Oktobrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunāko demogrāfijas apskatu par Latvijas iedzīvotājiem 2026. gada sākumā. Lielu pārsteigumu nebija: iedzīvotāju skaits turpina sarukt, mirušo joprojām ir vairāk nekā jaundzimušo. Viena no nedaudzajām labajām ziņām ir paredzamā mūža ilguma pieaugums līdz 76,8 gadiem.
Jau vairākus gadus pēc kārtas personāla vadītāji un ekonomisti konstatē vienu un to pašu: darba tirgus pieder darba ņēmējiem. Vakances paliek neaizpildītas ilgāk, darba devēji pielāgojas elastīgāka darba nosacījumiem, bet algu konkurence atsevišķās nozarēs sasniegusi nebijušu intensitāti. Šis stāvoklis ir strukturāls – tas izriet no Latvijas demogrāfiskās realitātes, emigrācijas un digitalizācijas tempa –, un nav pamata uzskatīt, ka tuvākajos gados kaut kas kardināli mainīsies. Taču vai darbinieki adekvāti izmanto šo situāciju?
Tas, par ko vēl pirms dažiem gadiem runājām kā par nākotni, tagad īstenojas Latvijas darba tirgū. Mākslīgais intelekts jau spēj paveikt daļu darba, kuru līdz šim darīja cilvēki, un vienā no lielākajiem starptautisko pakalpojumu centriem Rīgā būs vajadzīgi daudz mazāk darbinieku.
Vēlēšanu rezultāti vieš zināmas cerības darba devējos par to, ka valdība un Saeima beidzot spēs pieņemt izšķirošus lēmumus par darbaspēka pieejamību un stingrāk regulēs bezdarbnieka statusa normas. Vai valdībai pietiks izlēmības – tas atkarīgs no nākamā premjera izlēmības un koalīcijas sastāva.
Latvijā gan strādājošie iedzīvotāji, gan studenti labprātāk strādātu informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, aģentūru LETA informēja pētījumu un konsultāciju kompānijā "Fifty5Blue", atsaucoties uz veikto aptauju.
Latvijā bezdarba līmenis pakāpeniski varētu samazināties līdz 5,6% 2030. gadā un 5% 2040. gadā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam.
Globālais darba tirgus strauji mainās, pateicoties digitālo tehnoloģiju attīstībai, mākslīgajam intelektam, automatizācijai un pārejai uz zaļo ekonomiku. Ņemot vērā šo fonu, dažas profesijas pakāpeniski zaudē aktualitāti, savukārt pieprasījums pēc jaunām specialitātēm strauji pieaug, ziņo "Postimees".
Kamēr iekšlietu ministrs portretē imigrantu darbaspēku kā kaitniecisku Latvijai, paši imigranti pie mums pieredz paverdzinošas situācijas. Pat robežojas ar cilvēktirdzniecību, – tā šovakar satraukti ziņo patvērums “Drošā Māja”. Pēdējā laikā ļoti aktīvi uzdarbojas aģentūras, kuras vervē lēto darba spēku Centrālā Āzijā. Uzbekiem un tadžikiem tiek sasolīti zelta kalni, bet īstenība sagaida smags un slikti apmaksāts darbs Latvijas purvos un mežos, norāda 360TV Ziņas.
Darba kultūra pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Laiks, kad priekšniekam bija ierasts kliegt uz padotajiem vai zvanīt viņiem vēlu vakarā ir pagājis. Ir parādījusies jauna paaudze, kas labāk paliek bez darba, nekā strādā toksiskā vidē, raksta "Postimees".
Dažādās nozarēs darba devēji arvien biežāk sastop kandidātus, kuru iepriekšējā pieredze vai kvalifikācija šķiet pārāk augsta konkrētā amata prasībām. Ja agrāk uz tā sauktajiem “pārāk kvalificētajiem” kandidātiem nereti skatījās piesardzīgi, tad šobrīd attieksme pamazām mainās.
Liela daļa nodarbināto Latvijā nav pilnībā apmierināti ar savu darbu, tomēr tikai daļa ir gatavi aktīvi rīkoties, lai situāciju mainītu, iesaistoties mācībās, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).
Palēninoties algu pieaugumam un finansiālajam spiedienam, arvien vairāk strādājošo Igaunijā meklē papildu ienākumu iespējas, liecina “cvkeskus.ee” un Algu informācijas aģentūras (“Palgainfo Agentuur”) veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 4500 dalībnieku, raksta “Postimees”.
Ja astoņām Eiropas valstīm tiks noteikti ASV prezidenta Donalda Trampa solītie paaugstinātie tarifi, Latvijai tas varētu nozīmēt lēnāku eksportu un ekonomikas izaugsmi, mazāku pasūtījumu apjomu rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanos, aģentūrai LETA atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas konkrētus Eiropas Savienības (ES) pasākumus, lai risinātu ar dzimumu saistītas vardarbības, veselības aprūpes un nodarbinātības jautājumus, aģentūrai LETA pavēstīja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
Pērn Latvijā bija ap 55 300 darba tirgū neaktīvas personas ar invaliditāti vai ilgstošu darbnespēju, no kurām atbilstoša pieprasījuma gadījumā darba tirgū varētu iesaistīt ap 9000 cilvēku, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē lēsa Ekonomikas ministrijas (EM) Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktores vietniece Signe Briķe.
Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.