Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir milzu posts. Sekas tā īsti vēl nav aptvertas. Līdzīgi gadījumi mēdz būt arī citviet pasaulē, turklāt nozagto datu apjomi ir daudz iespaidīgāki nekā tie, ko iespējams “izķeksēt” no salīdzinoši mazās Latvijas. Datu noplūdēs cietušo klubiņā ir arī Polija, kurā ir 36,6 miljoni iedzīvotāju. Hakeri ir nozaguši 19 miljonu privātpersonu datus.
Uzlauzt privāto uzņēmumu un valsts iestāžu datu bāzes, mājaslapas, dzēst un nopumpēt informāciju cenšas gan hakeri, kas ir “privāti komersanti”, gan hakeri, kas strādā Krievijas vai citu valstu specdienestos.
Tikai 2026. gada 2. ceturksnī (no aprīļa līdz jūnijam) CERT.LV reģistrējis 673 manuāli apstrādātus kiberincidentus. Novērstu uzbrukumu ir daudz vairāk nekā dronu un raķešu notriekšanas procentu Ukrainas un Tuvo Austrumu karos, tomēr kibernoziedzniekiem izdodas atrast caurumus digitālajās aizsardzības sistēmās - sevišķi, ja uzņēmums vai institūcija pret uzbrukuma iespēju izturas vieglprātīgi un domā, ka uz digitālās aizsardzības rēķina varēs ietaupīt.
Polijā no medicīnisko ierakstu platformas “MyDr” nopludināti 19 miljonu iedzīvotāju personas dati. Polijā noplūde no “MyDr” un Latvijā uzbrukums CSDD tika konstatēts gandrīz vai vienā laikā, taču Latvijā tas tika slēpts ilgāk, kamēr vairs nevarēja noslēpt.
Puse poļu sensitīvo datu tagad ir noziedznieku rokās
“MyDr” ir viena no lielākajām Polijas konfidenciālo medicīnisko datu platformām, ko izmanto ārsti un medicīnas iestādes.
Tiek lēsts, ka uzbrukumu visticamāk veikuši kibernoziedznieki finansiāla labuma gūšanai.
Polijas Personas datu aizsardzības birojs norāda, ka līdz ar vārda, uzvārda un personas koda nonākšanu svešās rokās pastāv risks kļūt par identitātes zādzības vai kredītu krāpšanas upuri. Savukārt medicīnisko datu noplūde var radīt diskriminācijas, sociālās atstumtības vai citu privātuma pārkāpumu riskus.
Pārbaudīties tomēr vis nevarēs
Līdzīgi kā Latvijā, arī Polijā šis notikums izraisīja pretrunīgas informācijas haosu un iespaidu, ka “labā roka nezina, ko dara kreisā”. Digitālo lietu ministrs Kšištofs Gavkovskis sacīja, ka kiberdrošības dienesti intensīvi strādā, lai noskaidrotu, kā notikusi datu noplūde. Noplūde, visticamāk, esot kibernoziedznieku darbs, kuru motivējis finansiāls ieguvums. "Neviens ar nevienu nevienosies par sarunām. Neviens nepadosies šantāžai," sacīja Gavkovskis.
Ja cilvēks ir saķēris kovidu, pedikulozi vai gonoreju, viņš var iet pie ārsta, veikt analīzes un uzzināt diagnozi, taču izrādās, ka par savu digitālo kaiti viņš Polijā tomēr netiks informēts. “Gazeta Wyborcza” raksta, ka, pretēji Digitālo lietu ministrijas paziņojumiem, tīmekļa vietnē nebūs iespējams pārbaudīt, vai jūsu dati ir starp 19 miljonu pilsoņu datiem, kas nozagti no “MyDr” datubāzes. Centrālais kibernoziegumu apkarošanas birojs otrdien paziņoja, ka "šādu datu publicēšana varētu kavēt notiekošās darbības".
K. Gavkovskis par noplūdi no “MyDr” pavēstīja 10. augustā. Portāls “Zaufanatrzeciastrona.pl” dažas stundas vēlāk atklāja, ka attiecīgajos datos ir iekļauti gandrīz 19 miljonu Polijas pilsoņu PESEL numuri, tālruņu numuri un medicīniskās kartes (konsultāciju un recepšu informācija).Divas dienas vēlāk preses konferencē K. Gavkovskis paziņoja, ka tīmekļa vietnē “Bezpiecznedane.gov.pl” būs iespējams pārbaudīt, vai pilsoņu dati ir starp datiem, kas nozagti no “MyDr” datubāzes. "Ir ieviesta procedūra, lai nodrošinātu visu nopludināto datu drošību, lai tos varētu pārsūtīt uz “Bezpiecznedane” datubāzi, kur katrs pilsonis varēs pārbaudīt, vai visi dati ir apdraudēti vai nē," viņš atkārtoja pirmdien intervijā laikrakstam “GazetaWyborcza”. Tāpēc otrdienas paziņojums no Centrālā kibernoziegumu apkarošanas biroja bija pārsteigums Digitālo lietu ministrijai, tostarp pašam ministram.
Cilvēks domā, ka ir aizsargāts, taču te tev nu bija
“CPO Magazine” vēsta, ka datu noplūde ir skārusi pusi Polijas iedzīvotāju pēc tam, kad kibernoziedznieku grupa 2026. gada 6. augustā ieguva piekļuvi medicīniskās dokumentācijas programmatūras nodrošinātājam “MyDr”. Uzbrukums skāra “MyDr” EDM, integrētu programmatūras sistēmu, kas ietver elektroniskos veselības ierakstus, elektroniskās receptes, telemedicīnu, pierakstu plānošanu un e-slimības atvaļinājuma funkcijas. Sistēma arī pilnībā integrējas ar Polijas valdības P1 platformu, kas apkopo un analizē valsts veselības datus. Plaši izmantotā sistēma apstrādā aptuveni trsī miljonus apmeklējumu un 2,7 miljonus recepšu mēnesī. Datu noplūdes rezultātā nopludināja sensitīvu informāciju, tostarp PESEL numurus, kas ir līdzīgi sociālās apdrošināšanas numuriem, pakļaujot upurus identitātes zādzības riskam. Tika nopludināti arī vārdi, tālruņu numuri, e-pasta adreses, veselības stāvokļi, ārstu piezīmes un receptes. Tomēr “MyDr” nevarēja pārliecinoši noteikt, kāda informācija tika nozagta. Tomēr Polijas varas iestādes lēš, ka datu noplūde skāra vairāk nekā 12 000 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, 47 000 ārstu prakses un 18,8 miljonus cilvēku, kas ir puse no Polijas iedzīvotājiem. Tomēr medicīnisko ierakstu sniedzējs apgalvo, ka datu noplūde skāra vēsturiskos datus, kas datēti ar 2024. gadu. “Mūsu izmeklēšana liecina, ka incidentā iesaistītie dati, visticamāk, ir vēsturiski, datēti ar 2024. gadu un agrāk,” tas paziņoja. Tiklīdz “MyDr” uzzināja par datu noplūdi, tas uzsāka izmeklēšanu, iesaistot ārējos kiberdrošības ekspertus, un paziņoja Personas datu aizsardzības biroja (UODO) prezidentam un citām attiecīgajām iestādēm. Polijas varas iestādes arī veic tiesvedību pret personām, kuras neatļauti piekļuva “MyDr” veselības informācijas infrastruktūrai. Tikmēr “MyDr” ir pārtraucis apdraudējuma izpildītāja piekļuvi, ieviesis papildu drošības pasākumus personas informācijas aizsardzībai un ir sācis sadarboties ar valsts kiberdrošības iestādi “CERT Polska” un Centrālo kibernoziegumu apkarošanas biroju (CBZC). Pašlaik notiek izmeklēšana, lai noteiktu incidenta apmēru. Tomēr Polijas varas iestādes apgalvo, ka uzbrucējs ieguva piekļuvi visām “MyDr” sistēmu daļām, kas liecina par plaša mēroga datu noplūdi. Neskatoties uz to, “MyDr” apgalvo, ka kiberuzbrukums netraucēja pacientu vai ārstu darbību. Turklāt uzņēmumam nav pierādījumu, ka nozagtie dati būtu publicēti tumšajā tīmeklī, un tas aktīvi uzrauga pagrīdes kibernoziegumu tirgus. Pagaidām neviena hakeru grupa nav uzņēmusies atbildību par datu noplūdi. Arī izmantotais uzbrukuma vektors paliek neatklāts. Tomēr iespējamie hakeri kiberdrošības uzņēmumam “Zaufana Trzecia Strona” pavēstījuši, ka viņi izmantoja "attālinātu koda izpildi, izmantojot XXE ievainojamību PKCS#12 sertifikātu apstrādē", lai iegūtu “MyDr” GitHub API atslēgu un pirmkodu un kompromitētu uzņēmuma AWS infrastruktūru. Uzbrucēji apgalvo, ka viņi ir iesnieguši 2,5 terabaitus datu, un šo apgalvojumu nevar neatkarīgi pārbaudīt. "Polijas valdība iesaka iedzīvotājiem bloķēt savus PESEL numurus, izmantojot “mObywatel” lietotni, un tas ir labs pirmais solis," sacīja “Suzu Labs” tehnoloģiju direktors Deniss Kalderone. “Taču PESEL bloķēšana attiecas uz konkrētiem finanšu darījumiem un neattiecas uz visiem kontekstiem, kuros personas kodu var ļaunprātīgi izmantot.” “Un tad vēl ir medicīniskie dati. Receptes un diagnozes nav tikai personas dati, tās ir šantāžas materiāls. Politiķa 25 receptes jau tika izmantotas kā pierādījums pārkāpumam. Paplašinot to uz 18,8 miljoniem cilvēku, jūs iegūsiet datu kopu, kas gadiem ilgi veicinās identitātes krāpšanu, mērķtiecīgu pikšķerēšanu un izspiešanu,” piebilda Kalderone.
Veselības informācijas sistēmas ir galvenais mērķis
Veselības tehnoloģiju sistēmas ir galvenais mērķis, jo veselības dati tumšajā tīmeklī ir dārgi, un šo sistēmu darbības traucējumi bieži vien ir bīstami, padarot uzņēmumus gatavākus maksāt izpirkuma maksu. “Šis ir trešais lielais kiberincidents Polijā tikpat mēnešu laikā, un šis ir vissliktākais. Ūdens attīrīšanas un enerģijas infrastruktūras uzbrukumi ir graujoši, taču tos lielākoties var atgūt,” piebilda Kalderone.
Atvairīja, atvairīja, kamēr vairs neatvairīja...
Polijā pēdējos gados ir pieredzēti arī citi lieli kiberuzbrukumi:
2026. gada janvārī Polija atvairīja masīvu Krievijas kiberuzbrukumu, kura mērķis bija ietekmēt elektroenerģijas piegādes.
2025. gada augustā tika novērsts hakeru kiberuzbrukums ūdens un kanalizācijas sistēmai kādā no lielākajām pilsētām.
2025. gada maijā īsi pirms prezidenta vēlēšanām kiberuzbrukums paralizēja valdošās partijas tīmekļa vietni.
Veselības informācija hakeriem ir īpaša delikatese
Veselības informācijas sistēmas ir iecienīts uzbrukumu objekts visā pasaulē. Arī ASV ir gadījies kas līdzīgs. 2023. gadā hakeri ielauzās “HCA Healthcare” sistēmā, ietekmējot vairāk nekā 11 miljonus cilvēku, medicīniskās transkripcijas uzņēmumā “Perry Johnson & Associates”, ietekmējot vairāk nekā 8 miljonus cilvēku, veselības aprūpes tehnoloģiju uzņēmumā “WellTok”, zobārstniecības apdrošinātājā “MCNA Dental” un farmācijas un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējā “Pharmamerica”, ietekmējot gandrīz sešus miljonus cilvēku. 2024. gadā hakeri ielauzās arī “UnitedHealth Group” meitasuzņēmuma “Change Healthcare” sistēmā, kas ir atlīdzību apstrādes uzņēmums, ietekmējot vairāk nekā 100 miljonus amerikāņu.
E-veselībai mērķis uzzīmēts uz muguras
Kas Latvijā ir līdzīgs Polijas “MyDr” vai nosauktajiem amerikāņu veselības milzeņiem?
Tā ir E-veselība, kuras sistēmas izveidē, uzturēšanā un tās jaunāko posmu (digitālās veselības "kodola") attīstībā gadu gaitā ieguldīti un plānots vēl ieguldīt prātam neaptveramu naudu.
Sākotnējās izveides laikā (2014-2017) tika ieguldīti aptuveni 16,4 miljoni eiro.
2018. gadā tika sadalīti vēl 10,2 miljoni eiro, bet 2020. gadā tika paziņots par papildu 10 miljonu eiro investīcijām sistēmas uzlabošanā trīs gadu laikā.
Lai aizstātu novecojušos risinājumus, tika plānots izveidot jaunu digitālās veselības ekosistēmas kodolu aptuveni 35 miljonu eiro apmērā, galvenokārt izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Vēl 41 ārstniecības iestāde saņēma 6,7 miljonus eiro par e-dokumentu (epikrīžu, laboratorijas rezultātu un nosūtījumu) ievadīšanu un datu digitalizāciju.
Ļoti gribas cerēt, ka, operējot ar šādām milzīgām naudām, E-veselība ir atvēlējusi kaut ko arī kiberdrošībai - tēlaini izsakoties, E-veselībai, redzot bēdīgos notikumus ar CSDD un “Latvijas valsts mežiem”, tagad vajadzētu uzlikt uz sejas trīs maskas, mazgāt rokas dezinfekcijas šķīdumā, ietērpties digitālās krūšu bruņās, uzlikt plecu sargus un ķiveri, slēpt savas sistēmas 30 metru dziļā bunkurā un vakcinēties ar visām antivīrusu programmām, kādas vien dabūjamas. Tas tik būtu “cundurs”, ja tiktu uzlauzta arī Latvijas veselības informācijas sistēma...
Protams, ka hakeri klīst gar E-veselības duravām un prāto, kā tikt iekšā. Taču ar šādiem uzbrukumiem ir tā, ka tie mēdz uzkrist negaidīti - neviens nezina, kam un kad. Latvijā institūciju un uzņēmumu ir gana daudz, un nav paredzams, kurā vietā būs “caurvējš”.
Pasaules hakerēšanas megašausmas
Tikai šogad vien spēcīgiem kiberuzbrukumiem ir bijuši pakļauti vairāki globāla mēroga vai ASV uzņēmumi un institūcijas.
Medicīnas tehnoloģiju gigants “Stryker Corporation” tika pakļauts ar Irānu saistītam datu dzēšanas (wiper) uzbrukumam, kas skāra tā “Microsoft” vidi.
Datu izspiešanas grupa “ShinyHunters” 2026. gada pirmajā pusē bija atbildīga par vairāk nekā pusi no apstiprinātajiem "megadatu pārkāpumiem" (mega-breaches), kompromitējot vairākas lielas organizācijas (tostarp tā dēvēto “Canvas” un plašākus tīkla pārkāpumus). Gada sākumā plašu rezonansi guva “zero-day” un ievainojamību izmantošanas uzbrukumi pret “Cisco” un “Ivanti” pārvaldības rīkiem, kurus aktīvi izmantoja ļaundari.
Uzbrucēji apgalvoja, ka ir eksfiltrējuši 1,4 terabaitus uzņēmuma “Nike” iekšējo datu, kas izraisīja plašu iekšējo izmeklēšanu.
Tika piedzīvoti vairāki smagi “ransomware” un piekļuves pārkāpumi tādos uzņēmumos kā “Brightspeed”, “Stryker” un citos, kur galvenais sākotnējais vektors bieži bija pikšķerēšana vai leģitīmu akreditācijas datu ļaunprātīga izmantošana.
Vēl Dienvidkoreja 20. augustā vainoja Ziemeļkoreju jaunā kiberuzbrukumā, kas pagājušā mēneša beigās tika vērsts pret vairākām Dienvidkorejas valdības un ziņu mediju vietnēm.
Dienvidkorejā vairākos nesenos liela mēroga datu drošības un privātuma skandālos ir figurējuši apmēram 40 miljoni lietotāju datu (piemēram, e-komercijas giganta “Coupang” datu noplūdē, kas skāra desmitiem miljonu kontu un noslēdzās ar rekordlielu sodu, vai “KakaoPay” izmeklēšanā par lietotāju datu pārsūtīšanu trešajām pusēm bez skaidras piekrišanas).
Krievija vai tumšie hakeri - abos gadījumos, draugi, nav labi!
Jāņu brīvdienu laikā kiberuzbrukumā cieta AS “Latvijas valsts meži”, kas tagad ir izrādījies tikai kā aperitīvs pirms CSDD datu milzīgās noplūdes. “Latvijas valsts mežu” gadījumā kibernoziedznieks atklāti manifestējās, ka ir paveicis šo triku. Tāpat arī Polijas “MyDr” gadījumā hakeri, ja neblefo, ir stājušies sakaros ar valsts iestādēm un laikam mēģina kaut ko izšantažēt. Ar CSDD ir mazliet citādi - vismaz pagaidām nav nekādas publiski pieejamas informācijas, kas īsti ir tie “viņi”, kas nozaga datus.
Tas ir nepatīkami. Tas vedina domāt par kādu agresorvalsti, kas atrodas tepat aiz Zilupes. Atliek vien minēt, kādiem nolūkiem dati Krievijai vajadzīgi...
Visu Latvijas autobraucēju dati ir pie kādiem “viņiem”. Ko “viņi” ar tiem darīs?
Ja tomēr datus nopumpējuši “privātie komersanti”, arī tas nav nekas iepriecinošs. Pagrīdes tirgū dati tālāk var tikt pārdoti grupējumiem, kas specializējas krāpšanā. Iedzīvotāju personas kodi un automašīnu numuri nav pietekama informācija, lai iztukšotu ļaužu banku kontus, taču tos var izmantot, lai cilvēkiem sūtītu viltotus rēķinus no it kā CSDD vai kādām citām iestādēm. It kā soda naudai par ceļu satiksmes pārkāpumu blēži var pielikt kādu nulli klāt, kas arī ir diezgan briesmīgi. Tā 40 eiro vietā var iznākt šķirties no 400 vai 4000 eiro, ja kontā ir tik daudz naudas. Tā var sanākt, ja cilvēki būs neuzmanīgi. Tehnoloģiju eksperts Elviss Strazdiņš ir sausu muti izrunājis, lai brīdinātu, ka nevajag uzticēties uznirstošajiem paziņojumiem, kuros prasīts kaut ko tūlīt maksāt. Pavisam traģiski, ka cilvēks bez brillēm šādu paziņojumu var neviļus sajaukt ar prasību no jauna ieslēgt tālruni ar biometrisko pirkstu vai kā citādi. Vislabāk ir bloķēt uznirstošo paziņojumu iespēju.
Vēl var iekrist lamatās, nodomājot, ka “Google” pārlūkprogrammā ieraudzītā lapa ir īsta, un maksājumus veikt caur to. Tā var izrādīties neīsta.
Taču pagaidām krāpnieki nav izdomājuši tādu triku, lai cilvēks, kas no sava bankas konta pārskaita naudu uz iestādes kontu, aizskaitītu to uz kontu blēžu vietnē, kas ir pamanījusies iebāzties pa vidu. Tas tad būtu kā Aristofana komēdijā “Putni”, kur putni lidinās pa mākoņiem un aprij dieviem domātos upurējumu dūmus. Senos grieķus šis sižets ļoti uzjautrināja.
Latvijā, Polijā, ASV un visur citur šāds pavērsiens diezin vai šķistu smieklīgs, jo tad sabruktu naudas digitālā pārskaitīšanas sistēma un pasaulei būtu jāatgriežas pie kases lodziņiem un skaidras naudas. Vienīgais labums, ka tad atkal būtu darba vietas cilvēkiem, kas prot ātri skaitīt banknotes...
