Kad “Neatkarīgā” pagājušajā gadā pētīja šo jautājumu, tad saskārās ar to, ka “airBaltic” iepirkumi nav pakļauti kontrolei, “airBaltic” ir izņēmuma statusā. Uz jautājumu, vai mums vēl ir kāda kapitālsabiedrība ar šādu statusu un vai “airBaltic” ir nepieciešams šāds statuss, intervijā “nra.lv TV sarunas” atbildēja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš. Viņš arī modelēja situāciju, kas notiktu, ja “airBaltic” bankrotētu.
Regulējums, kādā veidā nosaka, vai kapitālsabiedrībai ir jāpiemēro publisko iepirkumu regulējums, ir sarežģīts. Faktiski ir divi kritēriji, un viens no tiem attiecas uz “airBaltic”, un tas izpildās. Tas ir īpašumtiesības vai finansēšana, un “airBaltic” gadījumā šis kritērijs izpildās uz īpašumtiesībām, skaidroja A. Lapiņš.
Savukārt pirmā kritērija piemērošana saistīta ar to, vai uzņēmums pilda publisku funkciju, vai tas darbojas tirgus apstākļos. Šajā gadījumā “airBaltic” piedāvā pakalpojumu tirgū ar komerciāliem nosacījumiem, un te arī ir tā iespēja uzņēmumam ciest zaudējumus, un tā nav publiska funkcija, kas valstij būtu jāpilda tā vai tā.
“Citiem vārdiem, ļoti vienkāršojot, ja mēs skatāmies uz avio pārvadājumu sniedzējiem, ja šādi avio pārvadājumu uzņēmumi bankrotē, tad valstij nav pienākums nodrošināt,” uzsvēra A. Lapiņš. Protams, ka valstij avio pārvadājumi ir vajadzīgi un, visdrīzāk, niša tukša nepaliktu, to šādā situācijā to vismaz daļēji pārņemtu konkurenti. “Mēs to nevēlamies, protams, tā vairāk ir modelēšana,” paskaidroja A. Lapiņš.
Avio pārvadājumu uzņēmumi klasiski piedāvā savus pakalpojumus tirgū ar komerciāliem nosacījumiem, līdz ar to tie nesniedz publisko pakalpojumu. Rezultātā viņi nav pasūtītāji, sacīja A. Lapiņš.
IUB vadītājs atgādināja, ka šeit ir arī otra puse. Ja uzņēmumam iet ne visai labi, tad mums rodas pamatoti jautājumi, mēs gribam zināt, kas tur notiek, vai tam ir kādi iemesli.
“Taču, uzliekot “airBaltic” vai kādam citam avio pārvadātājam (arī citām valstīm ir valstij piederošas avio kompānijas) šādus nosacījumus, mēs, visdrīzāk, viņu darbību padarītu vēl smagnējāku un vēl neefektīvāku. Un tā būtu Eiropas Savienības līmeņa izšķiršanās,” secināja A. Lapiņš.