Darba tirgus

SIA Rīgas ūdens ir Latvijā lielākais sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kura misija ir nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīviem un drošiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām ir tā darbinieki, kas ar savu profesionālo kvalifikāciju un gadu gaitā krāto pieredzi un zināšanām ir panākumu atslēga uzņēmuma efektīvai darbībai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija februārī vērtēs iespējamos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt uz pusi mazāk, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Lai veidotu labāko praksi personāla vadībā Latvijā, katru gadu Latvijas Personāla vadīšanas asociācija ( LPVA) piešķir Gada balvu labākajam personāla vadības projektam. Šogad galveno balvu ieguva Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme projekts Veiktspējas rādītāju matricas ieviešana un to sasaiste ar apmaksu.

Latviešiem un visiem citiem austrumeiropiešiem jāsāk uzmanīties, ka viņus no Rietumeiropas darba tirgus neizspiež citu reģionu aktīvākie pārstāvji.

Intervija ar SIA Rīgas ūdens Tehniskā departamenta galveno inženieri un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociēto profesoru Robertu Neilandu.

Koncernā Grindeks kopumā strādā 1355 darbinieki. No tiem 853 Latvijā, bet pārējie uzņēmuma meitas kompānijās Igaunijā, Krievijā un Slovākijā, kā arī pārstāvniecībās un filiālēs. 2017. gadā koncerna apgrozījums pieaudzis par 26%, sasniedzot 132,4 miljonus eiro. Turpmākai uzņēmuma izaugsmei ir nepieciešami jauni – izglītoti, ieinteresēti un uz sasniegumiem vērsti – cilvēki. Intervija ar a/s Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

RP SIA Rīgas satiksme (turpmāk Rīgas satiksme) sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, apsaimnieko pašvaldības autostāvvietas un iznomā transportlīdzekļus, kā arī veic vienota maršrutu tīkla uzraudzīšanu. Nodrošinot darbības virzienu izpildi, uzņēmumā strādā vairāk nekā 4100 darbinieku astoņās nozarēs.

Jau aptuveni sešus mēnešus Norvik Bankā darbojas senioru nodarbinātības programma, kas solīda gadugājuma cilvēkiem sniedz iespēju strādāt kā finanšu konsultantiem. Viņi ir pirmie, kas ar laipnu smaidu sagaida klientus Norvik Bankas filiālēs un palīdz līdzgaitniekiem gan ar padomu, gan uzmundrinājumu. Norvik Bankā kā strauji augošā bankā darbiniekiem tiek dotas karjeras un izaugsmes iespējas. Tas attiecas arī uz senioru programmā nodarbinātajiem. Norvik Bankas senioru programmas vadītāja Lidija Dzene intervijā Neatkarīgajai atklāj, ka daļa senioru, kas pirms pāris mēnešiem sāka darbu kā konsultanti, paspējuši jau pakāpties pa karjeras kāpnēm un šobrīd Norvik Bankā ieņem citus amatus, tādējādi apliecinot, ka dzīves pieredze un viedums darba tirgū joprojām ir pieprasīti.

Kvalitatīvu darbinieku piesaiste un noturēšana ir katra darba devēja pamatuzdevums, un būtībā tas nosaka iespēju izpildīt uzņēmuma misiju.

Saruna ar Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietnieci, ES Nodarbinātības komitejas vadītāju Ilzi Zvīdriņu.

Latvijā ir nepilni 67 000 potenciālo darbinieku, kuri darba tirgū nav iesaistīti vai nepiedalās – bezdarbnieki, ilgstoši bezdarbnieki, personas ar invaliditāti. Starp viņiem ir jaunieši un 50 gadu vecumu sasnieguši cilvēki, kuri ir darba spējīgi. Bet – bez darba. Tagad darba devēji ir norūpējušies par to, kā piesaistīt darbiniekus. Un arī – kādus.

Aizpildīt brīvo vakanci – tas ir patiešām izaicinājums, atzīst personāla speciālisti. Trūkst augstas raudzes profesionāļu, vidēja līmeņa speciālistu un mazkvalificētu strādnieku.

Latvijas darba tirgū trūkst speciālistu – tas ir fakts. Demogrāfiskā situācija un tautiešu došanās peļņā uz ārvalstīm liecina, ka nākotnē situācija neuzlabosies. Ko iesākt? Aktualizēts ir jautājums par viesstrādnieku piesaisti. Viennozīmīga atbalsta šādam risinājumam nav. Daudzi eksperti uzsver – ar darbu vispirms jānodrošina vietējie, tostarp cilvēki ar invaliditāti. Taču daļa darba devēju no viņiem bēg kā no uguns. Kā mudināt darba devējus aizspriedumiem pārkāpt pāri – par to nesen Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento rīkoja diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum?

Kad Latvijā būs pilnībā izmantoti vietējie darbaspēka resursi, varēs sākt domāt par ārējo resursu piesaistīšanu un liberālāku imigrācijas politiku, piektdien Rīgas biznesa foruma atklāšanā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja cilvēks darba tirgū nevēlas zaudēt savu konkurētspēju, jārēķinās, ka jāmācas būs visa darba mūža garumā. Mainīgais darba tirgus to pieprasa, jo tās zināšanas un prasmes, kas bija topā, piemēram, pirms 20 gadiem, mūsdienās zaudējušas vai būtiski mazinājušas savu nozīmi. Lai palīdzētu noturēties apritē, jau pērn rudenī startēja projekts, kurā tika aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, piedāvājot viņam iespēju paaugstināt savu profesionālo latiņu vai apgūt pavisam jaunu arodu. Pirmā pieteikšanās jau noslēgusies, un mācības sākušās. Marta vidū gaidāma nākamā pieteikšanās.

Par spīti tam, ka 2017. gadā ekonomiskā izaugsme visās trīs Baltijas valstīs pārspēja iepriekš izteiktās prognozes un eksperti ir pārliecināti, ka arī 2018. un 2019. gadā pozitīvās tendences saglabās virsroku, 23% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu prognozē apgrozījuma samazinājumu savam biznesam un 9% plāno samazināt arī darbinieku skaitu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Atrast savai komandai jaunus darbiniekus – tas patiešām kļūst arvien izaicinošāk, turklāt, kā norāda Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji, darba meklētāji ir kļuvuši prasīgāki, kā arī vietējiem darba devējiem daudzos amatos jākonkurē ar ārvalstu uzņēmējiem, kas spēj piedāvāt lielāku atalgojumu.

2018. gadā gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46% plāno pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, 28% ir iecerējuši gan savā komandā uzņemt jaunpienācējus, gan atlaist daļu tagadējo darbinieku – 32% uzņēmumu plāno atlaist tos strādājošos, kuri strādā neefektīvi, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā.

Lai veicinātu jauniešu iespējas darba tirgū, atsevišķos reģionos skolēniem būtu jāpiedāvā iespēja apgūt igauņu un lietuviešu valodu, šodien konferencē par jaunu vidējās izglītības modeli piedāvāja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).