Sievietes ir skeptiskākas pret mākslīgo intelektu nekā vīrieši, un tas varētu viņām kaitēt, norāda mākslīgā intelekta pētnieki.
Eksperti apgalvo, ka vīrieši parasti atrodas mākslīgā intelekta izmantošanas eksperimentālajā fāzē, savukārt sievietes ir konservatīvākas tā lietošanā, ziņo Tengri Life, atsaucoties uz HuffPost.
Augustā publicētā pētījumā, ko veica Kalifornijas Universitātes Bērklijā, Stenfordas Universitātes un Hārvarda Universitātes pētnieki, atklājās, ka sievietes vidēji par 25 procentiem retāk izmanto mākslīgā intelekta rīkus nekā vīrieši, neskatoties uz to, ka mākslīgā intelekta priekšrocības, šķiet, attiecas vienādi gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm.
Runājot par mākslīgā intelekta lietošanu viedtālruņos, dzimumu atšķirība ir kļuvusi vēl izteiktāka: no 2023. gada maija līdz 2024. gada novembrim tikai 27,2 procenti no kopējā ChatGPT lietotnes lejupielāžu skaita bija no sievietēm. Divi citi populāri mākslīgā intelekta modeļi, Claude un Perplexity, arī saņēmuši zemu sieviešu atbalstu.
Sievietes dažādu iemeslu dēļ nevēlas izmantot mākslīgo intelektu: viņas uztraucas, ka tas liks viņām izskatīties "mazāk kompetentām", un apšauba šo rīku ētisko izmantošanu.
2024.gadā Zviedrijas un Norvēģijas pētnieku veikts pētījums atklāja, ka studentes, īpaši tās, kurām ir augsti sasniegumi, retāk izmanto mākslīgā intelekta rīkus nekā viņu vīriešu kārtas vienaudži.
Vīriešiem ir arī papildu priekšrocība attiecībā uz mākslīgo intelektu: tehnoloģija ir lietotājam draudzīgāka.
Saskaņā ar Rendija Viljamsa, mākslīgā intelekta pētnieka no organizācijas Day of AI, teikto, mākslīgais intelekts, ko galvenokārt izstrādājuši baltādainie vīrieši, tika apmācīts atbildēt uz jautājumiem un ņemt vērā vīriešu vēlmes.
"Atšķirība ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošanā ir dizaina, nevis dzimumu jautājums. Sievietes var nevēlēties pievienoties mākslīgā intelekta tendencei vienkārša iemesla dēļ - tehnoloģija nav izstrādāta, ņemot vērā viņu vajadzības," saka Rendijs Viljamss.
Tomēr ir gadījumi, kad sievietes ir atvērtākas mākslīgajam intelektam; piemēram, viņas dotu priekšroku intervijām ar mākslīgo intelektu, nevis ar cilvēku vervētāju. Pētījumi liecina, ka sievietes uzskata mākslīgo intelektu par taisnīgākiem tiesnešiem nekā cilvēki.
"Mana hipotēze, kas vēl jāpierāda, ir tāda, ka sievietes vēsturisku iemeslu dēļ var sagaidīt aizspriedumus cilvēku intervijās, pat ja mūsu vidē nav faktiskas dzimumu diskriminācijas, un tāpēc ir noslieces izmantot mākslīgo intelektu (MI), lai mazinātu šo uztverto potenciālo risku," saka Braiens Džabarians, viens no pētījuma līdzautoriem un Čikāgas Universitātes ekonomists.
Taču, pēc pētnieku domām, piekrišanai vai atteikumam izmantot MI ir nozīme.
Ja MI patiešām mainīs darba tirgu, tagad ir īstais laiks sievietēm stratēģiski pievērsties kvalifikācijas celšanai un eksperimentiem. Pretējā gadījumā MI izmantošanas atšķirības varētu palielināt dzimumu atšķirības atalgojuma un nodarbinātības iespēju ziņā.
"Šajā mākslīgā intelekta attīstības posmā svarīgs nav tikai tas, kurš pirmais ievieš mākslīgo intelektu, bet arī tas, kā to izmanto pēc tam. Agrīnie ieviesēji var palīdzēt paplašināt šo tehnoloģiju radošās robežas, bet tie, kas ievieš tehnoloģijas vēlāk, dažreiz piesardzīgāk, bieži vien sniedz kritisku perspektīvu, kas noved pie ilgtspējīgākiem pielietojumiem. Kā saka: "Agrais putniņš dabū tārpu, bet otrā pele dabū sieru,"" saka Dišita Turakhia, MIT pētniece, kas pēta cilvēka un datora mijiedarbību.
Kā norāda pētnieki, darba vietā sieviešu piesardzīgā pieeja ir gan priekšrocība, gan izaicinājums.
