Bijušais NATO vadītājs piedāvājis Baltijas valstīm bīstamu darījumu ar Krieviju
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs savos memuāros atklājis detaļas, kas met ēnu uz viņu.
Laikraksts “Baltic Sentinel” ziņo, ka bijušais ietekmīgais politiķis savos memuāros atzinis, ka piekritis apsvērt iespēju izvest daļu NATO spēku no Austrumeiropas.
Grāmatā “On My Watch: Leading NATO in a Time of War” bijušais alianses vadītājs atzīst, ka 2021. gadā ierosinājis Krievijai apspriest bīstamas piekāpšanās Baltijas valstīm, neinformējot sabiedrotos.
J. Stoltenbergs, kurš vadīja NATO no 2014. līdz 2024. gadam, memuāros sevi raksturo kā cilvēku, kurš izvairās no konfliktiem un meklē diplomātisku līdzsvaru. Lai gan grāmatas nosaukums liek domāt par "kara laiku", kritizējošā raksta autors Mēliss Oidsalu norāda, ka alianse lielāko daļu viņa pilnvaru laika palika pasīva un oficiāli leģitimizēja militāro atbalstu Ukrainai tikai 2024. gadā.
Dialogs ar Krieviju uz Baltijas valstu rēķina
Viens no pretrunīgākajiem brīžiem grāmatā ir J. Stoltenberga atzīšanās par tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu 2021. gada rudenī. Neskatoties uz Polijas un Baltijas valstu iebildumiem, J. Stoltenbergs ierosināja NATO un Krievijas padomē apspriest Kremļa ideju par "buferzonas" izveidi un alianses spēku izvešanu uz pozīcijām, kas pastāvēja pirms 1997. gada.
Šāds priekšlikums nozīmētu NATO spēku izvešanu no Austrumeiropas reģioniem. Lai gan autors uzsver NATO vienotību, viņš neslēpj faktu, ka aiz vēlāko dalībvalstu mugurām bija gatavs apspriest Eiropas drošības arhitektūras atgriešanos pagājušajā tūkstošgadē.
Ironiski, ka piedāvājumu risināt sarunas par NATO karaspēka izvešanu noraidīja paši krievi, pieprasot, lai tiktu izpildītas visas viņu 2021. gada ultimāta prasības, nevis "izvēlētos tos ceļus, kuri ir ērti".
Lai gan ASV izlūkdienesti ziņoja par plānoto uzbrukumu jau 2021. gada oktobrī, Francija un Vācija uzskatīja draudus par pārspīlētiem.
J. Stoltenbergs atzīst, ka atbalstījis Berlīnes un Parīzes nostāju par eskalācijas novēršanu. Memuāri apstiprina iespaidu, ka Rietumi kara sākumā gaidīja ātru Kijivas krišanu.
Autors uzsver, ka viņa uzskatus par attiecībām ar Krieviju veidojis viņa tēvs Torvalds Stoltenbergs, bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs, kurš pat Aukstā kara laikā veicināja dialogu ar Maskavu. Dēls lepni raksta par to, kā viņam izdevās uzturēt šo dialogu pat pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.
Attiecības ar Trampu un alianses nākotne
Liela daļa grāmatas ir veltīta Donaldam Trampam. J. Stoltenbergs apgalvo, ka Trampa draudi pamest NATO nebija tikai blefs - viņa padomnieki nopietni ieteica apsvērt iespēju aiziet. Neskatoties uz pastāvīgo spriedzi, bijušais ģenerālsekretārs atzīst paradoksu: Trampa prezidentūras laikā ASV klātbūtne Eiropā ir palielinājusies un sabiedrotie ir sākuši tērēt vairāk līdzekļu aizsardzībai.
J. Stoltenbergs, kurš tagad ir Norvēģijas finanšu ministrs, nav slēpis savas bažas par NATO nākotni iespējamā otrā Trampa prezidentūras termiņa laikā, nosaucot alianses sabrukumu par reālu iespēju.
