Baltijas valstīs šodien darbu sāks otrā elektroenerģijas birža "Epex Spot", aģentūru LETA informēja pārvades sistēmas operatorā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).
No 23. novembra vakara līdz 24. novembra agrām rīta stundām Nacionālie bruņotie spēki radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas dažādos intervālos, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, ielidoja Latvijas gaisa telpā. Vienlaikus Valsts robežsardze, saņemot pirmos signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, sadarbībā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanas pasākumus un naktī notvēra astoņus metereoloģiskos gaisa balonus (meteozondes) ar nelegālajām cigaretēm. Dienesti darbu turpina, vēstīts Iekšlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā sabiedrībai.
Vai kodolieroči kā atturēšanas līdzeklis būtu jāiekļauj arī mazo valstu, piemēram, Baltijas valstu, aizsardzības apsvērumos? Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs TV24 atzina, ka pasaulē vērojama tendence, ka pašsaprotamas lietas brūk un attīstās kaut kas jauns, un būs aizvien vairāk valstu, kas attīstīs kodolieročus.
Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori (PSO) kopā ar partneriem ir ieviesuši risinājumu, kas ļauj tirgū darboties vairākām elektroenerģijas biržām, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST). Konkurence elektroenerģijas biržu starpā sniegs ieguvumus tirgus dalībniekiem, nodrošinot plašākas izvēles iespējas un labākus pakalpojumus.
Ir ievērojami pieaugusi gan nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis, gan arī NATO spēja to paveikt, jo alianse tagad ir lielāka, spēcīgāka un vienotāka, intervijā aģentūrai LETA Baltijas valstu drošības situāciju pozitīvi novērtēja amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kurš cita starpā arī vada projektu Krievijas un Ukrainas kara pieredzes izpētei ASV armijas informēšanai. Ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes, arī norādīja Smits, kuram bijusi gandrīz 30 gadus ilga pieredze kara inženierijā ASV militārajās misijās visā pasaulē.
Autotransporta direkcija (ATD) patlaban nepagarina esošās un neizsniedz jaunas maršruta atļaujas, ieskaitot tranzītu, regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju, aģentūrai LETA norādīja direkcijā.
Šonedēļ tika paziņots, ka Zviedrijas meža īpašnieku asociācija "Sodra" par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā "IKEA" lielākā veikalu operatora "Ingka Group" investīciju struktūrvienībai "Ingka Investments". "Ingka Investments" Latvijas mežsaimniecības uzņēmuma vadītājs Niks Šauva intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka pēc šī darījuma noslēgšanās, vairāk nekā trešdaļa no visiem uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem mežiem atradīsies tieši Latvijā.
Valdība otrdien atbalstīja 25,55 miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējumu Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajām dzelzceļa "Rail Baltica" projekta Latvijas aktivitātēm, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītus visbiežāk izmanto mājokļa labiekārtošanai un transportlīdzekļa iegādei, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank", atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Ikdienas iepirkšanās – no svaigas maizes līdz pienam, gaļai, augļiem un eļļai – ir mūsu ikdienas neatņemamā eksistenciālā daļa. Produktu cenas vistiešākajā veidā ietekmē ikviena maciņu. 2025. gada augustā Latvijas patērētāji sajuta gan nelielu atvieglojumu, gan cenu svārstību ēnu, kas atspoguļojas ikdienas izdevumos. Par cenu svārstībām pārtikas produktiem tauta satraucas ne tikai Latvijā – arī kaimiņvalstīs.
Īpaši slepena ASV gaisa spēku lidmašīna, kas paredzēta informācijas vākšanai par ienaidnieka radaru sistēmām, tika pamanīta lidojam apļos ap Krieviju, ziņo “Daily Mail”.
Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu izsaukuši asu reakciju Varšavā un Baltijas valstīs.
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas lomu, it kā veicinot Krievijas agresiju, ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš.
Latvijā šonedēļ “Stambulas” dēļ cita uz citu rūca, bet beigās nomierinājās koalīcijas partijas. Līdzīgi procesi, bet par citu tematiku notiek arī tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Pēc dronu ielidošanas Polijā, kas sekoja mazāka apmēra līdzīgiem gadījumiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī Rumānijā, NATO izveidoja "Austrumu sardzi". Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") intervijā aģentūrai LETA saka, ka paralēli notiek vairākas aktivitātes un bez "Austrumu sardzes" turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija pastiprinātā formā, kā arī Baltijas valstis turpina iestāties par to, ka ir jābūt gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.
Latvija iesaistīsies Somijas vadītajā civilo patvertņu koalīcijā, kas sniegs atbalstu Ukrainai un vienlaikus palīdzēs stiprināt Latvijas civilās aizsardzības sistēmu, pirmdien preses konferencē Rīgas pilī pēc tikšanās ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu žurnālistiem norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.