Eksakto zinātņu studentu skaits būtu jādesmitkāršo, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības

Latvijā darba tirgum neatbilstoši maz vidusskolēnu kārto eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, šādu nostāju šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš.

Pēc EM pārstāvja paustā, būtu nepieciešams eksakto priekšmetu eksāmenu kārtotāju skaitu palielināt pat desmitkārt, kas nozīmētu, ka būtībā eksāmenu kādā no šiem priekšmetiem vajadzētu kārtot gandrīz visiem vidusskolu beidzējiem. EM skaidroja, ka Latvijā jauno studentu skaits kopumā ir pietiekams, tomēr pārāk maz skolēnu izvēlas studēt eksaktajās zinātnēs, kas turpmāk nozīmes darbaspēka deficītu šajās nozarēs.

Salmiņš skaidroja, ka problēmu saistībā ar eksakto zināšanu apguvi nevar atrisināt ātri, tomēr būtu svarīgi nodrošināt, lai palierinās šo priekšmetu eksāmenu kārtotāju īpatsvars.

Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps norādīja, ka šo ilgtermiņa problēmu nevar atrisināt ar īstermiņa risinājumiem, tāpēc augstskolām būtu svarīgi sūtīt skolēniem signālus, ka eksakto priekšmetu apgūšana ir svarīga.

Zeps uzskata, ka ir pārāk vēlu runāt par eksakto priekšmetu apguvi tikai 12.klasē un interese par tiem būtu jārada agrīnākā posmā. Pēc akadēmiķa paustā, Latvijā tikai 12% no 15 gadus vecajiem jauniešiem vēlas studēt eksaktās zinātnes.

Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks skolēnu rezultātu pavājināšanos saista ar skolēnu stimulu iegūt augstu vērtējumu samazināšanos, jo augstskolas uzņemot gandrīz visus vidusskolēnus neatkarīgi no viņu rezultātiem.

Catlaks uzskata, ka cilvēks, kurš eksāmenā saņem zemāku vērtējumu par 40%, īsti nebūs gatavs augstskolas pirmajam kursam. Arī Zepts piekrita, ka augstskolām jāpaaugstina latiņa, uzņemot jaunus studentus.

Kā ziņots, arī šogad ir turpinājis kristies skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, liecina apkopotā informācija.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot. Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārt.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Angļu valodas eksāmenā valstī sasniegts 62,7% rezultāts, kas ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā. Arī krievu valodas eksāmenā skolēniem šogad izdevies sasniegt augstāko vidējo rezultātu pēdējo desmit gadu laikā - 74,4%, kas ir par 4,1 procentpunktu augstāks nekā pērn.

Pēc krituma pagājušajā gadā šogad vidējais rezultāts franču valodas eksāmenā ir uzlabojies sasniedzot 69,1% un atgriežoties aptuveni 2014.gada līmenī. Līdzīga situācija ir arī vācu valodas eksāmenā, kur pēc vidējā rezultāta krituma pērn šogad fiksētais rezultāts 71,9% ir otrs augstākais pēdējos desmit gados.

Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts 2015.gadā - 65,6%.

Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.

Labāko vidējo rezultātu pēdējā desmitgadē uzrādot 2013.gadā (55,72%), šogad fiksētais latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts ir sasniedzis 49,9%, kas ir par 2,7% zemāks nekā pirms gada.

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.