikumu atļaut visiem pasažieriem no 1. septembra līdz gada beigām bez maksas izmantot pilsētas sabiedrisko transportu, raksta portāls “madeinvilnius.lt”. Par lēmumu balsoja 14 domes locekļi, pret bija 24, bet divi domes locekļi atturējās. Bija rosināts noteikt, ka bez maksas būs braucieni pilsētas autobusu un regulāro prāmju maršrutos neatkarīgi no pasažiera biļetes veida. Lēmumu ierosināja opozīcijas Sociāldemokrātu frakcijas vecākais Viļņas domē Povils Pinelis, kurš paziņoja, ka šāds pasākums tiks piemērots, reaģējot uz ģeopolitisko krīzi un ar to saistīto naftas un degvielas cenu pieaugumu. Taču nekā...
