ASV Kongresa piektdien apstiprinātajā likumprojektā par valdības finansējumu cita starpā paredzēta drošības palīdzība Baltijas valstīm 228 miljonu dolāru (211 miljoni eiro) apmērā, paziņoja Igaunijas Aizsardzības ministrija.
Vēl pavisam nesen Baltijas valstu izteiktās bažas par ģeopolitisko situāciju reģionā un pasaules tiesiskās kārtības apdraudējumiem starptautiskā sabiedrība uzskatīja par pārspīlētiem, taču pašlaik valsts konsekventā un principiālā nostāja izraisa starptautisku cieņu un uzmanību, apgalvo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā var turpināt, un tad nākamās būtu Baltijas valstis, pirmdien Briselē žurnālistiem norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Militārais eksperts Kristians Molings brīdina, ka Krievijai ir plāns sagraut NATO no iekšpuses, un tam nebūtu nepieciešama militāra uzvara. Pēc eksperta domām, NATO nebūs spēju sevi aizstāvēt un tā tiks iznīcināta. Tomēr ne mazāk bīstami ir iekšējie strīdi, kas sašķeļ aliansi, raksta tv3.lt.
Ja karš Ukrainā tiks iesaldēts, Krievijai būs nepieciešami seši līdz desmit gadi, lai atgūtos un sagatavotu savus spēkus tiešam konfliktam ar NATO, atsaucoties uz Vācijas Ārlietu padomes (DGAP) pētījumu ziņo "TV3 Ziņas".
Pret Baltijas valstīm tiek pielietoti hibrīdkara elementi, lai palielinātu spriedzi reģionā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš piektdien piedalījās Tallinā notiekošajā 29.Baltijas Padomē.
Polijas Enerģētikas institūta pētījuma par Baltijas valstu elektrotīklu drīzāku sinhronizāciju ar Rietumeiropas tīkliem sākotnējie secinājumi ir "diezgan optimistiski", paziņoja Lietuvas enerģētikas viceministrs Albins Zananavičs, tomēr atzīstot, ka sarunās ar Latviju un Igauniju par šo jautājumu "īpaši pozitīvas attīstības nav".
Šonedēļ Tallinā tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kosmosa kopienas pārstāvji, lai pārrunātu Baltijas sadarbību kosmosā, informē portāls "Postimees".
Kopīga un savstarpēji saskaņota rīcība ir būtisks aspekts veiksmīgai vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei, secinājuši Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri.
Latvija globālajā ilgtspējīgas konkurētspējas indeksā ierindojusies 14.pozīcijā, apsteidzot Igauniju un Lietuvu, liecina Šveices un Dienvidkorejas konsultāciju uzņēmuma "SolAbility" publiskotais pētījums.
Zviedrija attiecās no vairāk nekā 200 gadus ilgas neitralitātes politikas un kopā ar Somiju iestāsies NATO tāpēc, ka ir nepieciešams vairot Baltijas jūras reģiona drošību, kas pēc Krievijas nedraudzīgajām darbībām pēdējās desmitgades laikā bija ļoti pasliktinājusies, intervijā aģentūrai LETA sacīja Stokholmas Austrumeiropas pētījumu centra direktors Frēdriks Lējdkvists.
Domājot par energodrošību, Baltijas valstīm nevajadzētu iekrist pārāk lielu infrastruktūras jaudu slazdos, pirmdien Ekonomistu apvienības rīkotajā enerģētikas konferencē sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
Baltijas valstis panākušas vienošanos būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ceturtdien - ASV un Baltijas valstu diplomātisko attiecību 100.gadadienā - kopīgu apsveikuma vēstuli ASV prezidentam Džo Baidenam nosūtījuši Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir svarīgi palielināt Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaitu, otrdien Viļņā atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, ļaujot saprast, ka Lietuvā dislocētais Vācijas vadītais NATO paplašinātās klātbūtnes bataljons tiks palielināts līdz brigādes līmeņa vienībai.
Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes ECOFIN sanāksmē Briselē otrdien Latvija, Lietuva, Igaunija un Slovākija mudināja konfiscēt sankcijām pakļautajām Krievijas personām piederošos iesaldētos aktīvus, lai šos līdzekļus novirzītu Ukrainas atjaunošanai, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Ministru prezidenti pilnībā atbalsta un apsveic Zviedrijas un Somijas vēsturisko lēmumu pieteikties dalībai NATO, akcentē Baltijas valstu premjeri kopīgā paziņojumā.
Visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi būs nepieciešami, atzīmējusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus tremināļus.