Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas lomu, it kā veicinot Krievijas agresiju, ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš.
Latvijā šonedēļ “Stambulas” dēļ cita uz citu rūca, bet beigās nomierinājās koalīcijas partijas. Līdzīgi procesi, bet par citu tematiku notiek arī tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Pēc dronu ielidošanas Polijā, kas sekoja mazāka apmēra līdzīgiem gadījumiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī Rumānijā, NATO izveidoja "Austrumu sardzi". Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") intervijā aģentūrai LETA saka, ka paralēli notiek vairākas aktivitātes un bez "Austrumu sardzes" turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija pastiprinātā formā, kā arī Baltijas valstis turpina iestāties par to, ka ir jābūt gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.
Latvija iesaistīsies Somijas vadītajā civilo patvertņu koalīcijā, kas sniegs atbalstu Ukrainai un vienlaikus palīdzēs stiprināt Latvijas civilās aizsardzības sistēmu, pirmdien preses konferencē Rīgas pilī pēc tikšanās ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu žurnālistiem norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Tā ir slikta ziņa mums,” par ASV plāniem samazināt finansējumu militārām vajadzībām Austrumeiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju, TV24 sacīja Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs, piebilstot, ka situāciju var labot, Latvijai aktīvāk strādājot ārpolitikā.
Finansējuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai Latvijai noteikti pietiek vēl vairākiem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Nākamnedēļ, 27.augustā, Igaunijas pilsētā Tartu notiks Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Nekādi lēmumi par Ukrainas nākotni nedrīkst tikt pieņemti bez Ukrainas un nekādi lēmumi par Eiropu - bez Eiropas, kopīgā paziņojumā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina sarunas par kara Ukrainā izbeigšanas iespējām uzsver Baltijas un Ziemeļvalstu līderi.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets piektdien Pentagonā tikās ar triju Baltijas valstu kolēģiem - Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu un Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni.
Pēc publiski izskanējušām runām par interneta personības "IShowSpeed" iespējamo Krievijas apmeklējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji sazinājās ar "IShowSpeed" komandu, kas apstiprināja, ka šādu plānu nav, aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).
Līdzīgi kā Latvija, arī Lietuva nemaksās interneta personībai "IShowSpeed" par vizīti 30 000 eiro, ja apstiprināsies informācija, ka viņš dosies uz Krieviju, paziņojis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra Luka Savicka padomnieks Karolis Vaitkevičs.
Latvijā šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būs 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm, Lietuvai tiek prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai - 1,5%, teikts globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" jaunākajā reģionālajā risku pārskatā.
Ar mērķi zīmoliem strādāt efektīvāk mārketinga stratēģiju izstrādē, mediju un pētījumu aģentūra “Dentsu Latvia” radījusi mākslīgā intelekta rīku COPO (Consumer in Your Pocket). Tas ir pirmais šāda līmeņa mākslīgā intelekta (MI) risinājums Baltijā, kas apvieno patērētāju, konkurentu izpēti, radošo materiālu un mediju kampaņu analīzi reālos datos vienotā sistēmā.
Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem, Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.
“Baltijas valstis ir izkļuvušas no nabadzības un stagnācijas purva, un šodien tās uzrāda vienus no labākajiem izaugsmes rādītājiem Eiropā,” uzrunājot vairāk nekā 150 vadošo advokātu biroju partnerus no visas pasaules starptautiskajā konferencē Rīgā, uzsvēra bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Ministru prezidente Evika Siliņa Rīgā uzņem Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu un Lietuvas premjerministru Ģintautu Palucku, lai spriestu par Baltijas valstu drošību un aizsardzību, kā arī par reģionālo infrastruktūras projektu, tostarp "Rail Baltica", virzību