ERAB: Baltijas valstīm jāgatavojas jauniem enerģētikas satricinājumiem
Karš Ukrainā, konflikts Tuvajos Austrumos, energoresursu cenu kāpums un globālās tirdzniecības spriedze pasauli iegrūž jaunā nenoteiktības periodā, atzīst Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente Odile Reno-Baso. Intervijā aģentūrai LETA viņa brīdina, ka īpaši ievainojamas šādos apstākļos ir mazās un atvērtās ekonomikas, tostarp Baltijas valstis. Vienlaikus ERAB sola turpināt investīcijas Latvijā un Ukrainā, kur kopš kara sākuma ieguldīti jau gandrīz 10 miljardi eiro.
Rīgā no 5. līdz 7. jūnijam notiks ERAB ikgadējā pilnsapulce, kurā pulcēsies pārstāvji no 77 dalībvalstīm. Reno-Baso uzsver, ka Latvijas izvēle nav nejauša - Baltijas valstis esot vienas no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, turklāt Latvija pēdējo desmitgažu laikā piedzīvojusi iespaidīgu ekonomisko transformāciju.
“Latvija ir pārgājusi no ļoti centralizētas ekonomikas līdz integrācijai Eiropas Savienībā, eirozonā un ļoti dinamiskai inovāciju videi,” saka ERAB prezidente.
Tomēr šobrīd galvenās bažas saistītas ar pieaugošo nestabilitāti pasaulē. Ja iepriekš ERAB uzmanības centrā bija Ukraina, tad tagad arvien lielāku satraukumu rada konflikts Tuvajos Austrumos un tā ietekme uz enerģētikas tirgiem.
Pēc Reno-Baso teiktā, enerģijas cenu kāpums jau ietekmē inflāciju, monetāro politiku un valstu budžetus. Savukārt ilgtermiņā tas var izraisīt pārtikas cenu pieaugumu un smagi skart ekonomikas, kas ir atkarīgas no tūrisma vai pārtikas importa.
Tas viss rada sarežģītu vidi,” atzīst ERAB vadītāja.
Viņa norāda, ka pasaules ekonomiku vienlaikus ietekmē arī pieaugošā fragmentācija, tirdzniecības konflikti ar ASV un Ķīnu, kā arī nenoteiktība par globālajām piegādes ķēdēm.
Īpaši ievainojamas ir mazās un atvērtās ekonomikas, piemēram, Baltijas valstis. Reno-Baso brīdina, ka šādām valstīm nepieciešams veidot “buferus” ekonomikas izaugsmes laikā, lai krīžu brīžos spētu absorbēt satricinājumus.
Kā galveno risinājumu ERAB prezidente min energoapgādes diversifikāciju, investīcijas vēja un saules enerģijā, bateriju uzglabāšanas sistēmās un energoefektivitātē.
Vienlaikus ERAB turpina palielināt investīcijas Latvijā. Pagājušajā gadā bankas ieguldījumi sasniedza rekordlielus 160 miljonus eiro. Prioritātes esot zaļā pāreja, kapitāla tirgus attīstība un investīcijas inovācijās.
Tiesa, Reno-Baso atzīst, ka Baltijas kapitāla tirgus joprojām ir vājš un nepietiekami attīstīts.
“Darbs vēl ir darāms,” viņa saka, piebilstot, ka reģionam nepieciešami vairāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO.
Īpaša uzmanība ERAB darbībā joprojām tiek veltīta Ukrainai. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma banka Ukrainā investējusi gandrīz 10 miljardus eiro, galvenokārt privātajā sektorā, enerģētikā un infrastruktūrā.
ERAB gan uzsver, ka tieši militārus projektus finansēt nevar. Reno-Baso skaidro, ka bankas dalībvalstu vidū ir arī valstis ar savstarpējiem konfliktiem, tādēļ ieguldījumi aizsardzības industrijā būtu ļoti sarežģīti.
“Krievija joprojām ir mūsu akcionāre, un Ukraina ir mūsu akcionāre,” norāda ERAB prezidente.
