Darba tirgus

Kad Latvijā būs pilnībā izmantoti vietējie darbaspēka resursi, varēs sākt domāt par ārējo resursu piesaistīšanu un liberālāku imigrācijas politiku, piektdien Rīgas biznesa foruma atklāšanā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja cilvēks darba tirgū nevēlas zaudēt savu konkurētspēju, jārēķinās, ka jāmācas būs visa darba mūža garumā. Mainīgais darba tirgus to pieprasa, jo tās zināšanas un prasmes, kas bija topā, piemēram, pirms 20 gadiem, mūsdienās zaudējušas vai būtiski mazinājušas savu nozīmi. Lai palīdzētu noturēties apritē, jau pērn rudenī startēja projekts, kurā tika aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, piedāvājot viņam iespēju paaugstināt savu profesionālo latiņu vai apgūt pavisam jaunu arodu. Pirmā pieteikšanās jau noslēgusies, un mācības sākušās. Marta vidū gaidāma nākamā pieteikšanās.

Par spīti tam, ka 2017. gadā ekonomiskā izaugsme visās trīs Baltijas valstīs pārspēja iepriekš izteiktās prognozes un eksperti ir pārliecināti, ka arī 2018. un 2019. gadā pozitīvās tendences saglabās virsroku, 23% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu prognozē apgrozījuma samazinājumu savam biznesam un 9% plāno samazināt arī darbinieku skaitu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Atrast savai komandai jaunus darbiniekus – tas patiešām kļūst arvien izaicinošāk, turklāt, kā norāda Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji, darba meklētāji ir kļuvuši prasīgāki, kā arī vietējiem darba devējiem daudzos amatos jākonkurē ar ārvalstu uzņēmējiem, kas spēj piedāvāt lielāku atalgojumu.

2018. gadā gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46% plāno pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, 28% ir iecerējuši gan savā komandā uzņemt jaunpienācējus, gan atlaist daļu tagadējo darbinieku – 32% uzņēmumu plāno atlaist tos strādājošos, kuri strādā neefektīvi, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā.

Lai veicinātu jauniešu iespējas darba tirgū, atsevišķos reģionos skolēniem būtu jāpiedāvā iespēja apgūt igauņu un lietuviešu valodu, šodien konferencē par jaunu vidējās izglītības modeli piedāvāja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).

Darba devēji atspērušies cenšas vēlreiz un vēlreiz uzsvērt, ka viņiem vajadzīgi informācijas tehnoloģiju (IT), dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares speciālisti.

Biznesa vadības, līderības pasniedzēja un trenere Kintija Barloti: Ir sācies atvaļinājumu laiks, kad virknē uzņēmumu darbinieki steidz ieplānot savu atpūtu, taču ir arī darbinieki, kuri dažādu iemeslu dēļ izvēlas nedoties atvaļinājumā. Vai darba devējam šāds darbinieks ir liels ieguvums, vai arī tas signalizē par nepilnībām uzņēmuma darbinieku politikā? Vai darba devējam būtu jāpierunā darbinieks izmantot atvaļinājumu, un, kas ir lielāks ieguvums uzņēmumam – darbinieks, kurš strādā nepārtraukti, arī virsstundas, vai arī atpūties un restartējies darbinieks? Un kā pašam darba devējam deleģēt pienākumus, un, uz brīdi noliekot malā vadības stūri, doties atvaļinājumā?

No 3. līdz 4.aprīlim labklājības ministrs Jānis Reirs Valetā (Maltā) piedalījās Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālajā sanāksmē.

Desmit pieprasītāko amatu kategoriju topā lielākais pieprasījums ir pēc darbaspēka pārdošanā un tirdzniecībā, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma SIA "CV-Online Latvia" apkopotie dati par pieprasītākajām amatu kategorijām.

Lai darba tirgū ilgāk noturētu cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības finansējumu aicinās pielāgoties darbavietas, lasīs lekcijas un organizēs apmācības.

Atgriešanās darba tirgū pēc ilgstošas slimošanas nav ļoti viegli izpildāms mērķis, it sevišķi gados vecākiem ļaudīm, jo pēdējos gados vajadzība pēc digitālām prasmēm ir arvien izteiktāka, taču, ilgu laiku pavadot slimības gultā, zināšanas var piemirsties, bet daļai IT prasmju nemaz nav. Apzinoties, ka datorprasmes ir viens no atslēgas vārdiem iekļūšanai darba tirgū, ir radīta bezmaksas datorapmācība internetā, lai cilvēks laikus varētu pārliecinošāk sevi pieteikt apritē.

Šobrīd darba tirgū vērojama situācija, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai ir salīdzinoši augsta. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Darba tirgus ir mainīgs, piemēram, dažas profesijas zaudē savu pieprasījumu, izzūd, parādās jaunas, kuras pirms dažiem gadiem nemaz nebija, piemēram, mākoņdatošanas speciālists, sociālo tīklu eksperts. Tomēr svešvalodu, komunikācijas un organizatora prasmes ir vērtības, kas savu aktualitāti darba tirgū nezaudē, norāda CVOnline Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Latvijas gadījumā taisnība tam džekam, kurš teica, ka bezdarbs ir veids, kā piespiest ražošanas spēkus atpūsties no ražošanas attiecībām. Ar to atšķirību, ka mūsu ražošanas spēki grib atpūsties paši, bet ražošanas attiecību ideāls ir brālītis Karlsons, kurš dzīvo uz jumta un pārtiek no bezdarbnieku pabalsta.

Jauniešiem trūkst izpratnes, kas īsti ir un cik daudzveidīgas karjeras iespējas ietver inženiera profesija.

Aptaujājot darba devējus, vai viņi būtu gatavi nodarbināt savā uzņēmumā bēgļus, katrs piektais jeb 20% šādu iespēju pieļāva. Visbiežāk apstiprinošai atbildei pievienojot arī papildu nosacījumus, piemēram, ja būtu attiecīgās valodu zināšanas un nepieciešamās profesionālās prasmes, gatavība strādāt mazkvalificētu darbu, liecina CV-Online veiktais pētījums.

Viltus pašnodarbinātie, nulles stundu līgumi un citas nedrošas nodarbinātības formas Latvijas darba tirgū kļuvušas par sērgu, secina diskusijas Kvalitatīvs darbs, darbaspēka vajadzības un arodbiedrību loma dalībnieki, norādot, ka Latvijā nodarbinātības kultūra ir zema. No vietējā darbaspēka daudzi darba devēji cenšas izspiest pēdējo sulu, turklāt, kā norāda Valsts darba inspekcija, uzņēmumi nesmādē arī darba rokas no trešajām pasaules valstīm – iebraucēji, kuriem nav nedz uzturēšanās atļaujas, nedz darba līgumu, esot jau satraucoši daudz.

Nenoliedzami, kandidāta darba pieredze darba devēju acīs tiek augstu vērtēta. Taču nereti gados jauni cilvēki savā CV nevar palepoties ar būtisku praktisko iemaņu bagāžu.

Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šā gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm.