Demisionējušā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka nedienas mudina paraudzīties uz alkohola un politiķu attiecību evolūciju Latvijā. Politiķu iekļūšana ķibelēs alkohola dēļ nav nekas jauns nedz mūsu valstī, nedz pasaulē. Mainās vienīgi sabiedrības attieksme pret alkoholu – redzama nepārprotama virzība uz nulles toleranci.
Līdz 2011. gada jūlijam Saeimā un Ministru kabineta bufetēs, ministriju un tiesu namu ēdināšanas vietās varēja iegādāties dažādus alkoholiskos dzērienus. Ja amatpersona vai politiķis dienas vidū ko gardu iemalkoja, neviens tam lielu uzmanību nepievērsa. Tā bija ierasta darba dienas kārtība. Valsts pārvaldes ikdiena mēdz būt ļoti skarba - jārisina smagi, sarežģīti jautājumi, kurus skaidrā prātā nemaz nevar atrisināt. Vēl trakāk - ir zināmi arī piemēri, kad pat kriminālapsūdzības tika celtas ne bez alkohola klātbūtnes, un šīs reibumā celtās apsūdzības tiesa skaidrā prātā nu jau astoņpadsmito gadu mēģina iztiesāt. Par iepriekšējo tiesībsargu Juri Jansonu klājas cieņpilni klusēt. Viņam bija sava īpašā cilvēka tiesību sargāšanas metode.
Šobrīd nedz Saeimā, nedz Ministru kabinetā, nedz pārējās valsts un pašvaldību iestādēs nav ne miņas no kādreizējās godības. Ja kolektīvajās telpās uzvirmo alkohola smārds, kolēģi viens uz otru aizdomīgi nosodoši raugās - kurš tad šoreiz atkal dzēris?
Tā, piemēram, Rīgas domē konkurenti ļoti uzpasē pilsētas mēru Viesturu Kleinbergu cerībā viņu pieķert, tajā pašā laikā nekādu uzmanību nepievērš citam kolēģim - Rūdolfam Brēmanim, jo skaidri zina, ka viņa vēlētājs atzinīgi vērtē katru sava priekšstāvja pieņemto malku.
Joprojām gadās, ka Ministru kabineta sēžu zālē uzvirmo pazīstama smarža. Koalīcijas partneri ļoti labi zina aromāta virzības vektoru, līdzīgi kā sēžu zālē Saeimā. Visi visu zina, bet nogaida, kad konkurents iekļūs redzamā ķezā un tad nu gan varēs mest viņam ar sprunguli un pacelties reitingā uz nelaimē iekļuvušā rēķina.
Gadījumi, kas cits par citu skumjāki
Spožu gadījumu dzērājpolitikas žanra vēsturē ir bijis gana daudz.
2011. gada 8. aprīlī TB/LNNK politiķis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume brauca ar savu luksusa tipa apvidus auto, kad viņu uz autoceļa Rīga-Ventspils aizturēja policija. Alkometrs viņa izelpā uzrādīja 1,9 promiles alkohola.
J. Straume bija devies mājup no medībām Kurzemes pusē. Viņam uz četriem gadiem tika atņemtas autovadītāja tiesības un konfiscētas divas džipā atrastās karabīnes. J. Straume 10 dienas pavadīja policijas izolatorā.
J. Straume 2024. gada 10. jūlijā traģiski mira, pakļūstot zem vilciena Jūrmalā.
“Vienotības” deputāts Veiko Spolītis 2014. gada 29. oktobrī, nedēļu pirms Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanas, tika aizturēts vadām automašīnu 1,4 promiļu reibumā. V. Spolītim par izdarīto pārkāpumu tiesa piemēroja administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 850 eiro naudas sodu un vadītāja tiesību atņemšanu uz diviem gadiem. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma viņam piemērot rakstveida brīdinājumu saistībā ar deputāta ētikas pārkāpumu.
V. Spolītis aktīvajā politikā joprojām nav atgriezies, lai gan viņam ir visi “dotumi” - oratora spējas, nepieciešamās zināšanas. Viņš labi orientējas arī Igaunijas iekšpolitikā, jo nāk no jauktās latviešu - igauņu ģimenes. Taču nekā - pirms 12 gadiem veiktais pārkāpums joprojām velkas viņam līdzi kā ēna un traucē.
Kādreizējais iekšlietu ministrs, tobrīd Saeimas deputāts un tagad par spiegošanu notiesātais Jānis Ādamsons 2002. gada 16. aprīlī izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, braucot 2,12 promiļu reibumā. Komentējot notikušo Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma", J. Ādamsons sacīja: "Kāds es esmu, tāds nu esmu."
2001. gada 12. augustā plkst. 2.05 Rīgā, Elizabetes ielā, Ceļu policijas darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Oļegu Deņisovu par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā. Deputāta izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija bija 1,7 promiles, bet bioloģiskajā vidē - 2,35 promiles. Par to politiķim uz gadu atņemtas autovadītāja tiesības un piespriests 300 latu sods. O. Deņisovs savu vainu noliedza, apgalvojot, ka nav bijis pie stūres. "Mani sodīja nepamatoti, jo dzēris nebraucu. Es tikai sēdēju mašīnā," stāstīja deputāts.
Bijušais tieslietu un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš 2024. gada jūlijā tika apturēts vadām automašīnu "Mercedes Benz" Rīgā pa Priedaines ielu Zolitūdes ielas virzienā, bet atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs gan uz vietas, gan pēc tam medicīnas iestādē. Pirms gada viņam bija jāierodas uz krimināllietas izskatīšanu par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes, taču viņš neieradās. Nav īsti zināms, kas ar šo lietu notiek pašlaik.
Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis 2013. gadā izraisīja avāriju Rīgā, Āgenskalnā. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju, ap plkst. 1.30 Nometņu ielā automašīna "Mazda 3" ietriecās stāvošā automašīnā "Volkswagen Bora". Policijas darbinieki konstatēja, ka "Mazda 3" vadījis kāds 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš paskaidrojis, ka tumsā nav pamanījis stāvošo automašīnu. Vīrieša izelpā konstatēta 1,34 promiles alkohola. 2022. gada martā R. Ķīlis mira.
No partijas KPV LV ievēlētais Saeimas deputāts Aldis Blumbergs, kurš 2020. gada sākumā reizē ar Artusu Kaimiņu tika izslēgts no partijas frakcijas un pēc tam pievienojās partijas “Jaunā vienotība” Saeimas frakcijai, ilgstoši nepiedalījās nevienā Saeimas sēdē - ne klātienē, ne attālināti. Prese vēstīja, ka viņam esot sava “deputātēšanas” metode, līdzīga tai, ko bija izstrādājis Juris Jansons.
Politiķi ir viens no sabiedrības virzītājspēkiem - Latvija tradicionāli ieņem vienu no augstākajām vietām Eiropas Savienībā (ES) un OECD valstīs pēc patērētā absolūtā alkohola daudzuma uz vienu iedzīvotāju.
Dzer un brauc arī citur
Taisnības labad jāteic, ka politiķi prot novērtēt alkoholu arī citās tuvās un tālās zemēs. Jaunzēlandes tieslietu ministre Kiri Alana paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad viņu aizturēja policija par braukšanu reibumā un avārijas izraisīšanu 2023. gada jūlijā.
Beļģijas Flandrijas parlamenta prezidents Kriss van Dijks atkāpās no amata 2019. gada jūlijā pēc tam, kad tika atklāts, ka viņš braucis automašīnā alkohola reibumā un izraisījis nelielu ceļu satiksmes negadījumu.
Austrijas galēji labējais politiķis un Karintijas novada vadītājs Jergs Haiders 2008. gada oktobrī gāja bojā smagā autoavārijā, kuras izmeklēšanā tika konstatēts, ka viņš pie stūres bija sēdies stiprā alkohola reibumā. Priekšvēlēšanu kampaņu laikā viņš bieži lidoja pāri kalniem ar helikopteru, lai pagūtu tikties ar vēlētājiem pēc iespējas vairākās sapulcēs. Tas ir daudz lielāks risks. Dzērājs viņš nebija, jo bija fanātiski pārņemts ar politisko darbību. Taču gadās arī tā...
Kanādas Britu Kolumbijas provinces premjerministrs Gordons Kempbels 2003. gadā tika aizturēts un saņēma naudas sodu par braukšanu dzērumā atvaļinājuma laikā Havaju salās.
No šajā gadā notikušā arī izceļami vairāki gadījumi. Somijas parlamenta deputāts Jona Resanens atzina savu vainu transportlīdzekļa vadīšanā alkohola reibumā un saņēma naudas sodu. Izdevums “Iltalehti” raksta, ka viņš ir nācis klajā ar paziņojumu, ka vēlas, lai naudas soda apjomu viņam palielina.
Austrālijas Viktorijas štata Liberālās partijas deputāts Tims Smits atkāpās no amata ēnu kabinetā un pameta politiku pēc tam, kad, vadot automašīnu alkohola reibumā, izraisīja avāriju.
Augsta ranga štata asamblejas līderis Braiens Kolbs (Ņujorka, ASV) Jaungada vakarā izraisīja autoavāriju un pēc aizturēšanas par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā atkāpās no sava amata.
Šie nebūt nav vienīgie piemēri, kuri skaidri apliecina, ka politiķi un tauta ir vienoti gan tikumos gan netikumos.
