Latvijā varētu strādāt vēl 9000 cilvēku ar invaliditāti

Pērn Latvijā bija ap 55 300 darba tirgū neaktīvas personas ar invaliditāti vai ilgstošu darbnespēju, no kurām atbilstoša pieprasījuma gadījumā darba tirgū varētu iesaistīt ap 9000 cilvēku, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē lēsa Ekonomikas ministrijas (EM) Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktores vietniece Signe Briķe.

Cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaiste darba tirgū joprojām ir zema vairāku iemeslu dēļ - galvenokārt diskriminācijas un sabiedrības aizspriedumu dēļ, kā arī darba vietu fiziskās nepieejamības, nepietiekama finansējuma pielāgošanai un iekļaujošās izglītības trūkumu dēļ.

Situācijas mainīšanai plānots ieviest darbaspēka izmaksas mazinošus un darba devējus atbalstošus pasākumus, tostarp nodokļu atlaides, subsīdijas un finansējumu darba vietu pielāgošanai, kā arī pārskatīt kompensējamo pozīciju griestus. Tiek paredzēta arī ilgstošas sociālās aprūpes attīstība, lai personas ar aprūpes pienākumiem varētu iekļauties darba tirgū, un iekļaujošās izglītības stiprināšana visos līmeņos.

Savukārt Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta pārstāve informēja, ka atbilstoši šī gada jūnija datiem Latvijā cilvēki ar invaliditāti ir 12% no kopējā iedzīvotāju skaita, kopskaitā ap 225 000 personas.

Lielākā daļa - 54% - ir sievietes un 46% ir vīrieši. Sieviešu īpatsvars, sasniedzot pensijas vecumu, paliek lielāks, jo sievietēm ir lielāka dzīvildze.

No personām ar invaliditāti vecumā no 15 līdz 64 gadiem nodarbināti ir 48 312 jeb 42%. Savukārt reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars ir 13,4%.

LM plāni paredz vairot personu ar invaliditāti iespējas darba tirgū. Plānam noteikti pieci rīcības virzieni: invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana, atbalsta pakalpojumu pilnveidošana invaliditātes seku mazināšanai starpnozaru līmenī, iekļaujošas nodarbinātības veicināšana, kā arī vides, informācijas un pakalpojumu piekļūstamības veicināšana un sabiedrības izpratnes veicināšana.

Pēc šī gada jūnija datiem no I grupas cilvēkiem ar invaliditāti strādāja vien 1394, kamēr 30 086 bija bez darba. Ar otro invaliditātes grupu nodarbināti bija 18 405 cilvēki, bet 75 712 nestrādāja. Vislielākais strādājošo īpatsvars bija cilvēku ar trešās invaliditātes grupu vidū. Šajā grupā darbs bija 40 141 cilvēkam, savukārt nestrādājošo skaits bija 52 880.

LM secinājusi, ka vismaz 40% cilvēku ar invaliditāti ir nepietiekama profesionālā kvalifikācija. Reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti vidū ir augsts īpatsvars ar profesionālo izglītību, kā arī ar sen iegūtu profesionālo izglītību. Sen iegūta profesionālā izglītība ir ievērojams šķērslis uz nodarbinātību, iztrūkstošo mūsdienu darba tirgum nepieciešamo prasmju dēļ. Šajā gadījumā ir izteikti nepieciešama bezdarbnieka ar invaliditāti un sen iegūto profesionālo izglītību kvalifikācijas celšanas vai profesijas nomaiņas pasākumi.

Tostarp daudzi cilvēki ar invaliditāti ir pirmspensijas vecumā un aptuveni viena trešdaļa ir ilgstošā bezdarbā, tāpēc šos cilvēkus ir grūtāk iekļaut darba tirgū.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir nedaudz zemāks faktiskais bezdarba līmenis personām ar invaliditāti kā citās Baltijas valstīs, lai arī definīcijas un sistēmas katrā valstī šajā jomā var atšķirties.

Tāpat statistikas dati liecina, ka bezdarbniekiem ar invaliditāti Latvijā ir vienlīdzīgākas iespējas nodarbinātībā nekā ES vidēji.

Procesā ir grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz vairākus pasākumus cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Tie paredz, ka sociālais uzņēmums varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, nepiemērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktās prasības par licencēm, kā arī atbrīvojot no Darba likumā noteiktajām prasībām par darba samaksu dīkstāves laikā.

Grozījumos iekļauti arī noteikumi par darba izmēģinājuma pasākumiem, kas ļaus bezdarbniekiem ar invaliditāti praktiski pārliecināties par savu zināšanu, spēju un veselības stāvokļa atbilstību konkrētam darbam, nedibinot darba tiesiskās attiecības.

Viena izmēģinājuma ilgums būs līdz vienam mēnesim, un gada laikā cilvēks ar invaliditāti varēs piedalīties ne vairāk kā trijos šādos izmēģinājumos. Darba devējam šajā laikā būs jānodrošina darba vadītājs, kurš palīdzēs iepazīt izvēlētās profesijas specifiku.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja, ka pēdējo piecu mācību gadu laikā speciālās izglītības iestāžu skaits Latvijā ir samazinājies, savukārt izglītojamo skaits tajās saglabājas salīdzinoši stabils. Ja 2020./2021. mācību gadā darbojās 44 speciālās izglītības iestādes ar 6094 izglītojamajiem, tad 2025./2026. mācību gadā ir 37 šādas iestādes ar 5656 skolēniem. Samazinājums vērojams galvenokārt skolu tīkla optimizācijas un iekļaujošās izglītības principu ieviešanas dēļ, kas paredz vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām integrēt vispārējās izglītības iestādēs.

Pēdējo gadu laikā palielinās skolēnu īpatsvars, kuriem noteikta speciālās izglītības programmas apguve, taču kuri to īsteno iekļaujoši vispārizglītojošās skolās. Ja 2020./2021. mācību gadā šādu skolēnu īpatsvars bija 62%, tad 2025./2026. mācību gadā tas pieaudzis līdz 67,3%. Tendence liecina, ka arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām tiek integrēti vispārējā izglītības vidē, stiprinot iekļaujošās izglītības principu īstenošanu Latvijā.

Šī gada 1. oktobrī profesionālās izglītības programmās kopumā mācījās 28 779 izglītojamie, no kuriem 2298 jeb 8% bija ar speciālām vajadzībām. No tiem 338 izglītojamie jeb 1,2% bija ar noteiktu invaliditāti. Lielākā daļa šo audzēkņu mācās parastajās profesionālās izglītības grupās - 2009 skolēni ar speciālām vajadzībām un 226 ar invaliditāti. Mazāk izglītojamo - 102 - ar speciālām vajadzībām ir mākslas izglītības programmās, bet vismazāk pedagoģiskajās korekcijas grupās, šim skaitam tur esot 31. Dati neietver speciālās izglītības iestādes.

2025./2026. mācību gadā profesionālās pamatizglītības programmās kopumā mācās 898 izglītojamie 36 izglītības iestādēs, tostarp 31 speciālajā skolā.

Visvairāk - 362 - audzēkņi apgūst ēdināšanas pakalpojumu programmas. Populārākajās specialitātēs ietilpst arī kokizstrādājumu izgatavošana, ko apgūst 137 audzēkņi, mājturība, ko apgūst 121, kā arī 106 apgūst būvdarbus un 105 - komerczinības.

Mazāks izglītojamo skaits ir metālapstrādes, šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju un mežsaimniecības programmās. Metālapstrādi apgūst 38 izglitojamie, šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju 17, bet mežsaimniecības programmu - 12 izglītojamie.

Personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam īstenoti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt iekļaujošās izglītības principu un atbalsta sistēmu bērniem ar speciālām vajadzībām. Pērn 126 pedagogi, vecāki un skolu darbinieki apguva latviešu zīmju valodu un surdopedagoģijas pamatus, savukārt 838 vecākiem, kuru bērni ar speciālām vajadzībām mācās vispārējās izglītības iestādēs, tika nodrošinātas konsultācijas.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursos, kas veltīti iekļaujošās izglītības jautājumiem, piedalījās 1453 dalībnieki, bet vēl 864 pedagogiem tika sniegta metodiskā palīdzība un konsultācijas par bērnu ar speciālām vajadzībām sekmīgu iekļaušanu mācību procesā. Pasākumi īstenoti Valsts budžeta apakšprogrammā, un šim mērķim atvēlēti 32 400 eiro.

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis atzina, ka atbildīgās ministrijas savā starpā pietiekami nesadarbojas. Savukārt attiecībā uz sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar invaliditāti ir pāris kampaņas, bet būtu jāseko ārvalstu piemēriem, kur informatīvas kampaņas ir ilgākas un nepārtrauktākas, piemēram, trīs, piecu vai desmit gadu garumā.