Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
20. augustā Igaunijas Prezidenta kancelejas Rožu dārzā notika pieņemšana par godu Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai.Prezidents Alars Kariss uzaicināja uz Kadriorgu tos, kuriem bija svarīga loma Igaunijas valsts izveidē. Starp viņiem ir Islandes delegācija prezidentes Hallas Tomasdotiras vadībā, jo tieši Islande kļuva par pirmo valsti, kas atzina Igaunijas neatkarības atjaunošanu, vēsta ERR. Alars Kariss Neatkarības dienā teica savu pēdējo runu kā prezidents. Savā uzrunā viņš uzsvēra izglītības īpašo lomu un aicināja vairāk ieguldīt jauniešos un valsts nākotnē.
Kas noticis 35 gadu laikā
Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā Statistikas departaments salīdzināja Igauniju 1991. gadā ar šodienu: no demogrāfijas un ģimenes dzīves līdz algām, uzņēmējdarbībai, kino un muzejiem. Salīdzinot ar 1991. gadu, Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 207 004 cilvēkiem jeb par 13,2%. Neatkarības atjaunošanas gadā Igaunijā dzīvoja 1 567 749 cilvēki, bet 2026. gada 1. janvārī - 1 360 745 cilvēki. Igauņu īpatsvars valsts iedzīvotāju skaitā, salīdzinot ar 1991. gadu, pieauga no 61,6 % līdz 68,5 % 2026. gadā. Igaunijas pilsoņu paredzamais dzīves ilgums, salīdzinot ar 1991. gadu, pieauga par 10,2 gadiem - no 69,6 gadiem līdz 79,8 gadiem 2025. gadā. Sievietes vidējais vecums pirmā bērna piedzimšanas brīdī, salīdzinot ar 1991. gadu, pieauga par 6,8 gadiem - no 22,6 gadiem līdz 29,4 gadiem 2025. gadā. 1991. gadā bērniem visbiežāk tika doti vārdi Martins un Kristīna, bet 2025. gadā pirmajā vietā bija Marks un Sofija. Neatkarības atjaunošanas gadā Igaunijā piedzima 9963 zēni un 9450 meitenes, kopā 19 413 bērni. 2025. gadā piedzima 9240 bērni, no kuriem 4798 bija zēni un 4442 bija meitenes. Tādējādi pagājušajā gadā Igaunijā piedzima par 10 173 bērniem (52,4%) mazāk nekā 1991. gadā. 2025. gadā Igaunijā bija par 41,7% mazāk laulību nekā neatkarības atjaunošanas gadā. Laulību skaits bija par 4294 mazāks nekā 1991. gadā: toreiz tika noslēgtas 10 292 laulības, bet 2025. gadā - 5998. 1991. gadā tika šķirtas 5738 laulības, bet 2025. gadā - 3062. 1991. gadā mirušo skaits bija gandrīz vienāds ar dzimušo skaitu, bet 2025. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par gandrīz 6500 cilvēkiem. 1991. gadā Igaunijā nomira 19 715 cilvēki, bet 2025. gadā - 15 688.
Vidējā bruto alga mēnesī, salīdzinot ar 1992. gadu, ir pieaugusi no 35 eiro līdz 2092 eiro 2025. gadā - gandrīz 60 reizes. Bezdarba līmenis pieauga no 1,5% līdz 7,5% salīdzinājumā ar 1991. gadu, tas ir, par 6 procentpunktiem. Relatīvā izteiksmē bezdarba līmenis 2025. gadā bija piecas reizes augstāks nekā 1991. gadā. Lauksaimniecībā, tostarp mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, strādājošo skaits ir samazinājies par 132 300 cilvēkiem salīdzinājumā ar 1991. gadu jeb par 87% - no 152 000 līdz 19 700 cilvēkiem 2025. gadā. Tādējādi šobrīd šajās jomās strādā gandrīz astoņas reizes mazāk cilvēku nekā neatkarības atjaunošanas periodā. Informācijas un komunikācijas jomā strādājošo skaits salīdzinājumā ar 1991. gadu ir pieaudzis līdz 28 800 cilvēkiem - no 11 400 līdz 40 200 cilvēkiem 2025. gadā. Tas ir, šajā jomā šobrīd strādā vairāk nekā trīsarpus reizes vairāk cilvēku nekā neatkarības atjaunošanas laikā.
Darbojošos uzņēmumu skaits salīdzinājumā ar 1995. gadu ir pieaudzis līdz 136 015 - no 23 732 līdz 159 747 2024. gadā. Citiem vārdiem sakot,
Igaunijā šobrīd darbojas gandrīz septiņas reizes vairāk uzņēmumu nekā 20. gs. deviņdesmito gadu vidū. Vienlaikus vidējais darbinieku skaits uzņēmumā samazinājās no 18 līdz trim cilvēkiem 2024. gadā salīdzinājumā ar 1995. gadu. Kino apmeklējumu skaits uz 100 iedzīvotājiem pieauga no 72 1993. gadā līdz 180 2024. gadā, tas ir, 2,5 reizes. Muzeju apmeklējumu skaits uz 100 iedzīvotājiem, salīdzinot ar 1991. gadu, 2025. gadā pieauga no 81 līdz 196, tas ir, gandrīz 2,4 reizes.
Madisei vislielākais atbalsts gan iedzīvotāju, gan partiju vidū
Alars Kariss uz nākamo piecu gadu termiņu nekandidēs, tāpēc Igaunijā 2. septembrī tiks ievēlēts jauns valsts prezidents. No visiem pašlaik izvirzītajiem Igaunijas prezidenta amata kandidātiem vislielāko valsts iedzīvotāju simpātiju izjūt tieslietu kanclere (tiesībsardze) Ille Madise, liecina ERR pasūtītās “Emora” socioloģiskā dienesta veiktās aptaujas dati. Madise izrādījās arī populārākā izvēle visu politisko partiju vēlētāju vidū, izņemot EKRE, bet Centriskās partijas vēlētāju vidū viņa tikai nedaudz apsteidza Tītu Landu. 35% aptaujas respondentu atbildēja, ka vēlētos redzēt Illi Madisi par prezidenti. Otra populārākā atbildes iespēja bija "Es nezinu", ko izvēlējās 18% respondentu. Tallinas Tehnoloģiju universitātes rektors Tīts Lands (14%) un EKRE goda priekšsēdētājs Marts Helme (12%) bija nākamie populārākie kandidāti. 6% aptaujāto izteicās par Jonatānu Vseviovu un pa 2% - par Maivi Ruti un Indreku Laulu.
Liela interese par notikumiem Latvijā
Pēdējā laikā Igaunijas plašsaziņas līdzekļos ir neparasti daudz ziņu par Latviju vai par notikumiem, kas saistīti ar Latviju.
ERR ievērību izpelnījusies ziņa, ka ceturtdien Latvijas Centrālā statistikas pārvalde publicēja vietējo uzņēmumu sarakstu, kas turpina tirgoties ar Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz notiekošo karu starp Krievijas Federāciju un Ukrainu. Publicētajā sarakstā ir aptuveni 170 Latvijas uzņēmumu, kas eksportē preces uz Krieviju un Baltkrieviju vai importē produkciju no šīm valstīm.
Vēl Igaunijas mediji stāsta par to, ka trīs personas, kas aizturētas aizdomās par ļaunprātīgu dedzināšanu aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma “Milrem Robotics” ēkā Igaunijā, atrodas apcietinājumā. Noziegums tika pastrādāts 15. augusta naktī, un 16. augustā tika uzsākta krimināllieta. Divus aizdomās turētos Latvijas pilsoņus Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 17. augustā, bet vēl vienu - 18. augustā. Visi trīs atrodas apcietinājumā ar tiesas lēmumu. Turklāt VDD veica procesuālās darbības ar septiņiem ar aizdomās turētajiem saistītiem objektiem - dzīvesvietās un transportlīdzekļos, ziņo ERR, atsaucoties uz LSM. Kratīšanu laikā VDD izņēma lielu skaitu dažādu datu nesēju un pašlaik analizē to saturu. Tika izņemti arī priekšmeti, kas, iespējams, tika izmantoti ēkas aizdedzināšanai.
Bet pastiprināta interese un regulāras ziņas Igaunijā ir par “airBaltic” jaunumiem.
Igaunijas portālos tiek rakstīts, ka ceturtdien, 20. augustā, Latvijas Saeimas ārkārtas sēdē parlaments apstiprināja valsts aizdevuma nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” termiņa pagarināšanu līdz šī gada beigām, papildu obligāciju iegādi līdz 30 miljonu eiro apmērā, kā arī esošo obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju.
Kritiskās infrastruktūras drošība ir nepietiekama
Opozīcijas Lietuvas konservatīvo līderis Laurīns Kaščūns apgalvo, ka kritiskās infrastruktūras drošība pašlaik ir nepietiekama, lai novērstu gaisa draudus. "Cik man zināms, pagaidām varu teikt, ka kritiskās infrastruktūras drošība ir nepietiekama, lai mēs varētu runāt par to, kā preventīvi novērst šos potenciālos gaisa draudus," piektdien intervijā radiostacijai “Žiniu radijas” sacīja Seima deputāts. Kaščiūns uzsvēra Sabiedriskās drošības dienesta (VSD) un armijas sadarbības nozīmi. "VSD spēki vien var nebūt pietiekami, tāpēc ir nepieciešama sadarbība ar armiju," sacīja parlamentārietis. "Armijai ir vairāk resursu, un tie noteikti kaut kā ir jāsadala, koordinējot to darbības un nodrošinot savstarpēju sadarbību."
Turklāt Kaščūns aicināja iekšlietu un aizsardzības ministrus apspriest, kā armijas iegādāto aprīkojumu, īpaši bezpilota lidaparātu apkarošanai, varētu izmantot arī Iekšlietu ministrijas vajadzībām.
BNS iepriekš ziņoja, ka armija palīdz nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Klaipēdā, “LitPol Link” elektroenerģijas sadales stacijas ar Poliju Alītā, transformatoru apakšstacijas Alītas apgabalā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostacijas drošību.
Armija nodrošina šo objektu aizsardzību no 18. jūnija. Aizsardzības ministrs Roberts Kauns parakstīja atbilstošu rīkojumu, un pirmdien ministrs to pagarināja līdz gada beigām.
Kā ziņo BNS, NATO austrumu flanga valstu vadītāji nesen publiski brīdināja, ka viņiem ir izlūkošanas informācija par Krieviju, kas, izmantojot dažādus kinētiskus līdzekļus, gatavo provokācijas viņu valstīs. Maskavas nodomi rīkot provokācijas tiek skaidroti ar Krievijas grūtībām kaujas laukā Ukrainā un vēlmi panākt ātru uzvaru. Kremlis noliedz apsūdzības par uzbrukumu plānošanu un sauc tos par ieganstu pret Krieviju vērstai militarizācijai.
Ģimenei Lietuvā, lai dzīvotu komfortabli, vajag 3500 eiro mēnesī
Cik daudz naudas nepieciešams ģimenei ērtai dzīvei, kādi izdevumi visbiežāk tukšo maku un kādi vienkārši ieradumi palīdz vairāk ietaupīt arī bez ienākumu pieauguma, LRT pastāstīja personīgo finanšu eksperte Sigita Strockīte-Varne. Cik vajadzētu nopelnīt četru cilvēku ģimenei, ja tā atmaksā hipotēku, vēlas segt visus ikdienas izdevumus un divas reizes gadā atvaļinājumus ārzemēs? Pēc ekspertes domām, komfortablai dzīvei kopējiem ģimenes ienākumiem jābūt vismaz 3,5 tūkstošiem neto eiro mēnesī. “3,5-4,5 tūkstoši eiro ir ērta summa, taču viss ir atkarīgs ne tikai no hipotekārā kredīta lieluma, bet arī no tā, cik ģimenei ir automašīnu, kādos bērnudārzos vai skolās bērni iet un vai ir mērķis ietaupīt,” stāsta S. Strockīte-Varne. Viņasprāt, ar šo summu var pietikt Viļņas iedzīvotājiem, kur izmaksas parasti ir lielākas.
“Ja ģimene nepiešķir lielu nozīmi jaunām drēbēm un lietām, netiecas nemitīgi atjaunināt savu garderobi un gatavo ēst mājās, summa var būt mazāka. Bet, kad dzirdam, ka Viļņas iedzīvotājiem var nepietikt pat neto septiņu tūkstošu eiro mēnesī, runa ir par pavisam citu dzīves līmeni. Par situāciju, kad cilvēki negatavo mājās un, iespējams, algo bērnaukles,” atzīmē eksperte. Ērti var dzīvot viens cilvēks ar vidējo algu. Vidējā neto alga Lietuvā šobrīd ir nedaudz virs 1,5 tūkstošiem eiro mēnesī. Pēc Strockītes-Varnes teiktā, vienam cilvēkam bez finansiālām saistībām šādu ienākumu varētu ne tikai pietikt iztikai, bet arī ļautu ietaupīt naudu. "Ja runājam par trīs cilvēku ģimeni un diviem strādājošiem vecākiem, viņi var dzīvot ērti arī tad, ja nav nopietnu finansiālu saistību. Ja jums ir četru cilvēku ģimene, vairāk uzmanības būs jāpievērš finanšu vadībai. Tomēr grūtāk šādā situācijā ir vientuļajām māmiņām vai tēviem," viņa saka. Pēc ekspertes domām, ar vidējiem ienākumiem un finansiālām saistībām nāksies atteikties no dažām savām vēlmēm un ērtībām, piemēram, nāksies retāk ceļot. Ja cilvēks ierobežo citus izdevumus un ceļošanu izvirzīs par prioritāti, tad varēs ceļot arī biežāk.
Nelāga atkritumu smaka Jaunajā Viļņā
Kopš jūlija sadzīves atkritumi tiek izgāzti Pramones ielas teritorijā Jaunajā Viļņā. Iedzīvotāji sūdzas par nepatīkamo smaku, informācijas trūkumu un iespējamiem vides apdraudējumiem. Vides ministrija gaida pētījuma rezultātus, bet Viļņas iedzīvotāji tieši jautā: kad atkritumu kalni no šīs teritorijas pazudīs? Viktorija Andžejevska milzīgo atkritumu kaudzi pamanīja 25. jūlijā no Linksmoji ielas puses. Kā uzsver Jaunās Viļņas iedzīvotāja, sadzīves atkritumi šajā teritorijā nekad iepriekš nebija izgāzti. "Visvairāk mani šokēja tas, cik slepeni tas viss bija. Es sāku pievērst uzmanību fotogrāfijām un ierakstiem “Facebook”. Es arī zvanīju uz senioru pārvaldi, bet konkrētus paskaidrojumus nesaņēmām. Viņi vienkārši mums teica, ka viss tiek darīts saskaņā ar likumu un tas ir pagaidu risinājums atkritumu krīzei Viļņā," saka Andžejevska. Iedzīvotāji nosūtīja pieprasījumus un sūdzības Viļņas pilsētas pašvaldībai un Vides aizsardzības departamentam. Andžejevska savu pirmo pieprasījumu pilsētas varas iestādēm nosūtīja 28. jūlijā. Atbildi viņa saņēma tikai 20. augustā. Pēc viņas teiktā, iedzīvotāji ilgstoši nebija varējuši iegūt dokumentus vai oficiālu informāciju no objekta īpašnieka vai uzņēmuma "Ekonovus", kura kravas automašīnas turp piegādā atkritumus. Andžejevska atceras, ka 2019. gadā viņa sazinājās ar atbildīgajām iestādēm par būvniecības atkritumu uzglabāšanu objektā. Toreiz viņa saņēma atbildi, kurā bija norādīts, ka objektam ir atļauja tos pieņemt un šķirot. Tomēr atļauja neattiecas uz sadzīves atkritumiem.
Vides ministrijas kanclers (valsts sekretārs) Vladislavs Kondratovičs ziņoja, ka pagājušajā nedēļā šajā apgabalā tika veikta pārbaude. Konkrēti, speciālisti mērīja gaisa kvalitāti un paņēma paraugus laboratorijas testiem. "Mēs jau esam saņēmuši dažus datus, taču mums vēl nav pilnu rezultātu. Mēs jau redzam, ka dažās jomās ir nepieciešami uzlabojumi. Domāju, ka pilni rezultāti būs pirmdien vai otrdien," intervijā LRT sacīja Kondratovičs. Ministrija uzrauga situāciju un sadarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Kanclers paskaidroja, ka Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca pašlaik meklē risinājumus atkritumu transportēšanai uz norādītajām šķirošanas un pārstrādes vietām. Tomēr konkrēts darbības slēgšanas datums Pramones ielā vēl nav paziņots. Iepriekš pilsētas varas iestādes norādīja, ka šis risinājums būs spēkā piecas līdz astoņas nedēļas. Tomēr iedzīvotāji norāda, ka nav skaidrs, no kura datuma šis termiņš būtu jāaprēķina. "Mēs vēlamies zināt, kad atkritumi tiks izvesti, kā teritorija tiks sakopta un kā varas iestādes plāno kompensēt iedzīvotājiem jebkādas neērtības. Mēs nevēlamies, lai Viļņas atkritumu krīze tiktu atrisināta tikai uz mūsu rēķina," secina Viktorija Andžejevska.
