Eksperts: fiziski nav kam iebrukt Baltijas valstīs

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības situācija Eiropā ir būtiski mainījusies. Arvien biežāk publiskajā telpā izskan jautājumi par iespējamu Krievijas militāru apdraudējumu Baltijas valstīm.

Daļa ekspertu uzskata, ka risks tuvākajos gados pieaug, īpaši, ja Krievija saglabās agresīvu ārpolitiku un turpinās militāro modernizāciju. Citi savukārt norāda, ka tiešs iebrukums Baltijā šobrīd būtu maz ticams, jo Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis un jebkurš uzbrukums nozīmētu konfliktu ar visu aliansi.

Piemēram, ukraiņu izcelsmes ASV ekonomists Romāns Šeremeta vietnē "X" publicējis ierakstu, kurā, atsaucoties uz Ukrainas finanšu ministra Serhija Marčenko teikto, uzskatāmi skaidro Krievijas zaudējumus un ieguvumus, ja tā uzbruktu Baltijas valstīm.

Savukārt nesen Polijas premjers Donalds Tusks brīdināja, ka agresorvalsts Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO valstīm tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā. Viņš arī nav pārliecināts, vai ASV šāda scenārija gadījumā aizstāvētu Eiropu.

Turpretī raidījumā "Spried ar Delfi" Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins uzsver, ka "nav neviena parametra, kas norādītu uz iebrukumu Baltijā tuvākajos mēnešos. Tas nav fiziski iespējams. Nav kam iebrukt. Ir datu komūna, kas ikdienā skaita katru tanku, kas ir redzams satelīta attēlos, tai skaitā arī Baltijas pierobežā. Ir viegli uzzināt, cik Pleskavas gaisa desanta bāzē šobrīd atrodas kravas mašīnas. Var saskaitīt ar precizitāti līdz vienai mašīnai. Un to mašīnu tur fiziski nav. Līdz ar to nav kam iebrukt Baltijas valstīs. Tad, kad mašīnas tur parādīsies, mēs to uzzināsim - lieliem sarkaniem burtiem."