Polijas premjerministra Donalda Tuska brīdinājums par iespējamu Krievijas apdraudējumu Polijai un Baltijas valstīm liek uzdot jautājumu – vai Vladimirs Putins tiešām varētu mēģināt ar militāru vai hibrīdu provokāciju pārbaudīt NATO gatavību un piespiest Eiropu atteikties no atbalsta Ukrainai?
Pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teiktā, Igaunijas runas par 7 % aizsardzības budžetu nav tikai politisks triks, bet gan mēģinājums godīgāk parādīt, cik daudz valsts patiesībā iegulda drošībā. Tas piesaistījis ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanību NATO samitā.
Jūnija vidū tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2025. gadā”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā sasniedza 21,8% no IKP — par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā indekss samazinājās līdz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā pieauga līdz 20,8% no IKP.
Pēc smagās avārijas Viļņā sestdienas agrā rītā, kurā bojā gāja zēns un meitene, BMW automašīnai ietriecoties stabā, pirms pusdienlaika notika vēl viena traģēdija – šoreiz Kauņas rajonā, vēsta "lrytas.lt".
Latvija un pārējās Baltijas valstis gadiem ilgi centās brīdināt Rietumus par Krievijas agresīvajiem nodomiem, taču šajos brīdinājumos neviens īsti neieklausījās. Tagad, kad draudi kļuvuši acīmredzami, daudzas valstis atzīst, ka Baltijai bijusi taisnība, TV24 raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Cenšoties iebiedēt savu auditoriju ar "NATO agresijas" draudiem, Putins galu galā atspēkoja vienu no Krievijas propagandas iecienītākajiem mītiem, vēsta "Nexta".
Igauņi par "Rail Baltica" īstenošanas termiņiem dzīvo sapņu pasaulē, bet projekta pabeigšana visās trijās Baltijas valstīs līdz 2030. gadam nav matemātiski iespējama, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi apsver arī iespējamu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tomēr šāds scenārijs nedrīkst kļūt par iemeslu panikai. Tā TV24 intervijā norādīja Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs. Viņš uzskata, ka daudz svarīgāk ir saprast Krievijas vājās vietas, jo tieši tās līdz šim ļāvušas Ukrainai sekmīgi pretoties daudz lielākam pretiniekam.
Baltijas valstīs vajadzētu daudz vairāk diskutēt par Krievijas iebrukuma iespējamību un apņēmīgi gatavoties tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Karš Ukrainā ir radikāli mainījis Vācijas priekšstatus par drošību, armiju un savu lomu Eiropā. Valsts, kas gadu desmitiem bija piesardzīga militāros jautājumos un paļāvās uz ekonomisko sadarbību kā drošības garantu, tagad publiski deklarē ambīcijas kļūt par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā un NATO militāro mugurkaulu kontinentā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins noteikti izskatot scenāriju par Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm un tam noteikti jābūt gataviem, intervijā ar TV24 pauž Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists, kādreizējais enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs.
Baltijas valstīs būtu daudz vairāk jādiskutē par Krievijas iebrukuma iespēju un apņēmīgi jāgatavojas tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu iespēju, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir slikts un bīstams cilvēks, un Krievija kā drauds Baltijai būtu jāuztver nopietni, intervijā atzina ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis un ilggadējs Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.
Karš Ukrainā, konflikts Tuvajos Austrumos, energoresursu cenu kāpums un globālās tirdzniecības spriedze pasauli iegrūž jaunā nenoteiktības periodā, atzīst Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente Odile Reno-Baso. Intervijā aģentūrai LETA viņa brīdina, ka īpaši ievainojamas šādos apstākļos ir mazās un atvērtās ekonomikas, tostarp Baltijas valstis. Vienlaikus ERAB sola turpināt investīcijas Latvijā un Ukrainā, kur kopš kara sākuma ieguldīti jau gandrīz 10 miljardi eiro.
Augsta līmeņa forums “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics”, kas 2026. gada 28. maijā norisinājās Rīgā un noslēdzās ar secinājumu, ka Baltijas valstīm ir konkurētspējas priekšrocības vairākās stratēģiskās nozarēs, izcila infrastruktūra, talants un labi inovāciju ekosistēmas pamati, taču vienlaikus trūkst politikas koordinācijas, finansēšanas mehānismu un ciešākas sadarbības starp uzņēmējiem un pētniekiem lai šīs priekšrocības pārvērstu izaugsmē. Trīs neatkarīgu pētījumu prezentācijās un atklātās diskusijās starp investoriem, uzņēmumu vadītājiem, politikas veidotājiem un pētniekiem izskanēja vienots vēstījums: reģiona priekšrocības jau ir izveidotas. Reģiona stiprās puses ir skaidras. Nākamais izaicinājums ir tās mērogot ātrāk un efektīvāk.
Krievijas režīms ir iegājis lejupslīdes spirālē - Ukrainas frontē nav vērojams nekāds progress, bet ekonomikā iestājusies stagnācija ar pieaugošu inflāciju. Savukārt Krievijas sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar interneta ierobežojumiem un Kremļa diktatora Vladimira Putina reitingi ir būtiski pasliktinājušies. Visi šie faktori ar lielu devu izmisuma atspoguļojas arī krievu propagandas vēstījumos. Proti, tajos absolūti dominē Krievijas kā "aplenkta cietokšņa" naratīvs, kas aizēno visu pārējo.
Izmantojot incidentus ar droniem, Krievija īsteno informācijas operāciju pret Baltijas valstīm, kuras nolūks ir piespiest tās atteikties no atbalsta Ukrainai, otrdien paziņoja Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) direktors Remiģijus Bridiķis.