Kā pensionārs nekādu cenu stabilizēšanos nejūtu . Te 2 aspekti . Apmeklēju tuvāko (550 m + atpakaļ ar kilogramiem pirkuma) ķēdes veikalu ,uz citiem ,pat ja aizietu ,nebūtu spēka kaut ko nest lielus gabalus . Dīvaini ,bet neviena transporta, lai nokļūtu tuvāk citas ķēdes veikaliem , te nav . Kā darba mūžu nostrādājis ekonomists ,varu teikt ,ka Latvijas publiskā un politisko spēku diskusija par pārtikas cenu lielumiem un kustību ir dziļi nepilnīga un galvenais , diskusija neatklāj cenu veidošanās principu detaļas , konkrēti mūsdienu kapitālismā .
CSP ziņo ,ka 35 gados patēriņa produktu cenas Latvijā ir pieaugušas 313 REIZES !!! Atveriet un pasi papētiet šo indeksu tabulu ,jo ja indekss 1990.g=100 ,tad 2025.g. Q2 31313 ... ! Vai vispār ir iespējams atrast kādu pamatojumu ,ka procesa saturs pēkšņi izmainīsies ,jo sevišķi šī brīža ģeopolitiskajos un Trampa tarifu kara apstākļos ! Elementārs Latvijas pārtikas produktu cenu grafiks zīmē sekojošu ainu . Cenā ko pircējs maksā veikalā gandrīz vienmēr PVN ir 21% ,Tātad 79% ir izmaksas ko veido iepirkuma cena ,loģistika , darba spēka izmaksas ,visa veida enerģija , telpu īre un pamatlīdzekļu amortizācija + LV apstākļos tipiska "ķēžu " veikalu peļņa 2-5% . Parasti 7 izmaksu sastāvdaļu elementi . Ja analizē Latvijas produktu cenu veidošanos pa posmiem ,tad 1) ražotāja līgumcena , seko transporta un piegādes kopējas izmaksas = (tās ir ) iepirkuma izmaksas ,2) tirdzniecības ķēdes darbības izmaksas + uzcenojums , mazumtirgotāja cena +pvn = cena patērētājam .
Koncentrējoties uz veikalu ,kur jāgrupē pāri par 10 tūkstošiem 1 darbinieka veikali , parasti laukos ,te faktiski ap 4 tūkstoši 0,5 slodžu darbinieku tirdzniecības punkti un ap 100 ķēžu veikali .kas veido tirdzniecisko proporciju 1 pret 7 !!! ( miljardos eiro) . Problēma ir daudzslāņaini sarežģīta . Valstī trūkst skaidrojuma tirdznieciskās politikas situācijai , kad 30% ir šeit ražots produkts ,bet 70% ir importa pārtika , bez dzērieniem . CSP tabula IKP170 mums paziņo ,ka pārtikai ,bez dzērieniem , 1 cilvēks diena vidēji izlieto 6,25 eiro . Tabula par pārtikas ražošanas apjomiem mīnuss eksports , vēsta ,ka uz vietas mazumtirdzniecībai paliek produkts par 1,75 eiro dienā 1 cilvēkam ! Drūmi jāsecina ,ka Latvijā ir nesaprotami , teikšu ,ka pret nacionālām interesēm nolaista zemkopība . Indekss ,ja 1991.g. =100 ,tad kopējais 2024.g.= 66 ,bet gaļas ražošanā = 44 ? Parasti izcel ,ka esot 57424 zemnieku saimniecības ,bet noklusē ,ka 41,5% ,proti ,23865 z/s " pārdošanai lauksaimniecības produkciju neražo " ( citēts teikums no 2023. gada rezultātu apsekojuma) . Tur arī tabula 5.4. kas teic ,ka 35960 z/s darbojas 1-2 cilvēki . Ko var saražot tirgum 1-2 cilvēki ? Kas patiesi ražo ir tikai 2390 saimniecības , dodot 72% gada produkta.
Komentāri: Vai pārtikas cenas beidzot stabilizējas?
Kā pensionārs nekādu cenu stabilizēšanos nejūtu . Te 2 aspekti . Apmeklēju tuvāko (550 m + atpakaļ ar kilogramiem pirkuma) ķēdes veikalu ,uz citiem ,pat ja aizietu ,nebūtu spēka kaut ko nest lielus gabalus . Dīvaini ,bet neviena transporta, lai nokļūtu tuvāk citas ķēdes veikaliem , te nav . Kā darba mūžu nostrādājis ekonomists ,varu teikt ,ka Latvijas publiskā un politisko spēku diskusija par pārtikas cenu lielumiem un kustību ir dziļi nepilnīga un galvenais , diskusija neatklāj cenu veidošanās principu detaļas , konkrēti mūsdienu kapitālismā .
CSP ziņo ,ka 35 gados patēriņa produktu cenas Latvijā ir pieaugušas 313 REIZES !!! Atveriet un pasi papētiet šo indeksu tabulu ,jo ja indekss 1990.g=100 ,tad 2025.g. Q2 31313 ... ! Vai vispār ir iespējams atrast kādu pamatojumu ,ka procesa saturs pēkšņi izmainīsies ,jo sevišķi šī brīža ģeopolitiskajos un Trampa tarifu kara apstākļos ! Elementārs Latvijas pārtikas produktu cenu grafiks zīmē sekojošu ainu . Cenā ko pircējs maksā veikalā gandrīz vienmēr PVN ir 21% ,Tātad 79% ir izmaksas ko veido iepirkuma cena ,loģistika , darba spēka izmaksas ,visa veida enerģija , telpu īre un pamatlīdzekļu amortizācija + LV apstākļos tipiska "ķēžu " veikalu peļņa 2-5% . Parasti 7 izmaksu sastāvdaļu elementi . Ja analizē Latvijas produktu cenu veidošanos pa posmiem ,tad 1) ražotāja līgumcena , seko transporta un piegādes kopējas izmaksas = (tās ir ) iepirkuma izmaksas ,2) tirdzniecības ķēdes darbības izmaksas + uzcenojums , mazumtirgotāja cena +pvn = cena patērētājam .
Koncentrējoties uz veikalu ,kur jāgrupē pāri par 10 tūkstošiem 1 darbinieka veikali , parasti laukos ,te faktiski ap 4 tūkstoši 0,5 slodžu darbinieku tirdzniecības punkti un ap 100 ķēžu veikali .kas veido tirdzniecisko proporciju 1 pret 7 !!! ( miljardos eiro) . Problēma ir daudzslāņaini sarežģīta . Valstī trūkst skaidrojuma tirdznieciskās politikas situācijai , kad 30% ir šeit ražots produkts ,bet 70% ir importa pārtika , bez dzērieniem . CSP tabula IKP170 mums paziņo ,ka pārtikai ,bez dzērieniem , 1 cilvēks diena vidēji izlieto 6,25 eiro . Tabula par pārtikas ražošanas apjomiem mīnuss eksports , vēsta ,ka uz vietas mazumtirdzniecībai paliek produkts par 1,75 eiro dienā 1 cilvēkam ! Drūmi jāsecina ,ka Latvijā ir nesaprotami , teikšu ,ka pret nacionālām interesēm nolaista zemkopība . Indekss ,ja 1991.g. =100 ,tad kopējais 2024.g.= 66 ,bet gaļas ražošanā = 44 ? Parasti izcel ,ka esot 57424 zemnieku saimniecības ,bet noklusē ,ka 41,5% ,proti ,23865 z/s " pārdošanai lauksaimniecības produkciju neražo " ( citēts teikums no 2023. gada rezultātu apsekojuma) . Tur arī tabula 5.4. kas teic ,ka 35960 z/s darbojas 1-2 cilvēki . Ko var saražot tirgum 1-2 cilvēki ? Kas patiesi ražo ir tikai 2390 saimniecības , dodot 72% gada produkta.
Komentēt