Gauža statistika - Rīgā ģimenēm pēc pamatizdevumiem paliek vismazāk līdzekļu no visām Baltijas valstu galvaspilsētām
"Swedbank" Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras, ziņo "Swedbank" pārstāvji.
Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024. gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+22%), kam seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).
Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā - 160 eiro, bet Lietuvā - 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.
Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes - kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā - kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā - 3418 eiro, bet Tallinā - 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.
“Starta kapitāls pirms obligāto maksājumu veikšanas Baltijas galvaspilsētās joprojām būtiski atšķiras. Pamatā pateicoties izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, Rīgā ienākumi pēdējos gados ir pietuvojušies Viļņai, tomēr Tallinā tie joprojām ir ievērojami augstāki - ģimenes rīcībā esošie ienākumi ir aptuveni par 1000 eiro lielāki nekā Rīgā,” norāda "Swedbank" Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Vienlaikus, lai pilnvērtīgi novērtētu mājsaimniecību rocību, ienākumi jāvērtē kopā ar izdevumiem. Tāpēc analīzē aplūkotas trīs būtiskākās izmaksu kategorijas - pārtika, mājoklis un transports -, kas nosaka, cik daudz līdzekļu ģimenēm paliek citu vajadzību segšanai.
Salīdzinot minimālā pārtikas groza izmaksas, kur atbilstoši katra ģimenes locekļa optimālam kaloriju patēriņam apsekoti lētākie pieejamie produkti veikalos, zemākie izdevumi ir Viļņā - 577 eiro mēnesī, bet visaugstākie - Tallinā, kur tie sasniedz 945 eiro. Savukārt Rīgā šāds pats pārtikas grozs izmaksā 638 eiro.
Jāatzīmē, ka pēdējo divu gadu laikā akciju un zemāko cenu produktu piedāvājums Rīgā būtiski nav mainījies un, izvēloties lētākās preces, ģimenes šogad pārtikai tērē teju tikpat, cik 2024. gadā. Līdzīga tendence vērojama arī Viļņā, kur pārtikas groza izmaksas pieaugušas par 6%. Tikmēr Tallinā tās pieaugušas ievērojami - par 28%.
“Kā redzams, daļu no Tallinas iedzīvotāju ienākumu pārsvara “apēd” dārgākais pārtikas grozs. Salīdzinot ar Rīgu, Tallinā ģimenes par identisku grozu tērē par aptuveni 300 eiro vairāk. Tomēr tas tikai daļēji samazina kopējo pārsvaru, ņemot vērā, ka ģimenes rīcībā esošie ienākumi tur ir par aptuveni 1000 eiro lielāki,” skaidro Evija Kropa.
Būtiska izdevumu pozīcija ir arī mājoklis. Pieņemot, ka ģimene dzīvo sev piederošā dzīvoklī nerenovētā padomju laika daudzdzīvokļu namā, augstākās izmaksas par mājokli ir Rīgā - vidēji 306 eiro mēnesī. Tallinā tās ir 282 eiro, bet Viļņā - 243 eiro.
Rīgā augstākas izmaksas nosaka kopējie ar apsaimniekošanu saistītie izdevumi, ūdensapgāde un kanalizācija, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis, kas Tallinā un Viļņā netiek piemērots. Vienlaikus Rīgā ir zemākais apkures tarifs, kas kopš 2024. gadā veiktā cenu apsekojuma pat nedaudz samazinājies, kamēr Tallinā tas saglabājies nemainīgs, bet Viļņā pieaudzis par 28%.
Pieņemot, ka četru personu ģimene ikdienā pārvietojas tikai ar sabiedrisko transportu, augstākās izmaksas ir ģimenēm Viļņā - 84 eiro, kur ar izdevumiem jārēķinās kā pieaugušajiem, tā arī skolēniem. Viļņai tūdaļ seko Rīga ar 60 eiro, bērniem izmantojot piešķirtās braukšanas atlaides un sabiedriskajā transportā pārvietojoties bez maksas. Savukārt Tallinā dzīvojošie neatkarīgi no vecuma sabiedriskajā transportā joprojām pārvietojas bez maksas, kas ir būtiska priekšrocība mājsaimniecību budžetā.
Izvērtējot trīs galvenās izmaksu pozīcijas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, visaugstākās izmaksas ir Tallinā dzīvojošām ģimenēm. Izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu Tallinā četru cilvēku mājsaimniecībai izmaksā 1228 eiro mēnesī, kam tūdaļ seko Rīga ar 1005 eiro, savukārt Viļņā dzīvošana ir vislētākā - 904 eiro mēnesī.
Lai arī varētu šķist, ka Rīgā ģimenes nemaksā lielākos sabiedriskā transporta un pārtikas rēķinus Baltijas galvaspilsētu konkurencē, tomēr ienākumu atšķirības dēļ pēc šo trīs galveno izdevumu pozīciju segšanas pārējo vajadzību nodrošināšanai Rīgā dzīvojošajiem paliek vismazāk līdzekļu - 2185 eiro, kamēr Viļņā par 329 eiro vairāk, bet Tallinā pat par 741 eiro vairāk.
Kā atzīmē Evija Kropa: “2024. gadā piedzīvojām strauju pakalpojumu sadārdzināšanos. Inflācijas spiediens joprojām saglabājas, tomēr atsevišķās preču un pakalpojumu kategorijās cenas laika gaitā ir stabilizējušās. Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka Rīgas ģimeņu finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas - pēdējo divu gadu laikā vidējā darba alga augusi straujāk nekā izdevumi trīs būtiskākajās kategorijās, tādējādi atstājot lielāku ienākumu daļu citu vajadzību segšanai. Vienlaikus tieši zemākais ienākumu līmenis Baltijas galvaspilsētu vidū joprojām nozīmē, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ikdiena ir finansiāli visizaicinošākā.”
