Kremlis ierakstījis Rīgu trieciena mērķu sarakstā Eiropā

Aizvadītās nedēļas Krievijas ideoloģisko vēstījumu degpunktā bija 15. aprīlī Aizsardzības ministrijas publiskotais saraksts ar Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, rūpnīcām, kuras ražo dronus Ukrainai. Krievi publicēja šo rūpnīcu adreses un paziņoja, ka tās ir leģitīms Maskavas mērķis, tādējādi draudot veikt triecienus arī NATO valstu teritorijās.

"Visefektīvākā metode, protams, ir uzbrukt. Mums ir jāuzbrūk šiem objektiem. Nu, mums droši vien vajadzētu sākt ar Baltijas valstīm. Mēs varam tās sasniegt ar "Iskander" raķetēm, neizmantojot "Kinžal" vai "Orešņik". Ja mēs runājam par Spāniju, tad, protams, būs nepieciešamas jaudīgākas raķetes ar vienu kaujas galviņu," uz dronu rūpnīcu iznīcināšanas nepieciešamību Eiropā mudināja atvaļinātais ģenerālis Jevgeņijs Bužinskis.

Dronu rūpnīcu izveide Eiropā Krievijai ir kā bullim sarkana lupata, ko visi militāristi vērtēja kā tiešu apdraudējumu. Raidījuma "60 minūtes" vadītāji Olga Skabejeva un Jevgeņijs Popovs klāstīja, ka tā nav nejaušība, ka Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja gan dronu ražotāju uzņēmumu nosaukumus, gan adreses, jo visi šie uzņēmumi tiek uzskatīti par potenciāliem mērķiem. Sarakstā iekļauti 11 uzņēmumi, arī Londonā, Minhenē, Viļņā, Rīgā un Prāgā.

Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka tas, vai triecieni kļūs par realitāti, atkarīgs no turpmākās notikumu attīstības. Savu paziņojumu Medvedevs noslēdza, novēlot "Eiropas partneriem mierīgu nakti". Popovs gan steidza viņu palabot, ka nevis "partneriem", bet "pretiniekiem".

Krievi īpaši sašuta par Eiropas Savienības lēmumu 248 miljonus eiro atvēlēt dronu iegādei Ukrainai. "Visi šie soļi, protams, pārvērš Eiropu par Ukrainas stratēģisko aizmugures zonu un paildzina karu," paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. Savukārt propagandisti atgādināja, ka vistuvāk Krievijai atrodas Lietuva un Latvija.

Dažādu kalibru militāristi un atvaļinātie ģenerāļi draudēja, ka Krievija nestāvēšot dīkā, ja Eiropa piegādās Ukrainai ieročus un militāro aprīkojumu. Līdz ar to rūpniecības kompleksi, kas ražo aprīkojumu Ukrainai, kļūšot par triecienu mērķi.

Militārais eksperts Igors Korotčenko uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā Krievija esot gatava no parastajiem ieročiem pāriet uz speciālajiem, ar to saprotot kodolieročus.

"Polija savos poligonos intensīvi apmāca Ukrainas kaujiniekus. Mēs uzbruksim Polijas poligoniem. Rietumi infiltrē NATO un CIP aģentus Ukrainas bruņoto spēku tiešajā komandstruktūrā. Mēs viņus tur iznīcināsim. Mēs visur nogalināsim Krievijas ienaidniekus. Ja viņi vēlas atvērt uzņēmumus, kā viņi to dara tagad, mēs viņus tur iznīcināsim. Tas mums ir leģitīms mērķis. Mēs to iznīcināsim," draudēja propagandists Vladimirs Solovjovs.

Šādi krievu draudi attiecībā uz Ukrainas sabiedrotajiem nav nekas jauns, un faktiski jau kopš tā brīža, kad rietumvalstis sāka atbalstīt ukraiņus, krievi sāka draudēt, tostarp pat ar atombumbu, Londonai, Parīzei un Berlīnei. Protams, ka četru gadu laikā diendienā skandētie draudi zaudē savu asumu un varbūt baida tikai pašus krievus.

Tikmēr propagandists no Latvijas Andrejs Mamikins, atsaucoties uz melīgajiem izdomājumiem, ka Latvija ir atvērusi savu gaisa telpu Ukrainas droniem, vilka paralēles ar 1939. un 1940. gadu. Tāpat kā nekas jauns nav propagandistu kodolšantāža, tāpat arī Mamikins nenoguris maļ vienu un to pašu, ka krieviem jāpārņem Baltijas valstis, jo tās esot krievu vēsturiskās zemes.

"Padomju Savienības vadība un diženais un gudrais Josifs Staļins runāja par nepieciešamību pievienot Baltijas valstis Padomju Savienībai kā buferzonu," klāstīja Mamikins un uzsvēra, ka pašlaik esot tieši tāda pati situācija. Latvija ar savu rīcību pati uzprasoties, lai to pievieno Krievijai.

Apšauba Trampa garīgo veselību

Pēc ASV sāktā kara pret Irānu krievi ir sākuši atklāti kritizēt ASV prezidentu Donaldu Trampu, ko viņi agrāk nedarīja. Tiesa, interesanta iezīme ir tā, ka par Trampu viņi nepauž paši savus komentārus, bet plaši tiražē sižetus, kuros Trampu kritizē viņa kādreizējais sabiedrotais propagandists Takers Karlsons un dažādi kongresmeņi.

"Tramps ir briesmīgs. Tramps ir traks. Viņš teica, ka pāvests ir vājš. Bet kas tad viņš pats ir? Manuprāt, Tramps izliekas par kristieti, bet patiesībā viņš tāds nav. Pirms kļūšanas par prezidentu nekad neesmu dzirdējis viņu runājam par kristietību, Dievu vai baznīcas apmeklēšanu. Viņš vienkārši uzliek tēlu, kas darbojas un nes viņam popularitāti. Tātad viņam nav īstas ticības. Tramps jūtas mazliet kā Dievs. Viņš pat teica, ka Leons XIV kļuva par pāvestu, pateicoties viņam. Bet, cik es saprotu, kļūšana par pāvestu notiek pēc Dieva gribas," šādus ASV kongresmeņa izteikumus translēja Krievijas televīzija.

Lūk, vēl viens kongresmeņa citāts par Trampu, kuru pārraidīja propagandistu raidījumos: "Šī ir garīgi traucēta persona. Šī ir persona, kurai nevajadzētu būt nekādai saistībai ar virspavēlnieka amatu. Uzbrukt pāvestam ir neizdevīgi, neprātīgi, nepiedienīgi un aizskaroši. Jautājums par to, vai un kā atcelt Trampu no amata, atsaucoties uz divdesmit piekto konstitūcijas grozījumu, tiek atklāti apspriests."

Ironisks ir fakts, ka krievi, kas Rietumu liberālos medijus dēvē par informācijas "izgāztuvēm", apvainojot tos pērkamībā, tagad plaši citē, piemēram, "New York Times" un "Axios", kuros tiek pārspriesta Trampa garīgā (ne)veselība un neadekvātās rīcības.

Skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs atklāti kritizēja ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu, paziņojot, ka viņam kādreiz esot bijusi liegta piekļuve nozīmīgiem amatiem, jo "viņa tetovējumi klasificēja viņu kā teroristu un bīstamu, smagu alkoholiķi, bet kurš tagad lielā mērā ir pavēris ceļu jebkuram idiotam kļūt par NATO aizsardzības ministru".

Šī attieksmes maiņa pret Trampu un viņa komandu liecina, ka krievi laikam vairs īsti necer gūt kādas dividendes Ukrainas jautājumā no pašreizējās administrācijas. Ne velti Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sūkstījās, ka "Ankoridžas gars" ir izplēnējis.