Darba tirgus

Publiskajā telpā aizvien biežāk tiek runāts par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz mūsu sasniegumiem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Emocionālais intelekts ir spēja pārvaldīt pār savām jūtām, kā arī pamanīt un nolasīt citu jūtas. Tā ir spēja sajust noskaņu, temperamentu, intonāciju un nodomu saziņā ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir seni paziņas vai arī redzat šo cilvēku pirmo reizi dzīvē. Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē arī darbinieku apmierinātību ar darbu, skaidro Biznesa augstskolas Turība studente Jeļena Reneslāce, kas savā pētījumā secinājusi - jo lielāka ir darbinieka emocionālā inteliģence, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Lai nodrošinātu lojālus, uz ilgtermiņa darba attiecībām orientētus darbiniekus, jāpievērš uzmanība tieši šiem diviem aspektiem, izzinot darbinieku vājās (problemātiskās) puses un palīdzot viņiem tās uzlabot. Savā viedoklī viņa skaidro, kā sekmēt emocionālo inteliģenci.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040.gadam. Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Turpmākajos gados jaunas darba vietas lielākoties nodrošinās zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, būvniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un rūpniecības nozares, ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Mūsdienās gan lielu, gan mazu uzņēmumu iekšējā struktūra strauji mainās, bieži vien par ierastu lietu kļūst darbs attālināti, piemēram, no mājām vai kafejnīcas. Lai darbs veiktos raiti un nekas nespētu nevajadzīgi novērst uzmanību, ir vērts apdomāt iespēju strādāt šobrīd tik modernajās un ērti pieejamajās elastīgā darba telpās. Uzņēmums IWG, kas Latvijā atpazīstams kā Regus biroju centri, veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kā attīstās darba tirgus.

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam un šī gada trešajā ceturksnī tas bija vien vairs tikai 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Bezdarbnieka pabalstu nākamgad, visticamāk, maksās nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet astoņus. Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Lai gan šā likumprojekta anotācijā minēts, ka izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā nepieciešamas, lai cilvēki ātrāk atgrieztos darba tirgū, ir zināms, ka lēmums par bezdarbnieka pabalsta «saīsināšanu» pieņemts, mēģinot rast papildu budžeta līdzekļus sociālajā budžetā minimālās pensijas palielināšanai. Tāpēc visai amizanti anotācijā izskan atsauce uz valdības deklarāciju, proti, «panāksim, lai visi darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt».

Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu, sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Pāreja uz darba tirgus automatizāciju notiek lēnām, bet tā ir neizbēgama, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā gadskārtējā konferencē "Baltijas darba tirgus nākotne" pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperts, OECD darbaspēka pētījuma "OECD Employment Outlook" redaktors Andrea Basanini (Andrea Bassanini).

Latvijā darba tirgum neatbilstoši maz vidusskolēnu kārto eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, šādu nostāju šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš.

Latvijā 30% aptaujāto darba devēju neņem vērā paaudžu atšķirības ikdienas pienākumu organizēšanā, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" pētījums par darba tirgus tendencēm.

Latvija un Baltijas valstis kopumā kļūst par arvien populārāku Ukrainas viesstrādnieku galamērķi, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces OÜ” apkopotā informācija. Šo tendenci parāda arī “Google” meklētāja statistika - izmantojot atslēgvārdus “darbs Latvijā”, ukraiņi par darba iespējām mūsu valstī pēdējā gada laikā interesējušies īpaši intensīvi, augstāko informācijas meklējumu skaitu sasniedzot šā gada maijā.

Lielākajai daļai sabiedrības jēdziens pasts saistās vien ar dažu profesiju pārstāvjiem: pastnieku, kurš iznēsā pasta sūtījumus, tostarp laikrakstus un žurnālus, kā arī pasta operatoriem, kuri apkalpo klientus pasta nodaļās. Patiesībā Latvijas pastā strādā vairāk nekā 160 dažādu profesiju pārstāvju, tajā skaitā augstākā līmeņa loģistikas, ekonomikas, finanšu, starptautisko attiecību un citi speciālisti, un, protams, visiem zināmie pastnieki un nodaļu darbinieki, kas savā būtībā ir uzņēmuma svarīgākās artērijas un mugurkauls. Par darbu un darbiniekiem Latvijas pastā vairāk stāsta uzņēmuma Personāla vadības departamenta direktore Zinta Zālīte Rukmane.

Rīgas satiksme kā darba devējs gaida lojālu, motivētu un ražīgu darbinieku. Šādus darbiniekus atrast nav viegli, tāpēc uzņēmums tādus veido pats. Piemēram, rūpējoties par savu darbinieku izglītošanu. Gan uzsākot darbu, gan turpmākās darba gaitās darbiniekiem tiek nodrošinātas apmācības.

SIA Rīgas ūdens ir Latvijā lielākais sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kura misija ir nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīviem un drošiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām ir tā darbinieki, kas ar savu profesionālo kvalifikāciju un gadu gaitā krāto pieredzi un zināšanām ir panākumu atslēga uzņēmuma efektīvai darbībai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija februārī vērtēs iespējamos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt uz pusi mazāk, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Lai veidotu labāko praksi personāla vadībā Latvijā, katru gadu Latvijas Personāla vadīšanas asociācija ( LPVA) piešķir Gada balvu labākajam personāla vadības projektam. Šogad galveno balvu ieguva Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme projekts Veiktspējas rādītāju matricas ieviešana un to sasaiste ar apmaksu.

Latviešiem un visiem citiem austrumeiropiešiem jāsāk uzmanīties, ka viņus no Rietumeiropas darba tirgus neizspiež citu reģionu aktīvākie pārstāvji.

Intervija ar SIA Rīgas ūdens Tehniskā departamenta galveno inženieri un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociēto profesoru Robertu Neilandu.