Darba tirgus

Koncernā Grindeks kopumā strādā 1355 darbinieki. No tiem 853 Latvijā, bet pārējie uzņēmuma meitas kompānijās Igaunijā, Krievijā un Slovākijā, kā arī pārstāvniecībās un filiālēs. 2017. gadā koncerna apgrozījums pieaudzis par 26%, sasniedzot 132,4 miljonus eiro. Turpmākai uzņēmuma izaugsmei ir nepieciešami jauni – izglītoti, ieinteresēti un uz sasniegumiem vērsti – cilvēki. Intervija ar a/s Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

RP SIA Rīgas satiksme (turpmāk Rīgas satiksme) sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, apsaimnieko pašvaldības autostāvvietas un iznomā transportlīdzekļus, kā arī veic vienota maršrutu tīkla uzraudzīšanu. Nodrošinot darbības virzienu izpildi, uzņēmumā strādā vairāk nekā 4100 darbinieku astoņās nozarēs.

Jau aptuveni sešus mēnešus Norvik Bankā darbojas senioru nodarbinātības programma, kas solīda gadugājuma cilvēkiem sniedz iespēju strādāt kā finanšu konsultantiem. Viņi ir pirmie, kas ar laipnu smaidu sagaida klientus Norvik Bankas filiālēs un palīdz līdzgaitniekiem gan ar padomu, gan uzmundrinājumu. Norvik Bankā kā strauji augošā bankā darbiniekiem tiek dotas karjeras un izaugsmes iespējas. Tas attiecas arī uz senioru programmā nodarbinātajiem. Norvik Bankas senioru programmas vadītāja Lidija Dzene intervijā Neatkarīgajai atklāj, ka daļa senioru, kas pirms pāris mēnešiem sāka darbu kā konsultanti, paspējuši jau pakāpties pa karjeras kāpnēm un šobrīd Norvik Bankā ieņem citus amatus, tādējādi apliecinot, ka dzīves pieredze un viedums darba tirgū joprojām ir pieprasīti.

Kvalitatīvu darbinieku piesaiste un noturēšana ir katra darba devēja pamatuzdevums, un būtībā tas nosaka iespēju izpildīt uzņēmuma misiju.

Saruna ar Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietnieci, ES Nodarbinātības komitejas vadītāju Ilzi Zvīdriņu.

Latvijā ir nepilni 67 000 potenciālo darbinieku, kuri darba tirgū nav iesaistīti vai nepiedalās – bezdarbnieki, ilgstoši bezdarbnieki, personas ar invaliditāti. Starp viņiem ir jaunieši un 50 gadu vecumu sasnieguši cilvēki, kuri ir darba spējīgi. Bet – bez darba. Tagad darba devēji ir norūpējušies par to, kā piesaistīt darbiniekus. Un arī – kādus.

Aizpildīt brīvo vakanci – tas ir patiešām izaicinājums, atzīst personāla speciālisti. Trūkst augstas raudzes profesionāļu, vidēja līmeņa speciālistu un mazkvalificētu strādnieku.

Latvijas darba tirgū trūkst speciālistu – tas ir fakts. Demogrāfiskā situācija un tautiešu došanās peļņā uz ārvalstīm liecina, ka nākotnē situācija neuzlabosies. Ko iesākt? Aktualizēts ir jautājums par viesstrādnieku piesaisti. Viennozīmīga atbalsta šādam risinājumam nav. Daudzi eksperti uzsver – ar darbu vispirms jānodrošina vietējie, tostarp cilvēki ar invaliditāti. Taču daļa darba devēju no viņiem bēg kā no uguns. Kā mudināt darba devējus aizspriedumiem pārkāpt pāri – par to nesen Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento rīkoja diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum?

Kad Latvijā būs pilnībā izmantoti vietējie darbaspēka resursi, varēs sākt domāt par ārējo resursu piesaistīšanu un liberālāku imigrācijas politiku, piektdien Rīgas biznesa foruma atklāšanā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja cilvēks darba tirgū nevēlas zaudēt savu konkurētspēju, jārēķinās, ka jāmācas būs visa darba mūža garumā. Mainīgais darba tirgus to pieprasa, jo tās zināšanas un prasmes, kas bija topā, piemēram, pirms 20 gadiem, mūsdienās zaudējušas vai būtiski mazinājušas savu nozīmi. Lai palīdzētu noturēties apritē, jau pērn rudenī startēja projekts, kurā tika aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, piedāvājot viņam iespēju paaugstināt savu profesionālo latiņu vai apgūt pavisam jaunu arodu. Pirmā pieteikšanās jau noslēgusies, un mācības sākušās. Marta vidū gaidāma nākamā pieteikšanās.

Par spīti tam, ka 2017. gadā ekonomiskā izaugsme visās trīs Baltijas valstīs pārspēja iepriekš izteiktās prognozes un eksperti ir pārliecināti, ka arī 2018. un 2019. gadā pozitīvās tendences saglabās virsroku, 23% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu prognozē apgrozījuma samazinājumu savam biznesam un 9% plāno samazināt arī darbinieku skaitu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Atrast savai komandai jaunus darbiniekus – tas patiešām kļūst arvien izaicinošāk, turklāt, kā norāda Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji, darba meklētāji ir kļuvuši prasīgāki, kā arī vietējiem darba devējiem daudzos amatos jākonkurē ar ārvalstu uzņēmējiem, kas spēj piedāvāt lielāku atalgojumu.

2018. gadā gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46% plāno pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, 28% ir iecerējuši gan savā komandā uzņemt jaunpienācējus, gan atlaist daļu tagadējo darbinieku – 32% uzņēmumu plāno atlaist tos strādājošos, kuri strādā neefektīvi, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā.

Lai veicinātu jauniešu iespējas darba tirgū, atsevišķos reģionos skolēniem būtu jāpiedāvā iespēja apgūt igauņu un lietuviešu valodu, šodien konferencē par jaunu vidējās izglītības modeli piedāvāja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).

Darba devēji atspērušies cenšas vēlreiz un vēlreiz uzsvērt, ka viņiem vajadzīgi informācijas tehnoloģiju (IT), dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares speciālisti.

Biznesa vadības, līderības pasniedzēja un trenere Kintija Barloti: Ir sācies atvaļinājumu laiks, kad virknē uzņēmumu darbinieki steidz ieplānot savu atpūtu, taču ir arī darbinieki, kuri dažādu iemeslu dēļ izvēlas nedoties atvaļinājumā. Vai darba devējam šāds darbinieks ir liels ieguvums, vai arī tas signalizē par nepilnībām uzņēmuma darbinieku politikā? Vai darba devējam būtu jāpierunā darbinieks izmantot atvaļinājumu, un, kas ir lielāks ieguvums uzņēmumam – darbinieks, kurš strādā nepārtraukti, arī virsstundas, vai arī atpūties un restartējies darbinieks? Un kā pašam darba devējam deleģēt pienākumus, un, uz brīdi noliekot malā vadības stūri, doties atvaļinājumā?

No 3. līdz 4.aprīlim labklājības ministrs Jānis Reirs Valetā (Maltā) piedalījās Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālajā sanāksmē.

Desmit pieprasītāko amatu kategoriju topā lielākais pieprasījums ir pēc darbaspēka pārdošanā un tirdzniecībā, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma SIA "CV-Online Latvia" apkopotie dati par pieprasītākajām amatu kategorijām.

Lai darba tirgū ilgāk noturētu cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības finansējumu aicinās pielāgoties darbavietas, lasīs lekcijas un organizēs apmācības.

Atgriešanās darba tirgū pēc ilgstošas slimošanas nav ļoti viegli izpildāms mērķis, it sevišķi gados vecākiem ļaudīm, jo pēdējos gados vajadzība pēc digitālām prasmēm ir arvien izteiktāka, taču, ilgu laiku pavadot slimības gultā, zināšanas var piemirsties, bet daļai IT prasmju nemaz nav. Apzinoties, ka datorprasmes ir viens no atslēgas vārdiem iekļūšanai darba tirgū, ir radīta bezmaksas datorapmācība internetā, lai cilvēks laikus varētu pārliecinošāk sevi pieteikt apritē.