Ikdienas iepirkšanās – no svaigas maizes līdz pienam, gaļai, augļiem un eļļai – ir mūsu ikdienas neatņemamā eksistenciālā daļa. Produktu cenas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena maciņu. 2025. gada augustā Latvijas patērētāji sajuta gan nelielu atvieglojumu, gan cenu svārstību ēnu, kas atspoguļojas ikdienas izdevumos. Par cenu svārstībām pārtikas produktiem tauta satraucas ne tikai Latvijā – arī kaimiņvalstīs.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, pārtikas cenas joprojām bija augstākas, taču mēneša laikā vērojams neliels samazinājums, kas daudziem ļāva iepirkties mazliet mierīgāk. Aplūkosim, kas notiek ar pārtikas un patēriņa cenām Latvijā un kā dažādi faktori - no globālajām pārtikas cenu tendencēm līdz valsts līmeņa iniciatīvām, piemēram, memorandam par pārtikas preču tirdzniecību - veido cenu dinamiku Latvijā, kā arī salīdzināsim situāciju ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, lai saprastu, kur mēs atrodamies Baltijas valstu kontekstā.
Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elīna Balgalve informē, ka 2025. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieaugušas par 4,1%. Savukārt salīdzinot ar jūliju, cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Augustā inflāciju galvenokārt ietekmēja lētāki alkoholiskie dzērieni, degvielas cenu kritums, ko noteica naftas cenu samazinājums globālajos tirgos, mērenāks nekā parasti pārtikas cenu sarukums, kā arī personīgās aprūpes preču, elektroenerģijas un pakalpojumu cenu pieaugums.
E.Balgalve arī norāda, ka, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā pārtikas preču cenas kopš memoranda ieviešanas ir samazinājušās. Augustā Latvijā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,2%, pretstatā Igaunijai, kur tās pieauga, bet Lietuvā palika nemainīgas.
Šī atšķirība Baltijas valstu starpā liecina par relatīvu cenu spiediena mazināšanos Latvijā un iespējamu memoranda pozitīvo ietekmi, kas sekmēja pirmās nepieciešamības preču cenu kritumu arī augustā. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tikai Latvijā gan kopējā inflācija, gan pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas augustā, salīdzinot ar maiju, samazinājušās.
E. Balgalve skaidro, ka būtisku ietekmi uz pārtikas cenu dinamiku augustā atstāja pārtikas produktu cenu pieaugums pasaulē - salīdzinot ar 2024.gada augustu, kāpums sasniedza 6,9%. Graudaugu un piena produktu cenu kritumu kompensēja gaļas, cukura un augu eļļas cenu kāpums.
Augu eļļu cenu indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022.gada jūlija, gaļai tas sasniedza jaunu vēsturiski augstāko līmeni, savukārt piena produktiem bija samazinājums tikai otro mēnesi pēc kārtas un iepriekš cenu kritums bija novērots tikai 2024. gada aprīlī.
Šī gada 27. maijā Ekonomikas ministrijā tika parakstīts memorands par pārtikas preču tirdzniecību, lai panāktu samērīgu pārtikas cenu politiku, kas balstīta uz sadarbību starp ražotājiem, tirgotājiem un valsts institūcijām, nevis uz normatīvu regulējumu vai cenu griestiem. Memorands paredz vairākas praktiskas iniciatīvas - mazumtirgotāji apņēmušies nodrošināt zemo cenu grozu, kurā katrā no desmit pamatkategorijām, piemēram, pienam, maizei vai olām, pieejams vismaz viens produkts ar zemāko cenu.
Vienlaikus EM vērš uzmanību, ka tirgotāju veidotais zemo cenu preču grozs iekļauj tikai daļu no precēm, kas atspoguļotas CSP publicētā patēriņa cenu indeksa pārtikas preču kategorijās. Pilnvērtīgai memorandā iekļauto pārtikas preču groza cenu analīzei nepieciešama specifiska zemo cenu preču cenu indeksa izveide, kas kopumā ļautu iegūt precīzāku informāciju par cenu izmaiņām memorandā ietvertajās preču grupās un monitorēt to cenu dinamiku.
Pēdējā mēneša laikā aktivizējusies diskusija par patēriņa un tieši pārtikas cenām arī Igaunijā un Lietuvā. Piemēram, Igaunijas medijs “Postimees” mēneša sākumā ziņoja, ka dažu pārtikas produktu cenas viena mēneša laikā ir palielinājušās par vairāk nekā 30 procentiem.
Igaunijā patēriņa cenu indekss gada laikā līdz 2025. gada augustam pieauga par 6,1%, sasniedzot augstāko inflācijas līmeni eirozonā 12 mēnešus pēc kārtas, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “err.ee”, atsaucoties uz Statistikas departamenta datiem. Pārtikas cenas Igaunijā gada laikā palielinājās par 9,2%, īpaši straujš cenu kāpums bija vērojams augļiem, kafijai, šokolādei un piena produktiem, kamēr svaigu dārzeņu cenas samazinājās par 4,6 procentiem.
Salīdzinot ar jūliju, pārtikas cenas Igaunijā pieaugušas par 0,6%. Šie dati liecina, ka Igaunijā mēneša un gada inflācija joprojām bija spēcīga, īpaši pārtikas produktu segmentā, salīdzinot ar stabilizējošām tendencēm Latvijā.
Lietuvā inflācijas dinamika augustā bija mērenāka. Patēriņa cenas gada laikā pieauga par 3,6%, nedaudz vairāk nekā jūlijā (3,4%). Salīdzinot ar jūliju, lielākais cenu spiediens bija uz pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem - pieaugums par 6,2%, ziņo portāls “lrt.lt”.
Pārtikas cenu dinamika Baltijas valstīs šajā gadā bijusi atšķirīga. Igaunijā visa 2025. gada laikā pārtikas cenas turpina pieaugt. Lietuvā un Latvijā, sākot ar maiju, cenas stabilizējas un atsevišķos mēnešos pat samazinājušās.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, pārtikas cenu indeksa (Index, 2015=100) izmaiņas 2025. gada augustā atklāj atšķirīgu situāciju Baltijas valstīs. Latvijā indekss samazinājās no 174,8 punktiem jūlijā uz 174,4 augustā, kas nozīmē aptuveni 0,2% cenu kritumu. Lietuvā indekss augustā saglabājās gandrīz nemainīgs, bet Igaunijā tas pieauga par aptuveni 1%, atspoguļojot turpinātu cenu spiedienu pārtikas preču segmentā. Savukārt vidēji Eiropas Savienībā pēdējo 12 mēnešu laikā vērojams lēns un nemainīgs pārtikas cenu kāpums.
Šie skaitļi nozīmē, ka Latvijas patērētāji augustā izjuta nelielu atvieglojumu - daļa pārtikas preču, īpaši ikdienas pirkumi, kļuva nedaudz lētākas vai vismaz saglabāja stabilas cenas. Tikmēr Igaunijā pircējiem ikdienas izdevumi turpināja pieaugt, īpaši attiecībā uz svaigiem augļiem, kafiju un piena produktiem, kuru cenas kāpa straujāk. Lietuvas iedzīvotājiem kopējais cenu līmenis būtiski nemainījās, tomēr bija dažu preču grupu sadārdzinājums.
Kopumā pārtikas cenu indeksa dinamika augustā rāda, ka Latvijā pārtikas tirgū sākusies stabilizācija un Latvijas patērētāji varēja just nelielu atvieglojumu - daļa ikdienas pārtikas preču kļuva nedaudz lētākas vai saglabāja stabilas cenas, ļaujot ģimenēm plānot izdevumus mazliet mierīgāk. Tomēr ir atsevišķi produkti, kam cena augusi, piemēram, olas un putnu gaļa.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tikai Latvijas tirgū augustā bija vērojams neliels pārtikas cenu samazinājums, kas norāda uz pozitīvu memoranda ietekmi un sadarbību starp ražotājiem, tirgotājiem un valsts institūcijām.
