Latvijas darba tirgū ir izteikts ilgtspējas speciālistu deficīts

Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas - ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Šobrīd Latvijā uzņēmumi ilgtspējas speciālistu deficīta problēmu risina, pārkvalificējot un audzinot tos uzņēmuma iekšienē, vai aicinot šādus darbiniekus no citām valstīm, kur var iegūt šādu izglītību. Daži uzņēmumi arī pārvilina ilgtspējas speciālistus pie sevis no citiem uzņēmumiem. Tomēr ar to nepietiek.

“Ir izveidojusies paradoksāla situācija, proti, lai gan Latvijā šādus speciālistus nesagatavo, darba devēji prasa piecu darba gadu pieredze šajā jomā, kas nav realizējams, jo Latvijā pirmie ilgtspējas vadītāja amati un atbildības jomas darba sludinājumos sāka parādīties vien 2021./2022. gadā,” ar novērojumiem dalās Eva Selga.

Tam, ka šobrīd uzņēmēju gaidas ilgtspējas jomā stipri pārsniedz piedāvājumu, piekrīt arī Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

“Tāpēc, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, mēs jau tagad piedāvājam apgūt ilgtspējas speciālistiem nepieciešamas zināšanas moduļos, piemēram, Vadības zinātņu un Finanšu programmās, turklāt kopā ar starptautiskajiem partneriem pašlaik top kopīgā maģistrantūras programma,” stāsta rektore.

“Prognozes liecina, ka ilgtspējas speciālistu deficīts tikai pieaugs, tāpēc, pilnīgi noteikti, šī būs viena no nākotnes darba tirgū pieprasītākajām profesijām,” saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas valdība šā gada 4. jūnija sēdē lēma, ka lielajiem uzņēmumiem jau, sākot ar nākamo, bet vidējiem un mazajiem, no 2026. gada, būs jāpāriet no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem, tātad arī valsts kapitālsabiedrībām šī būs svarīga aktualitāte.