Igaunijai vakarnakt klājies plānāk nekā Latvijai
Igaunijas gaisa telpā aizvadītajā naktī ielidoja mazāk nekā desmit ārvalstu dronu, otrdien paziņoja amatpersonas, norādot, ka Policijas un robežsardzes departaments pārbauda trīs iespējamās dronu nokrišanas vietas.
Aizsardzības spēku galvenā štāba stratēģiskās komunikācijas vadītājs pulkvedis Uku Arolds informēja, ka naktī uz otrdienu ceturto nakti pēc kārtas Ukraina veica plašu bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas ziemeļrietumos pret agresorvalsts militāro un karu atbalstošo infrastruktūru. Gaisa trauksme Krievijā ir spēkā kopš pirmdienas vakara.
"Šīs situācijas dēļ nakts laikā vairāki bezpilota lidaparāti ieklīda arī Igaunijas teritorijā, neviens Igaunijai par to nepieprasīja atļauju," sacīja Arolds. Pēc pagājušās nedēļas bezpilota lidaparātu ielidošanas Krievija ir mēģinājusi izplatīt versiju, ka Igaunija un abas pārējās Baltijas valstis ļauj Ukrainas lidaparātiem izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem.
Naktī un otrdienas rītā Igaunija izsekoja bezpilota lidaparātus, kas ielidoja tās gaisa telpā, un kopā ar sabiedrotajiem uzraudzīja situāciju.
Aizsardzības spēki nosūtīja trīs ārkārtas brīdinājumus iedzīvotājiem, kad sāka materializēties potenciāls apdraudējums. Pirmais brīdinājums tika nosūtīts, pirms bezpilota lidaparāti ielidoja Igaunijas gaisa telpā.
Bezpilota lidaparāti ielidoja Igaunijas gaisa telpā vairākas reizes, un apdraudējums beidzās apmēram plkst. 6.
Arolds uzsvēra, ka ārkārtas brīdinājumi tiek izsūtīti tikai tad, ja draudi ir reāli un ir apdraudēta Igaunijas iedzīvotāju dzīvība un veselība.
Dronu skaits, kas ir identificēti vai par kuriem tiek pieņemts, ka tie atradās virs Igaunijas teritorijas, joprojām ir mazāks par desmit.
Bezpilota lidaparāti lidoja tikai no dienvidu un austrumu virzieniem. Arolds teica, ka brīdinājumos minētajās apgabalos droni jau atradās vai bija gatavi ielidot. "Galu galā tikai Lēnes apgabals un salas palika ārpus paaugstināta riska zonas," viņš piebilda.
Sabiedroto iznīcinātāji identificēja debesīs lidojošos dronus un bija gatavi tos notriekt.
"Sabiedroto iznīcinātāji identificēja un dažos gadījumos redzēja dronus, un iespēja tos notriekt bija. Tomēr vienmēr ir jāņem vērā divi apsvērumi. Lietderība - vai tas aizlidos pats - un drošība, jo mēs dzīvojam miera laikā. Ja pastāv risks, ka raķete vai drona atlūzas varētu nokrist vietā, kur varētu tikt skarti cilvēki, vai ka tās varētu nonākt citas valsts teritorijā, tad šāviens netiek veikts," klāstīja armijas pārstāvis.
Riska zonas tika noteiktas, pamatojoties uz to, kur pastāvēja reāla iespēja, ka droni varētu pārvietoties.
"Mums nav pierādījumu, ka kāds būtu apzināti lidojis Raplas vai Pērnavas apriņķī. Dronus ietekmē dažādi faktori, kas nozīmē, ka tie nedara to, ko tiem vajadzētu darīt - iznīcināt Krievijas kara mašīnu - un var nonākt ļoti tālu no mērķa, tēlaini runājot, apjukt," teica Arolds.
Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektora vietnieks robežsardzes jautājumos Veiko Kommusārs sacīja, ka notikumu ķēde sākās pirmdien ap plkst. 21.30.
Uzraudzības sistēmas konstatēja neparasti augstu aktivitāti pierobežas teritorijās, un personāls tika sagatavots.
Policijas un robežsardzes departaments otrdien izmeklē trīs vietas kā iespējamas dronu nokrišanas vietas. Vienā no tām - Tartu apriņķa Kastres pagastā - ir atrastas atlūzas.
Igaunija izstrādā daudzpakāpju pretgaisa aizsardzības sistēmu, taču Arolds uzsvēra, ka necaurejams aizsardzības kupols vēl nav izgudrots.
"Pat Izraēlas daudzpakāpju aizsardzības vairogs nespēj apturēt visus draudus," viņš teica.
"Igaunija veido pretgaisa aizsardzības brigādi. Daudzslāņu pretgaisa aizsardzība nozīmē, ka no dažādiem virzieniem virs prioritāriem objektiem ir iespējams ietekmēt mērķus ar dažāda veida līdzekļiem, izmantojot novērošanas, mērķu noteikšanas un šaušanas sistēmas. Pat pretgaisa aizsardzības brigādes pilnīga izveide nenozīmē, ka virs Igaunijas būs "pretgaisa kupols". Tā aizsargās noteiktas teritorijas pret noteiktas intensitātes uzbrukumiem," paskaidroja armijas pārstāvis.
Aizsardzības spēku personāls otrdien veiks dažādus uzdevumus, un Arolds lūdza cilvēkus sociālajos tīklos neizplatīt informāciju par viņu pārvietošanos.
Viņš arī aicināja cilvēkus sociālajos tīklos neizplatīt informāciju par nokritušiem droniem, bet gan ziņot par jebkādām aizdomām ārkārtas situāciju centram.
Šī bija otrā reize nedēļas laikā, kad tika izplatīti brīdinājumi par iespējamu dronu ielidošanu Igaunijā.
25. martā Igaunijas gaisa telpā ielidoja Ukrainas droni, un viens no tiem trāpīja skurstenim Auveres elektrostacijā nepilnus divus kilometrus no Krievijas robežas.
Ukraina pēdējās nedēļās ir īstenojusi dronu uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai un Baltijas jūras ostām - Ustjlugai apmēram 30 kilometrus no Igaunijas robežas un Primorskai Somu līča otrā pusē.
