Bijušais NATO vadītājs piedāvājis Baltijas valstīm bīstamu darījumu ar Krieviju [papildināts ar Edgara Skujas viedokli]

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs savos memuāros atklājis detaļas, kas met ēnu uz viņu.

Laikraksts “Baltic Sentinel” ziņo, ka bijušais ietekmīgais politiķis savos memuāros atzinis, ka piekritis apsvērt iespēju izvest daļu NATO spēku no Austrumeiropas.

Grāmatā “On My Watch: Leading NATO in a Time of War” bijušais alianses vadītājs atzīst, ka 2021. gadā ierosinājis Krievijai apspriest bīstamas piekāpšanās Baltijas valstīm, neinformējot sabiedrotos.

J. Stoltenbergs, kurš vadīja NATO no 2014. līdz 2024. gadam, memuāros sevi raksturo kā cilvēku, kurš izvairās no konfliktiem un meklē diplomātisku līdzsvaru. Lai gan grāmatas nosaukums liek domāt par "kara laiku", kritizējošā raksta autors Mēliss Oidsalu norāda, ka alianse lielāko daļu viņa pilnvaru laika palika pasīva un oficiāli leģitimizēja militāro atbalstu Ukrainai tikai 2024. gadā.

Dialogs ar Krieviju uz Baltijas valstu rēķina

Viens no pretrunīgākajiem brīžiem grāmatā ir J. Stoltenberga atzīšanās par tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu 2021. gada rudenī. Neskatoties uz Polijas un Baltijas valstu iebildumiem, J. Stoltenbergs ierosināja NATO un Krievijas padomē apspriest Kremļa ideju par "buferzonas" izveidi un alianses spēku izvešanu uz pozīcijām, kas pastāvēja pirms 1997. gada.

Šāds priekšlikums nozīmētu NATO spēku izvešanu no Austrumeiropas reģioniem. Lai gan autors uzsver NATO vienotību, viņš neslēpj faktu, ka aiz vēlāko dalībvalstu mugurām bija gatavs apspriest Eiropas drošības arhitektūras atgriešanos pagājušajā tūkstošgadē.

Ironiski, ka piedāvājumu risināt sarunas par NATO karaspēka izvešanu noraidīja paši krievi, pieprasot, lai tiktu izpildītas visas viņu 2021. gada ultimāta prasības, nevis "izvēlētos tos ceļus, kuri ir ērti".

Lai gan ASV izlūkdienesti ziņoja par plānoto uzbrukumu jau 2021. gada oktobrī, Francija un Vācija uzskatīja draudus par pārspīlētiem.

J. Stoltenbergs atzīst, ka atbalstījis Berlīnes un Parīzes nostāju par eskalācijas novēršanu. Memuāri apstiprina iespaidu, ka Rietumi kara sākumā gaidīja ātru Kijivas krišanu.

Autors uzsver, ka viņa uzskatus par attiecībām ar Krieviju veidojis viņa tēvs Torvalds Stoltenbergs, bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs, kurš pat Aukstā kara laikā veicināja dialogu ar Maskavu. Dēls lepni raksta par to, kā viņam izdevās uzturēt šo dialogu pat pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Attiecības ar Trampu un alianses nākotne

Liela daļa grāmatas ir veltīta Donaldam Trampam. J. Stoltenbergs apgalvo, ka Trampa draudi pamest NATO nebija tikai blefs - viņa padomnieki nopietni ieteica apsvērt iespēju aiziet. Neskatoties uz pastāvīgo spriedzi, bijušais ģenerālsekretārs atzīst paradoksu: Trampa prezidentūras laikā ASV klātbūtne Eiropā ir palielinājusies un sabiedrotie ir sākuši tērēt vairāk līdzekļu aizsardzībai.

J. Stoltenbergs, kurš tagad ir Norvēģijas finanšu ministrs, nav slēpis savas bažas par NATO nākotni iespējamā otrā Trampa prezidentūras termiņa laikā, nosaucot alianses sabrukumu par reālu iespēju.

Edgars Skuja, Latvijas vēstnieks NATO no 2019. līdz 2023.gadam:

"2021. gada beigas un 2022. gada sākums bija ļoti spraigs laiks NATO, un notika aktīvas diskusijas. Vērtējot Jena Stoltenbergs grāmatu, nevar izdarīt secinājumus par kaut kādu nodevību vai “iztirgošanu”.
Jāvērtē fakti - Stoltenberga kā NATO ģenerālsekretāra darbības laikā tika pieņemts lēmums par NATO klātbūtni un kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs, kuras visu laiku, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tiek stiprinātas.
2022. gada beigās NATO saņēma krievu ultimātu par militārās klātbūtnes atvilkšanu no austrumu flanga. Tas tika apspriests starp dalībvalstīm un pilnīgā vienprātībā noraidīts. Tika lemts sasaukt NATO - Krievijas padomi, jo atsevišķi sabiedrotie par to iestājās. Šajā padomes sanāksmē Krievijas prasības par karaspēka izvešanu tika noraidītas, un dalībvalstīm bija stingra nostāja un prasības attiecībā uz Krievijas rīcību pret Ukrainu. Latvijas pozīcija šajā sanāksmē bija ļoti stingra. Krievijas nostāju šī padomes sēde nemainīja.

Viedokli, ka Krievijas prasības tiek noraidītas, J. Stoltenbergs arī pauda. NATO lēmumu pieņemšanas procedūra nosaka, ka ģenerālsekretārs pārstāv dalībvalstu viedokli - viņa mandāts nāk no dalībvalstu sanāksmēm, un viņš pauž to viedokli, par ko dalībvalstis ir vienojušās. Mums šobrīd jāvērtē fakti, nevis interpretācijas, ko kāds medijs vai komentētājs izplata. Un fakti liecina, ka NATO šajā periodā saglabāja vienotu un konsekventu pozīciju, skaidri noraidot Krievijas prasības un vienlaikus stiprinot kolektīvo aizsardzību,