Latvijas, Igaunijas un Lietuvas speciālie dienesti ikgadējos darbības pārskatos brīdina par Krievijas agresīvajiem plāniem Baltijā.
Baltijas valstu specdienesti publiskajos darbības pārskatos - Lietuvas VSD (6. martā), Igaunijas VLA (10. februārī) un Latvijas SAB (26. janvārī) - informēja sabiedrību par aizvadītajā gadā paveikto un pievērsa uzmanību Baltijas valstu drošības apdraudējumiem. Izlūkošanas informācijas datu un faktu analīze parāda, ka lielākais drauds kā vienmēr ir Krievija.
Gaidāmi Krievijas hibrīduzbrukumi
2026. gadā nav gaidāmas raķešu apšaudes vai tanku armādu uzbrukumi - tuvākajā laikā Kremlis var uzsākt sistēmisku hibrīdkaru. Labā ziņa: Maskava šogad un, visticamāk, arī nākamgad militāru uzbrukumu Baltijai vai citām NATO dalībvalstīm neplāno, jo Eiropa beidzot sākusi nopietni bruņoties un Kremlis spiests ļoti rūpīgi izvērtēt katru nākamo soli. Igaunijas VLA pārskatā skaidri pateikts, ka 2027. gadā Maskava negrasās ar militāru spēku uzbrukt Igaunijai vai kādai citai NATO dalībvalstij. Tomēr tas mieru vēl negarantē. Krievijas karš Gruzijā, Krimas aneksija, pilna mēroga iebrukums Ukrainā, iejaukšanās Moldovas un daudzu citu valstu iekšējās lietās, pastāvīgi draudi Baltijas valstīm, hibrīdkarš un provokācijas Eiropas Savienībā - tas viss ir bijis Kremļa roku darbs.
Informācijas karš: Putins un viņa tuvākie tic savai propagandai
SAB konstatē satraucošu tendenci: Krievijas augstākā vadība tic savai propagandai par “nacistu Latviju, kas apspiež krievus”. Šī ir tā pati retorika, kas tika izplatīta pirms 2022. gada 24. februāra. SAB brīdina, ka Krievija uz Latviju sāk raudzīties līdzīgi kā uz Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Maskava izmanto hibrīdinstrumentus un starptautiskus juridiskus mehānismus, lai diskreditētu Latviju, manipulētu ar “krievvalodīgo tiesībām” un vājinātu Rietumus. Lai gan pašlaik tiešu militāru draudu nav, turpinās ienaidnieka tēla veidošanas process ilgtermiņā, kas nākotnē var rezultēties ar radikālākiem Kremļa lēmumiem un agresiju. Maskava šos naratīvus ne vien izplata - Putins un viņa galma amatpersonas paši tiem tic. Un tas ir visbīstamākais scenārijs.
Krievijas specdienesti meklē diversantus Eiropā
Krievijas militārās izlūkošanas pārvaldes (GRU) un Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) kontrolētie militāro algotņu noziedzīgā grupējuma “Vagner” kaujinieki Eiropā aktīvi meklē un vervē “vienreiz lietojamos” aģentus sabotāžas un diversiju operācijām, atsaucoties uz avotiem Eiropas izlūkdienestos, ziņoja laikraksts “Financial Times”. FSB un GRU jau sen izmanto “Vagner” grupas aģentūras tīklu Eiropā, aģenti vervētāji meklē personas “vienreizējai lietošanai”, kas nonākušas “smagā ekonomiskā situācijā”, dažādu diversiju veikšanai - sākot ar politiķu automašīnu un militāro noliktavu dedzināšanu līdz pat dalībai propagandas pasākumos. “Ukrainas sarunu procesā tas ir politiskā spiediena elements. Maskavas draudi kļūst par iebiedēšanas instrumentu Eiropas Savienības valstīs katras jaunas sarunu kārtas priekšvakarā,” komentē “Telegram” kanāls “Бедный Рюрик”.
Krievija karam gatavojas vienmēr
Krievija turpina palielināt karaspēku NATO dalībvalstu pierobežā un vienlaikus gūst kaujas pieredzi Ukrainā, ko potenciāli varētu izmantot bruņotā konfliktā ar aliansi, ziņo “Reuters”. Gadījumā, ja karadarbība Ukrainā tiks izbeigta, lokālam militāram konfliktam Baltijas reģionā Krievija būs gatava trīs līdz piecu gadu laikā, bet ja karš turpināsies - sešu līdz desmit gadu laikā, ikgadējā drošības apdraudējuma novērtējumā prognozē Lietuvas Valsts drošības departaments un militārais izlūkdienests. Dokumentā teikts, ka ar zināmiem nosacījumiem Krievija “liela mēroga militāram konfliktam” ar NATO sagatavosies aptuveni sešu gadu laikā, un īpaši tad, ja tiks atceltas pašreizējās sankcijas.
“Krievija, visticamāk, spēs izveidot salīdzinoši modernu un skaitliski par 30-50% lielāku armiju nekā pirms kara Ukrainā. Bruņojuma un munīcijas stratēģiskās rezerves tiks pilnībā atjaunotas.” Lietuvas izlūkdienesta ziņojumā īpaši uzsvērts, ka Maskavas galvenie mērķi joprojām ir mainīt spēku samēru Eiropā sev par labu un pilnībā iekarot Ukrainu.
Krievija kā ilgtermiņa drauds NATO austrumu flanga dalībvalstīm identificēta arī ASV Nacionālās aizsardzības stratēģijā: konflikts Ukrainā apliecina, ka Krievija saglabā ievērojamu militāro jaudu un gatava karot ilgstoši. Dokumentā norādīts, ka Krievijai ir pasaulē lielākais kodolieroču arsenāls, zemūdens flote un potenciāls uzbrukumiem kosmosā un kibertelpā.
Nākotnes dronu armija
Krievija īsteno ambiciozu militāro reformu - bruņotie spēki pāriet uz bezpilota lidaparātu karadarbības modeli. Izveidots kaujas bezpilota kuteru pulks Baltijas kara flotē un dronu pulks Ļeņingradas kara apgabalā Igaunijas pierobežā. Netālu no robežas ar Somiju 6. apvienotās armijas sastāvā tiek komplektēti bezpilota lidaparātu bataljoni. Kopumā plānots izveidot aptuveni 190 jūras un sauszemes dronu bataljonus. Latvijas SAB pārskatā minēts, ka Ukrainas karā 70 līdz 80% zaudējumu pretiniekam tiek nodarīti ar kaujas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Tas vairs nav taktiskas, bet stratēģiskas nozīmes ierocis - NATO jāgatavojas turpmākiem masveida dronu uzbrukumiem - sākot no izlūkošanas lidaparātu lidojumiem līdz kaujas dronu triecieniem kritiskajai infrastruktūrai.
Kara simulācijas spēlē Krievija Baltijas valstis okupē dažu dienu laikā
NATO militārajās mācībās Lietuvā tika imitēts konflikts ar Krieviju. Decembrī Bundesvēra universitātes Hamburgā Militāro spēļu centrs simulēja Krievijas iebrukuma scenāriju Lietuvā, ziņoja “The Wall Street Journal”. Militāro scenāriju izspēlēs tiek analizēta karadarbība un identificētas Eiropas aizsardzības ievainojamības. Spēlē piedalījās 16 bijušās augsta ranga Vācijas un citu NATO dalībvalstu amatpersonas, likumdevēji un vadošie drošības eksperti. Simulācijas rezultāti izrādījās neapmierinoši - ja Krievijas iebrukums par realitāti kļūs pirms 2029. gada, Eiropa karam ar Krieviju nav gatava - Krievijai izdevās iekarot Baltiju tikai dažu dienu laikā, sākotnēji izvietojot aptuveni 15 000 okupantu karavīru. Scenārija notikumi risinājās 2026. gada oktobrī, spēles gaitā Krievija, aizbildinoties ar humāno krīzi Kaļiņingradā, iekaroja Lietuvas Suvalkijas novada Marijampoles pilsētu blakus Baltkrievijas-Kaļiņingradas tranzīta koridoram, kas atbilstoši Krievijas-Lietuvas līguma nosacījumiem nodrošina Krievijas tranzītu.
Simulētajā scenārijā pietika vien ar Krievijas pretenzijām par humānās palīdzības koridoru, lai ASV atteiktos no NATO 5. panta par kolektīvo aizsardzību. Vācija vilcinājās, Polija mobilizēja karaspēku, ko Lietuvā nemaz neizvietoja. Vācijas spēki Lietuvā neiejaucās, aizbildinoties ar mīnētiem ceļiem.
Kompakta Ukrainas kaujas vienība mācībās viegli sakauj NATO bataljonus
NATO pavasara mācībās Igaunijā “Ezis 2025” ("Hedgehog 2025") Ukrainas spēki dienas laikā iznīcināja divus NATO bataljonus. Mācību mērķis bija simulatīvi pārbaudīt alianses gatavību reaģēt pēc ienaidnieka uzbrukuma vai krīzes situācijā un spēju integrēt dažādu dalībvalstu militāros spēkus, nodrošinot operatīvu karaspēka pārvietošanu uz karadarbības zonām.
Desmit Ukrainas kareivju komanda ienaidnieka lomā izmantoja Ukrainas kaujas lauka vadības sistēmu “Delta”, kas nodrošina datus par ienaidnieka un pašu spēku izvietojumu reāllaikā, ar mākslīgo intelekta rīkiem ātri analizē lielu datu apjomu par ienaidnieka pozīcijām un pārvietošanos, apkopo milzīgus izlūkošanas datu masīvus no droniem un satelītiem, sniedz iespēju komandieriem redzēt situāciju kartē, pieņemt operatīvus lēmumus un koordinēt triecienus starp štābiem un kaujas vienībām. Sistēma nodrošina izcili ātru ienaidnieka “likvidācijas ķēdi”: ieraudzīt, pārraidīt koordinātas un šaut - tas viss notiek dažu minūšu laikā.
Kopumā NATO spēkiem rezultāti bija “satriecoši slikti”. NATO vienības pat nespēja identificēt Ukrainas bezpilota lidaparātu operatoru apkalpes un to koordinātas. WSJ piefiksēja kāda NATO militārās vadības pārstāvja emocionālo reakciju: “Esam galīgā pak..ā.” Varbūt tas ir informācijas kara piemērs, kas balstīts uz principu “ja esi stiprs, izliecies vājš, un, ja esi vājš, izliecies stiprs?”.
Pat ja tas pilnībā neattiecas uz NATO alianses karaspēku Eiropā, šādus mājienus tomēr nevajadzētu uztvert pilnībā burtiski, uzskata militārie eksperti. Lietuvas bruņoto spēku štāba priekšnieks Giedrius Premenecks vēlāk paziņoja, ka reālā Krievijas uzbrukuma situācijā Viļņas un tās sabiedroto rīcībā būtu bijis pietiekami daudz izlūkošanas datu, lai no šāda scenārija izvairītos.
NATO uzlabo apmācību
NATO Apvienotais karadarbības centrs (JWC) Stavangerā Norvēģijā, kas dibināts 2023. gadā, lai stiprinātu alianses kaujas gatavību un komandvadību, nodrošinātu augsta līmeņa daudzdomēnu un militārās mācības ar mākslīgā intelekta rīkiem, sācis JWC plāna 2026.-2030. gadam (JWC Campaign Plan) realizāciju. Jaunais plāns iezīmē pārmaiņas alianses spēku apmācībā, ieviešot mākslīgo intelektu karadarbības procesa testēšanai arvien sarežģītāku karadarbības scenāriju gadījumā ar mērķi saīsināt kaujas operāciju plānošanas termiņus. NATO pāriet no mācību formāta demonstrācijas uz sistēmisku spēju pārbaudi augstas intensitātes karadarbības apstākļos. Ar šādu modeli JWC kļūst par svarīgu instrumentu NATO spēku armijas štābu vadāmības, lēmumu pieņemšanas ātruma un noturības novērtēšanai, uzskata militārie eksperti.
Baltijas valstis: aizmugure vai fronte?
Kopš 2022. gada februāra NATO karaspēka skaitliskais sastāvs Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā un ir gandrīz dubultojies. Šos spēkus formāli pozicionē kā atturēšanas līdzekli, kas paredzēts alianses austrumu robežu aizsardzībai. Tomēr no militāri stratēģiskā viedokļa karaspēka izvietošanu Krievijas robežu tuvumā Maskava objektīvi uztver kā draudus. Vairāk nekā 20 NATO iznīcinātāju ar augstu lidojumu aktivitāti Krievijas teritorijas tuvumā pastāvīgi patrulē gaisa telpu virs Baltijas jūras. Šādā situācijā jebkura taktiska sadursme vai pilota kļūda varētu izraisīt nopietnāku konfliktu, pat ja neviena no pusēm militāras darbības sākotnēji neplāno.
Vai līdzēs jaunā Eiropas kodolieroču politika?
Situāciju varētu mainīt Francijas prezidenta Emanuela Makrona 7. marta paziņojums par izmaiņām valsts kodolieroču politikā, palielinot kodolieroču skaitu, un vēlmi nodrošināt Eiropas sabiedrotos ar “kodolieroču lietussargu”. Astoņas Eiropas valstis, starp tām Vācija, Polija un Baltijas valstis, paudušas vēlmi piedalīties. Francija piedāvā kodolieroču izvietošanu sabiedroto valstīs, ja tām tiktu radīti draudi. Tehniski tas nozīmē sabiedroto valstu bāzēs īslaicīgi izvietot ar spārnotām kodolraķetēm bruņotus “Rafale” iznīcinātājus. Lai gan kodolatturēšanas politika Eiropā iepriekš bijusi tikai ASV pārziņā, tagad Parīze veido alternatīvu lēmumu pieņemšanas centru, sarežģījot prognozēšanu un palielinot kļūdainu lēmumu riskus. Acīmredzot šie lēmumi tika pieņemti, ņemot vērā arī ASV un Izraēlas militāro operāciju Tuvajos Austrumos.
Pulkstenis tikšķ: Krievijas tuvākie mērķi ir Lietuva, Latvija un Igaunija
Situācijas paradokss ir tāds, ka Austrumeiropas valstis, kas visaktīvāk iestājas par stingrāku politiku pret Krieviju, vienlaikus kļūst par lielākās NATO spēku koncentrācijas zonu. No militārās plānošanas viedokļa Baltijas valstis ir grūti aizsargājams reģions, taču ērts placdarms un atspēriena punkts pārējās Eiropas aizsardzībai pret Krievijas agresiju.
“Papildus karaspēka, militārās tehnikas un pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošana objektīvi spriedzi nemazina, gluži pretēji, nostiprina un iezīmē konflikta līnijas. Veidojas situācija, kad militārā infrastruktūra attīstās pēc inerces, ko veicina politiski paziņojumi. Francija stiprina savu kodolgaranta statusu, NATO palielina klātbūtni Krievijas pierobežā, un Austrumeiropas valstis seko šai loģikai,” komentē “Telegram” kanāls “Россия не Европа”.
Savukārt Krievija uz mainīgo spēku samēru reaģēs tāpat. Pastāv risks, ka visas puses rīkosies pēc vissliktākajiem scenārijiem, taču spert pirmo soli deeskalācijas virzienā neviena no tām nav gatava. Jo blīvāka kļūst militārā infrastruktūra abās robežas pusēs, jo mazāk atliek laika pieņemt lēmumus reāla militāra konflikta gadījumā.
Eiropai un Baltijas valstīm, kas ir potenciālā Krievijas uzbrukuma tuvākais mērķis, Ukraina pasniegusi fantastisku dāvanu - ar simtiem tūkstošu cilvēku dzīvībām un ciešanām apmaksāti četri asiņainā kara gadi un vēl divi gadi rezervē - vismaz līdz 2027. gadam, par ko Ukraina turpinās maksāt. Šie divi gadi ir mums aptuveni dotais laiks, lai kopā ar sabiedrotajiem pārapbruņotos un sagatavotos jaunajai realitātei, jo vienmēr jārēķinās ar sliktāko scenāriju. Un pat ja mums paveiksies un agresora iebrukums nenotiks, vieglāk nekļūs - jāgatavojas hibrīdkaram: provokācijām, diversijām un sabotāžai, nezināmas izcelsmes droniem, sprādzieniem, ļaunprātīgām dedzināšanām un kiberuzbrukumiem.
