Eiropas komisāre nosauc, kas veicinās Baltijas attīstību
Baltijas valstis apzinās civilo un militāro tehnoloģiju sasaistes nozīmi, kas var veicināt reģiona attīstību tehnoloģiju jomā, ceturtdien Baltijas jaunuzņēmumu politikas forumā norādīja Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, pētniecības un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva.
Viņa norādīja, ka Baltijas valstis ir digitāli attīstītas un tās bieži tiek minētas kā piemērs e-pārvaldes praksē. Strauja komunikācija starp lēmumpieņēmējiem, universitātēm un privāto sektoru tiek vērtēta kā būtiska priekšrocība, nodrošinot iespēju ātri uzturēt savienojumu starp civilajām un militārajām tehnoloģijām, kas rada potenciālu divējāda pielietojuma tehnoloģiju attīstībai. Zaharieva piebilda, ka investīcijas aizsardzības jaunuzņēmumos pagājušajā gadā sasniegušas visu laiku augstāko līmeni.
Komisāre uzsvēra, ka Baltijā tiek attīstītas arī kvantu tehnoloģijas, un, lai gan Eiropā plaši diskutē par mākslīgā intelekta (MI) attīstību un konkurētspēju, Baltijas reģions kvantu tehnoloģijās izceļas kā līderis Eiropā.
Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) norādīja, ka valdības politika, nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu aizsardzības sektorā, ir bijusi veiksmīga, vienlaikus veicinot sadarbību starp ministrijām, bruņotajiem spēkiem, universitātēm un visu ekosistēmu. Tā radītas plašākas sadarbības iespējas, ļaujot ātri kontaktēties ar jaunuzņēmumiem, universitātēm un valdības pārstāvjiem, kā arī izveidot kopienas, piemēram, kvantu tehnoloģiju kopienu, kas veicina zināšanu apmaiņu un kopīgu interešu identificēšanu.
Braže arī uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī komunikācija starp komisāriem ir kļuvusi efektīvāka, bet dažas vienkāršošanas iniciatīvas joprojām tiek izskatītas Eiropas Parlamentā. Viņa piebilda, ka sadarbības veicināšana starp politiskajām partijām ir būtiska, lai īstenotu nozīmīgas iniciatīvas, un nākamais daudzgadu finanšu ietvars būs kritiski svarīgs Eiropas tehnoloģiskajai konkurētspējai.
Runājot par ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz investoru piesaisti, Zaharieva atzīmēja, ka austrumu robežu reģioniem un dalībvalstīm ir izaicinoša situācija, tādēļ ES izstrādājusi stratēģiju šo reģionu atbalstam, nodrošinot arī finansiālu atbalstu.
Viņa uzsvēra, ka investori saredz potenciālu divējāda pielietojuma tehnoloģijās un ES dalībvalstis kļūst arvien pievilcīgākas partneriem. Piemēram, pagājušajā gadā noslēgtie sarežģītie brīvās tirdzniecības līgumi, kas ilgstoši tika gatavoti, liecina par citu valstu vēlmi sadarboties ar ES.
Zaharieva uzsvēra, ka Eiropa tiek uztverta kā stabils un uzticams partneris, kas balstās uz tiesiskumu.
Braže piebilda, ka robeža ar Krieviju nozīmē, ka valstis no Norvēģijas līdz Somijai, Baltijas valstīm, Bulgārijai, Rumānijai un Turcijai tiek tieši ietekmētas, saskaroties ar kiberuzbrukumiem, naidīgu informāciju un draudiem. Viņa uzsvēra, ka 5% aizsardzības finansējuma ieguldīšana ir būtiska, nodrošinot gan militārās kapacitātes, gan iespējas privātajam sektoram sadarboties ar zinātnes, inovāciju un jaunuzņēmumu sektoru.
Balstoties uz Ukrainas pieredzi, Braže atzīmēja, ka droni tiek testēti kaujas laukā ne tikai gaisa, bet arī zemes un zemūdens operācijām, demonstrējot tehnoloģiju plašo pielietojumu.
