Šā gada 1. jūlijā 257 373 Latvijas pilsoņu savu dzīvesvietu bija norādījuši ārvalstīs, kas ir par 1,5% vairāk nekā šā gada 1. janvārī, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija.
Šīs vasaras nepastāvīgie laikapstākļi liek mums īpaši novērtēt siltas un saulainas dienas – tiklīdz parādās saule, cilvēki steidzas pie ūdenstilpnēm. Tomēr tieši šeit pārvērtētas spējas, neuzmanīga rīcība vai nenovērtētas briesmas katru gadu kļūst par briesmīgu nelaimju cēloni – Lietuvā ik gadu noslīkst vairāk nekā simts cilvēku, raksta "tv3.lt" portāls.
Latvijā 49% iedzīvotāju spētu pilnībā parūpēties par savām personīgajām finansēm neatkarīgi no citu cilvēku vai valsts atbalsta, savukārt 30% to spētu izdarīt tikai daļēji, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums1. Vienlaikus 15% jeb aptuveni katrs sestais iedzīvotājs atzīst, ka finansiāli patstāvīgi par sevi parūpēties nespētu, informē "Swedbankas" pārstāvji.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis straujāks vispārējās valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 2,1% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, veidojot 1,542 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vairāk nekā puse (52 %) Latvijas iedzīvotāju nejūtas droši par savu finansiālo labklājību, dodoties pensijā, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Tikmēr drošu pārliecību par savu finansiālo nākotni vecumdienās pauž vien neliela daļa sabiedrības, informē "Luminor" bankas pārstāvji.
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir pieaudzis to pamatskolēnu skaits, kuri nav nokārtojuši vismaz vienu centralizēto eksāmenu, liecina sākotnējie rezultāti.
Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 9. jūlija plkst. 6.30 līdz 10. jūlija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 69 izsaukumu – deviņi uz ugunsgrēku dzēšanu, 44 uz glābšanas darbiem, bet 16 izsaukumi bija maldinājumi.
Karstuma viļņa laikā, kas jau vairākas dienas pārņēmis lielu daļu Rietumeiropas, Francijā reģistrēto nāves gadījumu skaits ir par aptuveni 1000 lielāks nekā ierasti, paziņoja Francijas sabiedrības veselības dienests.
Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 26. jūnija plkst. 6.30 līdz 27. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 41 izsaukumu – 14 uz ugunsgrēku dzēšanu, tai skaitā viena meža ugunsgrēka dzēšanu, 16 uz glābšanas darbiem, bet vēl 11 izsaukumi bija maldinājumi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Fizisko personu reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nākamnedēļ vispopulārākie vārdi ir Pēteris (6566) un Uldis (5648).
Latvijā vidējais mirušo vecums pērn bija 75,9 gadi, kas bija par pieciem mēnešiem vairāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Piecās svētku brīvdienās uz Latvijas valsts robežas novērsti 356 nelegālo migrantu mēģinājumi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu, liecina Valsts robežsardzes apkopotie dati.
Jāņu brīvdienās smagas sekas bijušas negadījumiem satiksmē un pie ūdens, tāpat liela daļa nelaimju, tai skaitā vairākas krimināla rakstura traumas sadzīves konfliktos, notikušas alkohola reibumā, liecina NMPD informācija.
Pērn Latvijā mirušas 13 987 sievietes, kas bija par 15,4% jeb 1865 vairāk nekā mirušo vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,8% jeb 15 500 mazāk nekā gadu iepriekš, tādējādi uzrādot mazāko iedzīvotāju skaita samazinājumu pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1831 eiro, kas ir par 4,2% jeb 73 eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
No visām nelaimēm, ar kurām mēdz saskarties mājokļu īpašnieki, ugunsgrēki ierindojas postošāko negadījumu augšgalā. Atšķirībā no plūdiem vai vētrām, uguns bieži vien atstāj aiz sevis tikai drupas, un īpašuma atjaunošana var kļūt par ilgstošu un dārgu procesu. Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka zaudējumi pēc ugunsnelaimes privātīpašumā var sasniegt vairāk nekā simts tūkstošus eiro, ziņo "Balcia" pārstāve, balstoties uz VUGD satistiku.