Padsmit procentu algu kāpums var saglabāties arī līdz gada beigām

© Scanpix

Ekonomiskā virzība Latvijā šobrīd ir labvēlīga darba ņēmējiem, un kopumā valstī vidējā darba samaksa varētu pieaugt par 12–14%, taču, tā kā inflācija krīt, tad caurmēra strādājošais šī gada beigās būs turīgāks nekā pērnā gada izskaņā.

Reālā alga, darba samaksai apsteidzot inflāciju, “pieticīgos plusos” gada izteiksmē bija jau šā gada otrā ceturkšņa izskaņā. Taču ar katru mēnesi inflācijas rādītājs būtiski samazinās, bet algu pieauguma temps, kā minimums, varētu būt palicis nemainīgs. “Neatkarīgā” vērsās pie personālvadības kompānijām, kuras veic regulārus algu monitoringus un savu klientu darba devēju aptaujas, lai noskaidrotu viņu skatījumu attiecībā uz to, kā šī gada atlikušajā periodā valstī varētu mainīties atalgojums. Kopējais ziņu fons darba ņēmējiem ir diezgan optimistisks, tiesa gan, ne visi var pretendēt uz to, ka viņu kontā algas dienā būs vairāk naudas nekā iepriekš. Darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas “Figure Baltic Advisory” vadošā konsultante Dace Tauriņa, vadoties pēc tirgus monitoringa datiem, saskata divciparu procentu vērta atalgojuma pieauguma iespēju. Saskaņā ar kompānijas atalgojuma pētījuma rezultātiem, vidējās pamatalgas izmaiņas, konkrētam darbiniekam strādājot tajā pašā amatā, Latvijā sasniedz 11,5%. Savukārt kopējā atalgojuma pieaugums, kas ietver arī darba samaksas mainīgās daļas, sasniedz 14,3%. Pēc D. Tauriņas domām, šāds atalgojuma pieauguma temps varētu saglabāties arī šogad kopumā. Uz divciparu procentu vērtu atalgojuma pieaugumu norāda arī komercbanku ekspertu komentāri. Tajā pašā laikā tiek pieļauts, ka gada nogalē inflācija varētu būt 1-2%, līdz ar to vidējā strādājošā pirktspēja šā gada beigās salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2022. gadā varētu būt pat par 10% lielāka. Tomēr no ekspertu teiktā izriet, ka tālākā nākotnē pirktspējas kāpums būs mazāk dinamisks.

Dzen inflācija un minimālā alga

Komentējot faktorus, kas šobrīd ir galvenie algu dzinējspēki, D. Tauriņa norāda uz inflāciju un minimālās algas pieaugumu. Šie procesi virzījuši algu pieaugumu neatkarīgi no ekonomikas nozares. Tāpat, pēc “Figure” ekspertes teiktā, kopējam algu kāpumam ir palīdzējuši uzņēmumu labāki finanšu rezultāti pērngad un šā gada sākumā. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka pagājušā gada otrajā pusē, pateicoties lielajai inflācijai, strauji uzlabojušies uzņēmumu peļņas rādītāji. Savukārt šogad peļņas rādītāji pasliktinājās, taču tas saistīts ar to, ka peļņa ievērojami kritās kokapstrādes un vairumtirdzniecības nozarēs. Tikmēr kopumā daudzās tautsaimniecības sfērās biznesi turpinājuši veiksmīgi funkcionēt, neraugoties uz medijos daudz pelto ekonomisko vidi. Tādējādi vienlaikus bija iespējams rast līdzekļus arī algu kāpumam.

Turpmāk mazāk iepriecinoši

Tomēr, kā norāda D. Tauriņa, šobrīd ekonomikas attīstības tempam bremzējoties, varam sagaidīt biznesa rezultātu samazināšanos un līdz ar to zemākas izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas, ja ne darba tirgū kopumā, tad vismaz tajās nozarēs, kas cieš no ekonomiskās vides pasliktināšanās. To, ka situācija no darba ņēmēja viedokļa būs mazāk iepriecinoša, norāda arī personāla atlases kompānijas “Amrop” vadošā partnere Latvijā Aiga Ārste-Avotiņa. Viņa cita starpā izsaka viedokli, ka iepriekš straujais algu palielinājums zināmā mērā ir saistīts ar uzņēmēju solidaritāti pret saviem darbiniekiem, jo tiem nācies saskarties ar izmaksu pieaugumu. Tomēr kopumā algu pieaugums ir atkarīgs no produktivitātes, un ar 102% vērtu ekonomisko pieaugumu, kāds tas Latvijā bijis pēdējo divu gadu laikā, uz strauju darba samaksas pieaugumu nevar cerēt. No ekspertu teiktā izriet - tā kā inflācija ir mazinājusies, tās radītais spiediens attiecībā uz algu kāpumiem atslābst.

Trūkst kvalificēto

No abu ekspertu teiktā izriet, ka darba samaksas pieaugums lielā mērā būs saistīts tieši ar kvalificēto strādājošo trūkumu. “Var paredzēt, ka straujāk turpinās pieaugt atalgojums informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju sektorā un amatos. Savukārt pārējās nozares savas izredzes vērtē piesardzīgāk. Tomēr ir jārēķinās, ka algu pieaugumi joprojām būs salīdzinoši lieli, vēl jo vairāk ņemot vērā darbinieku iespējas mainīt darbu starp dažādu nozaru uzņēmumiem zemākā līmeņa amatos,” secina D. Tauriņa. Tikmēr A. Ārste-Avotiņa vērš uzmanību arī uz to, ka Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst profesionāļu datoru, elektronikas, matemātikas un inženierzinātņu jomās. “Savukārt zināšanas būvniecības un pārtikas ražošanas jomās darbaspēka tirgū ir brīvi pieejamas, un darba tirgū ir vairāk nekā nepieciešams darbinieku ar labi attīstītām fiziskām spējām,” komentē “Amrop” vadības pārstāve. Viņa norāda arī uz to, ka pasaules ekonomikas forumā izskanējušās atziņas liecina, ka straujākais pieprasījums visdrīzāk būs pēc prasmēm un zināšanām, kas saistās ar digitālajām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu un tik aktuālo ilgtspējīga biznesa praksi. Tāpat tas attiecoties uz saules, vēja enerģijas tehnoloģiju izmantošanu, kā arī mērķtiecīga mācīšanās, kritiskā domāšana, sistēmu izvērtēšana, problēmu risināšana, un lēmumu pieņemšana, kas saistās ar lielo datu un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu, un atalgojuma straujākais kāpums visdrīzāk būs nozarēs, kur ir jāizmanto šīs prasmes. Savukārt inženiertehniskajās jomās, kurās arvien novērojams salīdzinoši stabils algu kāpums, būtu jādomā par straujo esošā darbaspēka novecošanu, kā arī kvalitatīvu prasmju un zināšanu tālāk - nodošanu. “Šajās nozarēs arvien ir svarīgs tradicionālais meistara un mācekļa modelis, un lielākais algu kāpums gaidāms to profesionāļu vidū, kuri parādījuši ne vien augstas kvalitātes zināšanas, bet arī spējas ar tām dalīties un nodot tālāk jaunajai darbinieku paaudzei,” uzsver A. Ārste-Avotiņa.

Ekonomika

Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra. Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.