Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Baikeri rūcina motociklus pie Kauņas mošejas
11. septembrī pie Kauņas mošejas pulcējās aptuveni 100 baikeru, kuri skaļi rūcināja motociklu dzinējus un atskaņoja rokgrupas AC/DC mūziku un vācu dziesmu “Ērika”, lai traucētu musulmaņu lūgšanas.
Vēlāk, kad bija sākušās lūgšanas, pie mošejas tika atnesta arī cūkas galva. Protestētāji skandēja patriotiskus saukļus. Kāds no dalībniekiem pacēla gaisā cūkas galvu, kas pavērsta pret musulmaņiem. Tas viņiem ir briesmīgs apvainojums, jo cūkas skaitās nešķīsti dzīvnieki.
Pēcāk 60 pilsoniskās sabiedrības, kultūras, zinātnes, žurnālistikas un politikas jomas pārstāvju publicēja atklātu vēstuli saistībā ar pie Kauņas mošejas notikušo incidentu.
Vēstulē norādīts, ka notikušais ir nopietns pārbaudījums Lietuvas sabiedrībai, valstij un tiesiskajai sistēmai. Vēstules autori uzsver, ka neatkarīgi no attieksmes pret migrāciju, islāmu vai valsts politiku jebkuri protesti un sabiedriskās diskusijas ir jāīsteno likuma ietvaros un neaizskarot cilvēka godu un cieņu.
Vēstules autori atzīmē, ka pie Kauņas mošejas notikušajās darbībās varētu būt saskatāmas Krimināllikumā ietverto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, tostarp reliģisko rituālu norises traucēšana un naida kurināšana.
“Lrytas” raksta, ka uz notikušo reaģēja arī Seima spīkers Jozs Oleks, kurš paziņoja, ka domstarpības par migrāciju, reliģiju vai citiem sabiedrībai jutīgiem jautājumiem nedrīkst izpausties kā cilvēku pazemošana vai traucēšana veikt reliģiskos rituālus.
Atšķirībā no Latvijas Lietuvai ir gadsimtiem seni sakari ar musulmaņu zemēm. 14. gadsimta beigās lielkungs Vītauts Dižais uzaicināja islāmticīgos tatāru karavīrus un gūstekņus apmesties Lietuvas Lielkņazistes zemēs. Viņi tradicionāli dienēja kavalērijas vienībās un piedalījās nozīmīgās cīņās, tostarp Žalgires kaujā.
Kauņas sunnītu mošeja ir uzbūvēta nevis kaut kad tagad, bet 1931. gadā.
Ecējas bijušie ministri par pretgaisa aizsardzības spēju attīstību
Lietuvas iedzīvotāju tālruņos arvien biežāk atskanot gaisa trauksmes signāliem, politiskajās aprindās uzvirmojis konflikts starp diviem bijušajiem aizsardzības ministriem. Strīda pamatā ir jautājums par pretgaisa aizsardzības spēju attīstību. Konservatīvais politiķis Laurins Kaščūns apgalvo, ka pretgaisa aizsardzība nav bijusi sociāldemokrātu prioritāte, savukārt sociāldemokrāte Dovile Šakaliene norāda uz aspektiem, kuros konservatīvo pārstāvis kļūdās.
Portāls LRT ir iepazinies ar dokumentu, kas liecina, ka sociāldemokrāti savas darbības laikā līdz šim ir noslēguši sešus līgumus par pretgaisa aizsardzības bruņojuma iepirkumu. L. Kasčūns kritizē sociāldemokrātus par to, ka tie nav noteikuši pretgaisa aizsardzību par prioritāti, norādot, ka pretgaisa aizsardzības spēju attīstība noritēja īpaši lēni laikā, kad ministres amatā bija D. Šakaliene. D. Šakaliene uzsver, ka viņas darbības laikā pretgaisa aizsardzībai tika pievērsta liela uzmanība. Viņa akcentēja, ka bruņojuma iepirkuma procesi ir ilgstoši un sarežģīti, tādēļ fakts, ka līgumi netika parakstīti, nenozīmē, ka netika veikts nepieciešamais darbs. Aizsardzības ministrija norādīja, ka pretgaisa aizsardzība ir prioritāra joma Lietuvas bruņoto spēku spēju attīstībā un attiecīgi lēmumi par to tiek pieņemti regulāri - katru gadu.
Notriektais drons bijis no Krievijas
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņs paziņojis, ka drons, kas naktī uz otrdienu tika notriekts Kaišadores rajonā, pieder Krievijai un tika palaists pret mērķiem Ukrainā. "Varu apstiprināt, ka tas ir Krievijas drons; tomēr tā mērķis nebijām mēs, bet gan Ukraina," sacīja Kauņs ceturtdien publicētā portāla "15min" raidījuma "Apspriedīsimies ar Tadu Ignataviču" fragmentā. "Aizsargājoties pret Krieviju, Ukraina pret dronu izmantoja elektroniskās karadarbības līdzekļus; drons novirzījās no sākotnējā kursa un caur Baltkrieviju ielidoja mūsu teritorijā," piebilda R. Kauņs. Ziņu aģentūra BNS ziņoja, ka dronu, kas naktī uz otrdienu ielidoja Lietuvā no Baltkrievijas, notrieca Šauļos dislocētie Itālijas iznīcinātāji; pārtveršana notika Kaišadores rajonā, netālu no Kroņas hidroakumulācijas elektrostacijas. Trešdien Baltkrievijai tika iesniegta diplomātiskā protesta nota saistībā ar šo incidentu. Pēc trešdien notikušās Valsts aizsardzības padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka dronu, visticamāk, palaidusi Krievija un - saskaņā ar pieejamo informāciju - tas ir "Gerbera" tipa bezpilota lidaparāts. Arī Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto otrdien vizītes laikā Šauļu gaisa spēku bāzē paziņoja, ka drons ieradies no Krievijas.
“Ellīgās sankcijas” pret Krieviju netiks ieviestas tūlīt, tāpēc Eiropai jāpastiprina spiediens
Pēc tam, kad ASV likumdevēji apstiprināja jaunu, vērienīgu sankciju paketi pret Krieviju, Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris paziņoja, ka šie pasākumi, iespējams, netiks ieviesti nekavējoties, un aicināja Eiropas Savienību (ES) pastiprināt spiedienu uz agresoru. "Mums vēl ir jāgaida ASV prezidenta paraksts," Budris sacīja Ārlietu ministrijas izplatītajā video paziņojumā. "Sankcijas, iespējams, netiks piemērotas uzreiz, taču mums - īpaši kā valstij, kas gatavojas pārņemt ES prezidentūru -ir svarīgi intensīvāk strādāt pie mūsu pašu sankciju paketēm," norādīja Lietuvas ārpolitikas vadītājs, atbildot uz LRT jautājumu, vai ASV Kongresa apstiprinātā pakete ir nozīmīgs instruments. Pēc Ķ. Budra teiktā, Lietuvai un ASV ir "kopīga izpratne", ka iespēja apturēt agresiju - un lēmums to darīt - ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina rokās. "Un tieši viņam ir jāpieņem šis lēmums... tas ir diezgan reālistisks vērtējums. Es neredzu, ka mēs situāciju abpus Atlantijas okeānam redzētu atšķirīgi; mēs to redzam vienādi. Un mēs izmantojam mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai panāktu, ka Putins pieņem pareizo lēmumu un pārtrauc šo agresiju," sacīja Ķ. Budris. Viņš prognozēja smagu ziemu Krievijas karā pret Ukrainu un aicināja Lietuvu turpināt sniegt militāru un civilu atbalstu - īpaši enerģētikas nozarē, piemēram, nodrošinot elektroenerģijas ražošanas jaudas un transformatorus. Budris arī aicināja ES "neizslēgt Krievijas oligarhus no individuālo sankciju sarakstiem", bet gan strādāt pie 22. sankciju paketes. "Lietuva to jau dara, sniedzot Briselei reāllaika informāciju par finanšu iestādēm un enerģētikas uzņēmumiem, kā arī paplašinot to personu sarakstu, kurām tiek piemērotas sankcijas. Jo tas darbojas, un par to neviens nešaubās - sankcijām ir ietekme," uzsvēra ministrs. Viņš atzīmēja, ka tikšanās laikā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio pārrunājis papildu ietekmes sviras, ko ASV iegūst ar jaunajām sankcijām, atgādinot, kā ekonomisko "sāpju" radītās "bailes" ir ietekmējušas Putina rīcību. "Esmu pārliecināts, ka Krievijas puses pēdējās nedēļās izrādītā gatavība sazināties - šķietami, lai imitētu sarunas - bija saistīta ar iespējamām sekām un potenciālajiem ASV lēmumiem," norādīja Ķ. Budris. Kā ziņo BNS, ASV likumdevēji trešdien apstiprināja jaunas, plaša mēroga sankcijas, kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Krieviju saistībā ar tās karu pret Ukrainu. Pēc mēnešiem ilgas kavēšanās likumprojekts tika nosūtīts prezidentam Donaldam Trampam parakstīšanai. Pēc ASV Kongresa lēmuma Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka jaunās sankcijas pret Krieviju sarežģīšot centienus panākt mieru ar Ukrainu.
Krievu seniors pārpeld Nemunu, bet tiek nosūtīts atpakaļ uz Kaļiņingradu
Ceturtdienas vakarā Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta (SBGS) amatpersonas uz Krieviju nosūtīja atpakaļ vīrieti, kurš tajā pašā dienā bija pārpeldējis Nemunas upi no Kaļiņingradas apgabala. Šo informāciju ziņu aģentūrai BNS apstiprināja SBGS pārstāvis Giedrjus Mišutis. "Viņš tika aizturēts un nopratināts. Pirmstiesas izmeklēšana tobrīd netika uzsākta," norādīja G. Mišutis. Pēc viņa teiktā, aizturētā persona ir 68 gadus vecs Krievijas pilsonis. Pirmais par šo incidentu ziņoja portāls “Lrytas”. Iekšlietu ministrs Martins Katelins rakstiskā paziņojumā norādīja, ka vīrietis bija lūdzis politisko patvērumu, taču tiks nosūtīts atpakaļ uz Krieviju. "Tiek uzskatīts, ka šī persona nav tikusi ielaista Lietuvā, un tā tika nosūtīta atpakaļ uz Krieviju saskaņā ar tām pašām procedūrām, kādas tiek piemērotas personām, kurām liegta ieceļošana no Baltkrievijas," vēlāk BNS apstiprināja Mišutis.
Sabiedriskais medijs izsaka šaubas par nākotnes atomelektrostacijām
Igaunijas valsts plāno pasūtīt drošības apdraudējumu novērtējumu nākotnes atomelektrostacijai. Tas šķiet saprātīgi, tomēr raisa daudz jautājumu, raksta sabiedriskā medija ERR žurnālists Arturs Tomans. Man ir pretjautājums: kurš novērtēs draudus, ko rada pati valsts? Galu galā mums jau ir pieredze ar kādu enerģētikas eksperimentu - Auveres degslānekļa elektrostaciju, kas pastāvīgu bojājumu dēļ nedarbojās 531 dienu. Valsts to uzbūvēja kā enerģētiskās neatkarības un drošības simbolu. Tā vietā tika piedzīvotas avārijas, remontdarbi un dīkstāves. Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, tikai laika posmā no 2018. gada līdz 2023. gada beigām stacijas uzturēšanai, remontam un investīcijām tika iztērēti 53 miljoni eiro. Un tagad tas pats valsts aparāts saka: būvēsim atomelektrostaciju. Mērogs? Vairāk nekā trīs miljardi eiro tikai divu reaktoru uzbūvēšanai. Tomēr, ja aprēķina stacijas pilnu dzīvesciklu - ekspluatāciju, ekspluatācijas pārtraukšanu un izlietotās kodoldegvielas apglabāšanu -, publicētās aplēses liecina par summu, kas tuvojas 14 miljardiem eiro. Atkārtošu vēlreiz: 14 miljardi eiro(!). Un tās ir tikai aplēses. Mēs jau zinām, kas notiek ar sākotnējām aplēsēm. Auveres stacijai bija jākļūst par uzticamu elektrostaciju. Tā vietā tā kļuva par objektu, kas tikai labi izskatās. Tagad mums tiek piedāvāts projekts, kurā kļūda izmaksātu nevis miljonus, bet miljardus. Mums tiek stāstīts, ka atomelektrostacija nodrošinās enerģētisko neatkarību. Taču tehnoloģija ir ārvalstu. Degviela ir atkarīga no starptautiskas piegādes ķēdes. Speciālisti nāk no starptautiska tirgus. Un izlietotā degviela kļūst par mūsu problēmu turpmākajām desmitgadēm. Tādējādi rodas vienkāršs jautājums: vai mēs patiešām kļūstam neatkarīgi vai arī vienkārši mainām vienu atkarības veidu pret citu - tikai daudz dārgāku? Un vēl viens jautājums. Pirms valsts sāk vērtēt draudus nākotnes atomelektrostacijai, varbūt tai vispirms vajadzētu izvērtēt pašas spēju pārvaldīt enerģētikas nozari? Un kopumā - ir pienācis laiks pārbaudīt mūsu valstsvīru spēju vadīt valsti. Galu galā, ja neesam iemācījušies droši pārvaldīt slānekļa enerģētikas nozari - par kuru zinām visu - vai pienācīgi rīkoties ar simtiem miljonu eiro no nodokļu maksātāju naudas, kāpēc mums būtu jāuztic tiem miljardiem mērāmi izdevumi?
Jauns skandāls Igaunijas politikā
Igaunijas valsts bija samaksājusi aptuveni 60-70 miljonus eiro lielu avansu Itālijā reģistrētiem indiešu čaulas uzņēmumiem par artilērijas lādiņiem Ukrainai, taču piegādātie lādiņi izrādījās nekvalitatīvi vai arī piegādes nenotika. Tādēļ amatu zaudēja aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Šis skandāls vēl īsti nav noplacis, kā jau ir izcēlies nākamais. 14. septembrī Harju apriņķa tiesa sāka izskatīt krimināllietu pret labdarības organizācijas "Slava Ukraini" bijušo vadītāju Johannu Mariju Lehtmi; prokuratūra viņai izvirzījusi apsūdzības uzticības ļaunprātīgā izmantošanā un ziedoto līdzekļu piesavināšanā. Lehtme apsūdzības noraida. Organizācija "Slava Ukraini" tika izveidota pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, un tā valsts atbalstam piesaistīja vairāk nekā sešus miljonus eiro. Līdz 2022. gada augustam organizācija Ukrainā darbojās ar labdarības fonda "All For Victory" starpniecību. Vēlāk par tās partneri kļuva komercsabiedrība "IC Construction". Galvenā apsūdzība saistīta tieši ar šo partnera maiņu: pēc prokuratūras datiem, "IC Construction" savos rēķinos iekļāva komerciālu uzcenojumu, tādējādi Ukrainas uzņēmumam gūstot aptuveni 400 000 eiro lielu peļņu - summu, kas līdzvērtīga atsevišķu projektu kopējām izmaksām.
Lietā paredzama vēl ilga tiesāšanās, un nevar zināt, kā tā beigsies, taču ir izrādījies, ka tā met ēnu uz pašreizējo, jauno ekonomikas un rūpniecības ministri Līnu Vahtrasu.
Raidījumā “Esimene stuudio” ("Pirmā studija") L. Vahtrasa (Reformu partija) pauda nožēlu par to, ka 2015. gadā kopā ar Johannu Mariju Lehtmi bija līdzdibinājusi uzņēmumu “Shift Invest OÜ”, lai gan šī firma faktiski nekad nav veikusi nekādu saimniecisko darbību. L. Vahtrasai nācās atbildēt arī uz neērtiem jautājumiem par grantiem, ko saņēmuši ar viņu saistīti jaunuzņēmumi laikā, kad viņa strādāja Uzņēmējdarbības un inovāciju fondā (EISA). “Lieta tāda, ka esmu nonākusi situācijā, kurā neesmu darījusi neko sliktu, tomēr tiek radīts iespaids, ka esmu,” pauda L. Vahtrasa.
Politisko “kompromatu” žanra klasiskais scenārijs paredz, ka atklāsies vēl kādi faktiņi, kur ministrei būs jāatbild uz jauniem neērtiem jautājumiem. Ja viņa sapīsies un samelosies, tad kritīs no amata vai vismaz tiks smagi diskreditēta.
Igaunijas tieslietu ministre: “Sociālie mediji noteiktos apstākļos var būt bīstami”
Jaunā ES regula par sociālajiem medijiem - regula, kas vērsta uz drošu interneta lietošanu, - labāk atbilst Igaunijas vēlmēm nekā iepriekšējās versijas, jo tā uzliek platformām lielāku atbildību, sacīja Igaunijas tieslietu ministre Līsa Pakosta. Komentējot jauno regulu intervijā ziņu raidījumam “Aktuaalne kaamera”, L. Pakosta norādīja: lai gan šis pasākums atbilst Igaunijas interesēm, pirms jebkādu aizliegumus paredzošu tiesību aktu pieņemšanas ir jānotiek sarunām. "Protams, sarunām jānotiek vēl pirms tiesību aktu projektu izstrādes stadijas. Un līdz šim mums tas ir visai labi izdevies. Runājot par pašreizējo priekšlikumu - tas ir būtiski mainījies salīdzinājumā ar sākotnējo versiju, turklāt Igaunijai vēlamajā virzienā. Mēs vēlamies, lai platformas mainītos," sacīja L. Pakosta, paužot gandarījumu, ka Igaunijai ir izdevies mainīt visas iniciatīvas virzību. "Mēs saskaramies ar situāciju, kurā sociālie mediji noteiktos apstākļos var būt bīstami. Tas ir līdzīgi kā autobuss ar bojātām bremzēm: dažkārt notiek negadījums, dažkārt ne, taču bremzes joprojām ir bojātas. Šādā gadījumā jūs neteiktu: “Mēs neļausim bērniem kāpt autobusā, bet visi pārējie var braukt.” Tā vietā jūs sakāt, ka autobusa bremzes ir jāsalabo."
Ministres ieskatā platformām nevajadzētu piesaistīt cilvēkus sociālajiem tīkliem vai kaitēt garīgajai veselībai - neatkarīgi no vecuma. "Ja platformas ir drošas, bērni tās varētu izmantot pašizpausmei," norādīja L. Pakosta. Viņa neuzskata, ka ideja par kopīgu kontu vecākam un bērnam būtu reālistiska. "Nedomāju, ka variants, kurā vecāks un bērns izmanto vienu kontu un vecāks redz visas pusaudža ziņas, darbotos," sacīja ministre. "Eiropas Savienībā dzīvo 450 miljoni cilvēku. Pievienojas arī citas valstis; kā redzam, Austrālija jau ir nonākusi pie tāda paša secinājuma. Mums ir nepieciešami starptautiski noteikumi, lai aizsargātu cilvēkus un pirmām kārtām - bērnus," uz jautājumu, vai ES tiek galā ar sociālajām platformām, atbildēja L. Pakosta. Viņas vērtējumā vecuma ierobežojumi nav risinājums. "Tas nekur pasaulē līdz šim nav nostrādājis," paziņoja ministre. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem bērnu drošības uzlabošanai tiešsaistē. Tie ietver vecuma ierobežojumus piekļuvei noteiktiem tiešsaistes pakalpojumiem. Turklāt mērķis ir pieprasīt interneta platformām likvidēt funkcijas un taktikas, kas var veicināt atkarību bērnos. Saskaņā ar komisijas priekšlikumu bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, tiktu liegta sociālo tīklu izmantošana, savukārt bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, būtu aizliegts veidot personīgos kontus. Tas nozīmē, ka vecumā no 13 līdz 15 gadiem būtu atļauti tikai tā sauktie mini konti, kurus izveido un pārvalda vecāki vai aizbildņi.
