Latviju naktī uz svētdienu skāra lielākā vētra kopš 2005. vai varbūt pat kopš 1967. gada. Lūza koki, un plīsa vadi, cilvēki nevarēja sazvanīties, svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta 277 tūkstošos mājsaimniecību. Neticami, ka bojā gāja tikai viens cilvēks. Tiesa gan, pie vētras upuriem vajadzētu pieskaitīt arī divus bojā gājušos ugunsdzēsējus, kuriem uztriecās auto, kad viņi darbojās ar krituša koka aizvākšanu no braucamās daļas. Vēl cietuši 14 cilvēki, no kuriem daži diezgan smagi.
Vētrai ir bijušas arī dažas dīvainības - būtu loģiski, ja tik niknā vējā pa gaisu aizlidotu ļoti daudz jumtu, taču šāda veida postījumu ir bijis salīdzinoši maz.
Kamēr pašvaldības un iedzīvotāji vāc projām zarus un lapas un apdrošinātāji rēķina, cik nāksies izmaksāt, valsts atbildīgās amatpersonas spriež, kas tika paveikts labi un kas ne visai.
Iedzīvotāji varējuši labāk sagatavoties vētrai
Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle publiski pauda, ka vētra bijusi kā praktisks tests valsts gatavībai dažādām krīzes situācijām. Tā vienlaikus ļāvusi atklāt vairākas problēmas, kas jārisina jau tuvākajā laikā. Viena no būtiskākajām atziņām saistīta ar sakaru pieejamību. Krīzes situācijās iedzīvotājiem jābūt iespējai saņemt svarīgāko informāciju arī tad, ja pārtrūkst elektroapgāde. Tāpēc nepieciešams stiprināt mobilo sakaru infrastruktūru, tostarp nodrošināt torņus ar jaudīgākiem akumulatoriem. Viņš arī uzskata, ka iedzīvotāji un komersanti varēja labāk sagatavoties vētrai.
KVC vietā strādājuši citi
Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir publiski paudis neapmierinātību ar KVC darbu. Viņš norādīja, ka vētras radītās krīzes laikā koordināciju lielā mērā uzņēmās citas institūcijas un dienesti, kamēr KVC, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir galvenā krīžu koordinējošā institūcija Ministru prezidenta pārraudzībā, neesot demonstrējis pietiekamu līderību. Valainis uzsvēra, ka KVC iesaiste krīzes pārvaldībā bijusi minimāla. Viņš norādīja, ka praktiskā koordinācija notikusi citā formātā, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijā izveidotā koordinācijas centrā, kur risināti gan elektroapgādes, gan citi operatīvie jautājumi. Pēc ministra teiktā, tieši šī struktūra faktiski koordinējusi dažādu institūciju darbu.
Kad nevar izsaukt ātro palīdzību un ceļam pāri nogāzušies koki
Kādreizējais Katastrofu medicīnas centra direktors, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks, Rīgas domes deputāts Mārtiņš Šics (AS) intervijā “nra.lv” sacīja, ka ceļu aizsprostojumu problēma ļoti traucēja gan neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gan citiem dienestiem. Palielinājās laiks, kurā ātrā palīdzība varēja nokļūt līdz pacientiem. “Domāju, ka tas palielināja arī mirstību šajās dienās,” sacīja M. Šics.
“Man bija pārliecība, ka retranslācijas torņi var strādāt vismaz diennakti vai pat trīs diennaktis, ja nav elektrības padeves. Pie tiem vajadzētu būt gan akumulatoriem, gan ģeneratoriem. Sakaru pārrāvumi vētras laikā nav tas labākais. Tātad, strauji ejot konkurences virzienā, uzņēmumi uz kaut ko ir ekonomējuši un novārtā atstājuši autonomo elektroapgādi. Tagad nāca vētra un kļuva redzams, cik ir slikti. Kamēr zibens nespers, zemnieks nepārkrustīsies...
Šī vētra ir laba pārbaude ar kauju. Katastrofu medicīnā un ārkārtas situācijās labākā analīze ir notikušo rīcību izvērtēšana. Var taisīt mākslīgus scenārijus un tos izspēlēt, taču šajā vētrā visi notikumi bija reāli - daudzviet pašvaldību nami nevarēja strādāt, amatpersonas nevarēja sazvanīties, vietām nevarēja uzlādēt elektroautomobiļus, jo nestrādāja neviena uzlāde, daudzviet nestrādāja arī degvielas uzpildes stacijas - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē. Vairākās pilsētās krustojumos pat vēl svētdienas pēcpusdienā nedarbojās luksofori,” saka pieredzējušais katastrofu medicīnas eksperts.
Vēl viņš norāda uz dabas aizstāvju pārspīlējumiem, ceļot troksni vai par katru koku. “Lūza veci koki. Dabas aktīvistu pretestība ir bijusi ievērojama. Taču veci koki bieži vien ir ar cauriem vidiem. Daudzviet tos labāk būtu nozāģēt un to vietā stādīt jaunus, atjaunot parkus, taču atskan publiski kliedzieni, ka briesmoņi zāģēs nost brīnišķīgos, skaistos kokus. Dieva laime, ka vētrā nebija daudz upuru.”
Armija varēja nākt palīgā
Mārtiņš Šics atceras, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados vētrā bija daudz vairāk izgāztu koku ar visām saknēm, “”Jūras pērle” Jūrmalā bija izpostīta, elektrolīnijas bija sarautas. Es tolaik biju iesaukts armijā kā jauns zaldātiņš un piedalījos glābšanas darbos. Es pieļauju domu, ka tagad stihijas seku novēršanā bija nepietiekami iesaistīti bruņotie spēki. Varbūt būtu bijis noderīgi, ja tie piedalītos kādu ceļu attīrīšanā no sakritušiem kokiem. Bet nu, kā ir, tā ir.”
No šūnapraides varēja gaidīt vairāk
“Nezinu, kā ir par vētrām, bet par paaugstinātu gaisa temperatūru, kad ir plus 33 grādi, plašsaziņas līdzekļos brīdinājuma teksts būtu jānolasa katru pusstundu. Tiesa gan, ja nav elektrības, tad liela daļa plašsaziņas līdzekļu nav pieejami... Tāpēc jau triju dienu somā jābūt līdzi mazam radio ar baterijām.
Sestdien rīta pusē mobilajos tālruņos bija brīdinājums, bet pēc tam vairs nebija.
Nezinu, kādas ir šūnapraides tehniskās iespējas, bet būtu labi, ja, līdzīgi kā vietnē “Waze”, šūnapraidē parādītos informācija par to, ka, piemēram, šis ceļš ir ciet, ka jābrauc apkārt. Taču “Waze” ir privāts uzņēmums, visa informācija balstās uz autobraucēju labo gribu ziņot citiem par situāciju uz ceļiem.
Šūnapraidē bija viens brīdinājums. Es gaidīju ko vairāk. Tas laikam ir tāpēc, ka šūnapraide ir kaut kas jauns, nav nostiprinājušās kādas tradīcijas, nav pieredzes un varbūt trūkst arī tehnisku iespēju,” pieļauj Mārtiņš Šics.
Katastrofu medicīnas eksperts nevērtēja KVC darbību atbilstību situācijai, jo nav bijis kādā veidā tur iesaistīts. Bet viņš atcerējās, ka savulaik līdzīgā krīzes situācijā uz Ministru kabinetu tika ataicināti ne tikai esošie, bet pat bijušie “Latvenergo” darbinieki, kam ir pieredze vadībā un praktiskā rīcībā.
Vajag mierīgi un objektīvi izvērtēt
“Par kļūdām varēs spriest tad, kad būs apkopota informācija par notikušo. Ir jābūt analīzei, kas balstās uz nenoslēptiem, reāliem situācijas faktiem. Nedrīkst mānīties, ka viss bija labi un skaisti.
Šīs bija labas mācības ar kauju, tā bija realitāte, kas notiek, un tagad ir iespēja novērst nepilnības, lai ķibeles neatkārtojas.
Aviācijā pēc katastrofām tiek sameklēta pat mazākā skrūvīte, lai saprastu, vai tā nav bijusi vainīga pie gaisa kuģa nokrišanas.
Iespējams, Valainim taisnība, bet tas ir valdības līmenis, kurā darbojās KVC. Rīgas pašvaldībā diezgan normāli un operatīvi tika sasaukta ārkārtas situācijas komisija. Savas kompetences ietvaros tā visu veica. Bet šai komisijai nebija iespējas iet sabiedriskajā radio un televīzijā, tā savus vēstījumus izvietoja interneta sociālajos tīklos,” pauž Mārtiņš Šics.
