Daļa augsti kvalificētu speciālistu Latvijā izvēlas strādāt zemākas klases darbu; kāpēc tā?

Dažādās nozarēs darba devēji arvien biežāk sastop kandidātus, kuru iepriekšējā pieredze vai kvalifikācija šķiet pārāk augsta konkrētā amata prasībām. Ja agrāk uz tā sauktajiem “pārāk kvalificētajiem” kandidātiem nereti skatījās piesardzīgi, tad šobrīd attieksme pamazām mainās.

Personāla vadības uzņēmumā BIURO norāda, ka šo tendenci ietekmē plašākas pārmaiņas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Līdzās profesionālajai izaugsmei un atalgojumam cilvēkiem arvien svarīgāka kļūst elastība, līdzsvars starp darba un privāto dzīvi, kā arī prognozējami darba apstākļi.

Daudzos gadījumos interese par zemāk kvalificētu amatu vairs nenozīmē, ka cilvēkam trūkst karjeras iespēju. Nereti cilvēki ļoti pat apzināti izvērtē, kādā vidē vēlas strādāt, kādu darba tempu spēj ilgtermiņā uzturēt un kādu ikdienu sev vēlas.

Daļa nolemj aiziet no amatiem, kuros ir augsts stresa līmenis, bet citi apsver pilnīgu karjeras maiņu vai meklē stabilāku darbu ar sev piemērotāku līdzsvaru starp darba un personīgo dzīvi.

Šo tendenci arvien biežāk redzam arī ražošanā, noliktavu darbā, klientu apkalpošanā un mazumtirdzniecībā, kur darba devēji sastop kandidātus ar ļoti atšķirīgu profesionālo pieredzi, tostarp speciālistu vai vadītāju pieredzi.
“Sākotnēji daļai darba devēju radās jautājums, vai kandidāts ar plašāku pieredzi konkrētajā amatā vēlēsies palikt ilgtermiņā. Taču praksē redzam, ka cilvēku motivācija un prioritātes mainās,” saka BIURO klientu attiecību vadītāja Baiba Rozentāle.

Cilvēks var apzināti izvēlēties citu darba vidi, prognozējamāku darba grafiku vai mazāk saspringtu amatu nekā iepriekš. Turklāt tas nenozīmē, ka viņš tādēļ ir mazāk motivēts vai mazāk vērtīgs darbinieks. Laikā, kad arvien vairāk tiek runāts par izdegšanu un stresu darbā, daudzi pārdomā arī to, ko patiesībā sagaida no savas karjeras un darba ikdienas.

Vienlaikus darba tirgus eksperti norāda, ka iepriekšējā pieredze bieži vien var būt priekšrocība arī amatos, kuri sākotnēji šķiet vienkāršāki. Kandidāti ar plašāku profesionālo pieredzi darbā nereti ienes praktiskas zināšanas, darba disciplīnu un prasmes, ko ne vienmēr iespējams novērtēt tikai pēc amata nosaukuma vai kvalifikācijas līmeņa. Tāpēc darba devēji arvien biežāk skatās ne tikai uz formālo kvalifikāciju, bet arī uz kandidāta reālajām prasmēm, motivāciju un iepriekšējo pieredzi.

Darba devējiem tas ir arī labs iemesls paskatīties plašāk uz tradicionālajiem priekšstatiem par karjeras attīstību un piemērotību konkrētam amatam. Tā vietā, lai vērtētu tikai to, vai kandidāts šķiet “pārāk kvalificēts”, uzņēmumiem arvien būtiskāk ir saprast cilvēka motivāciju, ilgtermiņa gaidas un iemeslus, kāpēc viņš izvēlējies mainīt karjeras virzienu vai darbu.

Darba tirgus tendences rāda, ka karjeras ceļi kļūst arvien mazāk lineāri. Cilvēki biežāk maina nozares, izmēģina dažādus darbus un no jauna definē, ko viņiem nozīmē profesionālā izaugsme un apmierinātība ar darbu. Tāpēc arī jēdziens “pārāk kvalificēts kandidāts” vairs nav tik viennozīmīgs kā agrāk.