Ja arī mūsu kaimiņvalstis neieviesīs striktus liegumus Krievijas graudu tranzītam tad jēga no mūsu apņēmības liegt tiem ceļu pilnīgi nekāda – ieņēmumi par pārvadājumiem un pārkraušanu tiks Lietuvai vai Igaunijai, bet mēs ar ubaga tarbu kaklā varēsim klanīties starptautiskiem aizdevējiem par kārtējo naudas devu.
Igauņi šobrīd dievojas, ka Krievijas graudiem ceļš būs liegts tikmēr nra.lv aptaujātie lietuvieši izrāda aizdomīgu nerunību.
Mums visiem ir morāli nepieņemams Krievijas graudu tranzīts, bet šai medaļai ir otra puse - pasaulei, it īpaši Āfrikas valstu iedzīvotājiem šie graudi ir eksistenciāli būtiski. Bez tam - lēmumā par Krievijas graudu tranzītu ES līmenī jābūt vienotam dalībvalstu lēmumam.
Saeima steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Dzelzceļa likumā, paverot ceļu tarifu celšanai par 300%.
Likuma mērķis ir piemērot īpašu režīmu un sadārdzināt Krievijas labības tranzītu caur Latviju. Gadījumā, ja tiks gūti ieņēmumi, tos plānots novirzīt atbalstam Ukrainai.
Valdība izstrādā arī mehānismus, lai identificētu un sankcionētu iespējami zagtos Ukrainas graudus, kas tiek ievesti no okupētajām teritorijām.
Saeimā norit debates arī par citu risinājumu - pilnīgu graudu tranzīta liegumu, tomēr pagaidām par prioritāti virzīta tarifu paaugstināšana.
Likums rada vairāk jautājumu, nekā ir atbilžu
Likums ir pieņemts un šķiet skarbs, tomēr gan politiķu diskusijās Saeimā, gan likumprojekta anotācijā, ko iepriekš bija iesniegusi Satiksmes ministrija, tika norādīts uz riskiem saistībā ar iespējamu kravu plūsmas samazināšanos, tiesvedībām un negatīvu ietekmi uz transporta nozares uzņēmumiem. Tāpat atzīmēts, ka piedāvātais īstermiņa risinājums var radīt strīdus par tā atbilstību Eiropas Savienības transporta politikas regulējumam.
Likums cita starpā neparedz tūlītēju tarifu pacelšanu par 300%, bet tikai “paver ceļu” uz to.
Šis likums ir klasisks priekšvēlēšanu likums, kas nav rūpīgi izstrādāts un pārdomāts, bet Saeimas vairākumam nav bijis izvēles balsot “pret”, lai nenonāktu ļaužu valodās kā “Putina atbalstītājiem”.
Likums ir pieņemts, taču pašlaik tas ir radījis vairāk jautājumu, nekā par to dzirdēts atbilžu. Diezgan viegli var paredzēt, ka Krievija pārtrauks laist caur savu teritoriju arī graudus uz Latvijas ostām no Kazahstānas.
Tomēr likums ir bijis vajadzīgs vismaz tiktāl, ka Saeima demonstrē vēlmi ierobežot vai aizliegt “asiņainos graudus” no Krievijas. Krievija ar šiem graudiem pelna naudu un iegulda to raķešu un dronu iegādē. Ar šīm raķetēm un droniem tiek grauta Ukrainas infrastruktūra un nogalināti civiliedzīvotāji.
Vai Lietuva un Igaunija darīs līdzīgi?
Latvijas Saeimas pieņemtajam likumam vajadzētu mudināt arī Igaunijas un Lietuvas politiķiem rīkoties līdzīgi, taču par to ir bažas - var iznākt, ka lietuvieši un igauņi noskatās uz latviešiem, kuri aizver Krievijas graudiem ostas, bet paši savas ostas neaizver.
300% tarifs nenozīmē, ka Krievijai graudi sadārdzināsies trīs reizes - tas ir tikai tranzīta tarifs. Dabiski, ka Krievijai izdevīgāk ir sūtīt graudus caur Lietuvas ostām, ja Latvija prasa lielāku tarifu.
Caur Igauniju Krievija eksportējusi niecīgu daudzumu graudu
Igaunijas vadība jau iepriekš ir norādījusi, ka Krievijas graudu eksports caur tās ostām nav pieņemams un faktiski nenotiekot. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) rakstiskā komentārā sabiedriskajam medijam ERR norādīja, ka Krievija caur Igauniju ir eksportējusi tikai "niecīgu" graudu daudzumu un jebkāds turpmāks eksports nebūtu pieņemams. "Igaunijas nostāja ir skaidra: mēs neuzskatām par pieņemamu, ka Krievija izmanto Igaunijas ostas savu graudu eksportam. Krievija uzņemas pilnu atbildību par drošības situāciju Melnajā jūrā, kas ir nopietni traucējusi gan Ukrainas, gan Krievijas graudu eksportu. Būtu ciniski, ja Krievija vienlaikus varētu novirzīt savu graudu eksportu caur Baltijas ostām. Mēs apspriežam kopīgu pieeju ar Latviju un Lietuvu un izvērtējam, kādus soļus varam spert Igaunijā," rakstīja K. Mihals. Arī Ārlietu ministrija informēja ERR, ka Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju faktiski nenotiek un kopā ar pārējām divām Baltijas valstīm tiek meklēts risinājums, lai tas pilnībā kļūtu par pagātni. "Igaunija pašlaik sadarbojas ar Latviju un Lietuvu, lai rastu kopīgu risinājumu Krievijas graudu tranzīta bloķēšanai caur Baltijas ostām un novērstu no okupētajām Ukrainas teritorijām nozagto graudu eksportu," norādīja Ārlietu ministrija. Nodokļu un muitas pārvaldes (MTA) pārstāvis Pāvels Prokopenko sacīja, ka Krievijas graudi netiek vesti tranzītā caur Igauniju un netiek arī importēti. "Kopš pilna mēroga kara sākuma Igaunijā no Krievijas nav ievesti graudi, kā arī tie nav vesti tranzītā caur Igauniju. Šīs preces imports bija salīdzinoši neliels pat pirms kara. Tā kā Krievijas izcelsmes graudu importam pašlaik tiek piemēroti augsti tarifi, Krievijai nav ekonomiski izdevīgi tos ievest Eiropas Savienībā," sacīja Prokopenko.
Vienlaikus loģistikas eksperts Raivo Vare norādīja, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai piemīt ievērojamas graudu pārkraušanas jaudas, īpaši Igaunijai; to apliecina lielais graudu elevators Mūgā, netālu no Tallinas austrumiem. "Igaunijā jauda ir 5,5 miljoni tonnu, Latvijā - aptuveni 2-3 miljoni, un tikpat arī Lietuvā. Tas ir ļoti nozīmīgs potenciāls. Visas mūsu ostas darbojas un nodrošina augstākas kvalitātes pakalpojumus nekā Krievijas ostas. Attiecībā uz tirgiem, uz kuriem tiek transportēti graudi - dažkārt pāri Atlantijas okeānam vai, piemēram, uz Āfrikas austrumu piekrasti, nemaz nerunājot par Eiropu, - Baltijas reģions un Baltijas ostas atrodas izdevīgākā loģistikas pozīcijā," sacīja R. Vare. Lai gan caur Latviju un Lietuvu ir transportēti Krievijas graudi, Vare norādīja, ka caur Igauniju plūduši galvenokārt Kazahstānas graudi, kas vesti caur Krieviju. Latvijai tradicionāli ir bijis visciešākais sadarbības tīkls ar Krieviju, savukārt Igaunijas terminālis ir "pilnīgi atsevišķs un neatkarīgs", un arī Lietuva ir neatkarīga, lai gan tās jauda ir ievērojama.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc graudu vai citu kravu tranzīts no Krievijas vispār ir bijis iespējams četrarpus gadus pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma, R. Vare sacīja: "Godīga atbilde ir tāda, ka kāda iemesla dēļ neviens tam iepriekš nav ķēries klāt. Tas ir liels bizness, liela nauda, lieli apjomi un daudz darba. Tas nodrošina darbavietas un iztiku ostām, kuras faktiski ir zaudējušas daudzas citas kravu kategorijas - pirmām kārtām Krievijas tranzītkravas, kas tās iepriekš uzturēja." Runājot par Latvijas plānoto 300 procentu muitas tarifu, E. Vare norādīja, ka šādi pasākumi parasti ir vērsti uz uzņēmējdarbības izbeigšanu vai ierobežošanu, taču "varētu rasties situācija, kad alternatīvu trūkuma dēļ tarifs vienkārši tiek samaksāts", tādējādi ievērojami sadārdzinot graudus un radot problēmas galamērķa tirgos. Viņš atzīmēja, ka liels daudzums Krievijas un Ukrainas graudu nonāk tādās jaunattīstības valstīs kā Sudāna, Ēģipte, Jemena, Saūda Arābija un Dienvidāzija, kas nozīmē, ka arī šīs valstis tiks pakļautas riskam.
Lietuva pēta, vai graudi nav zagti no Ukrainas
Lietuvas sabiedriskais medijs LRT par šo tēmu ir vēstījis, ka Lietuva valsts galvenajā ostā Klaipēdā ir veikusi graudu paraugu ņemšanu pārbaudei ārvalstīs, ierosinājusi robežpārbaudes, lai prioritāti piešķirtu eksportam, un plāno paplašināt izcelsmes pārbaudes arī uz citiem pārtikas produktiem, vienlaikus cenšoties panākt vienprātību ES līmenī. Gan Krievija, gan Ukraina ir starp pasaulē lielākajām graudu ražotājām un eksportētājām, un to galvenie klienti ir jaunattīstības valstis. Kara sākumposmā tika izveidots Melnās jūras graudu koridors, taču Krievija ir vairākkārt traucējusi tā darbību.
Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Mažeika ir devis rīkojumu pārbaudīt visu to graudu izcelsmi, kas tiek transportēti no Krievijas un Baltkrievijas caur valsts teritoriju, lai novērstu iespējamo tādu graudu tranzītu, kas nozagti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, paziņoja Lauksaimniecības ministrija. "Vienādām pārbaudēm jāattiecas uz visām graudu kravām, kas tiek transportētas no Krievijas un Baltkrievijas, neatkarīgi no to paredzētā izmantojuma," paziņojumā norādīja Ķ. Mažeika. "Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka mūsu valsts infrastruktūra netiek izmantota nozagtu Ukrainas graudu tranzītam." Kā norāda ministrija, kopš pagājušā gada maija Lietuva, Ukraina un Apvienotā Karaliste īsteno graudu verifikācijas shēmu, kuras ietvaros tiek veiktas obligātas laboratoriskās pārbaudes muitas noliktavās esošajiem lopbarības graudiem.
Kā informēja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests, pagājušajā nedēļā Klaipēdas ostā no kādas graudu kravas tika paņemti paraugi; tie tiks analizēti laboratorijā Francijā, lai noteiktu graudu izcelsmes valsti.
Tātad Lietuvā nav runa par pilnīgu aizliegumu vai 300% tarifa uzlikšanu, bet tikai par laboratoriskām pārbaudēm, vai no Krievijas vestiem graudiem nav Ukrainas okupēto zemju izcelsme.
Brāļu tautas visai mazrunīgas
Nra.lv jautāja par Latvijas Saeimas pieņemto likumu Igaunijas Riigikogu un Lietuvas Seima valdošo frakciju deputātiem, taču atbilde no visiem bija apmēram vienāda: “Vēl neesmu likumu lasījis. Ir jāiedziļinās, kas pie jums ir pieņemts. Tad arī varēšu komentēt.”
Viens Lietuvas Seima deputāts no “zaļzemnieku” frakcijas apņēmās iepazīties ar Latvijas likumu un sniegt komentāru, taču vēlāk atvainojās un sacīja, ka “tur ir pārāk daudz nianšu, lai uzreiz tagad varētu sniegt vērtējumu”.
Lietuviešu politologs Toms Dapkus intervijā nra.lv sacīja: “Latvijas lēmums ir pilnīgi pareizs un savlaicīgs. Kamēr Kremlis iznīcina Ukrainas ostas un tādējādi bloķē Ukrainas graudu eksportu, kāpēc mums būtu jāļauj krieviem izmantot mūsu ostas savu graudu eksportēšanai? Nepietiek tikai pārbaudīt, vai Krievija transportē no Ukrainas nozagtus graudus. Maz ticams, ka Krievija caur Baltijas valstīm transportē nozagtus Ukrainas graudus, vai arī tā tos varētu transportēt tā dēvētajā "jauktajā" veidā. Būtība ir tāda, ka Krievija eksportē savus graudus. Lietuvā ir bijuši skandāli, kuros iesaistīti Kaļiņingradas oligarhi - brāļi Aleksandrs un Dmitrijs Dolgovi, kuri ir bijuši īpaši aktīvi Krievijas graudu transportēšanā ar Lietuvas uzņēmumu starpniecību. Dati apstiprina, ka importa un eksporta darījumi ar "Dolgov Group" uzņēmumiem būtiski pieauga tieši pēc tam, kad Krievijas Federācija 2022. gada februāra beigās uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un ES dalībvalstis, kā arī citas valstis, noteica sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem un bankām (tostarp atslēdzot tās no SWIFT sistēmas). 2019. gadā ar Dolgoviem saistīts uzņēmums "Dognus" veica 20 bankas darījumus, 2020. gadā - tikai vienu, bet 2021. gadā - sešus darījumus. Tas nozīmē, ka laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam "Dognus" kopumā veica 27 darījumus. Savukārt laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 17. janvārim - nedaudz vairāk kā gada laikā - "Dognus" veica kopumā 674 darījumus. Citiem vārdiem sakot, nedaudz vairāk kā gada laikā uzņēmums veica aptuveni 25 reizes vairāk darījumu nekā iepriekšējos trīs gados. Un tas ir tikai viens piemērs.” “Manuprāt, Lietuvai būtu jāseko Latvijas piemēram,” piebilda lietuviešu politologs.
