Darba tirgus

Šobrīd darba tirgū vērojama situācija, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai ir salīdzinoši augsta. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Darba tirgus ir mainīgs, piemēram, dažas profesijas zaudē savu pieprasījumu, izzūd, parādās jaunas, kuras pirms dažiem gadiem nemaz nebija, piemēram, mākoņdatošanas speciālists, sociālo tīklu eksperts. Tomēr svešvalodu, komunikācijas un organizatora prasmes ir vērtības, kas savu aktualitāti darba tirgū nezaudē, norāda CVOnline Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Latvijas gadījumā taisnība tam džekam, kurš teica, ka bezdarbs ir veids, kā piespiest ražošanas spēkus atpūsties no ražošanas attiecībām. Ar to atšķirību, ka mūsu ražošanas spēki grib atpūsties paši, bet ražošanas attiecību ideāls ir brālītis Karlsons, kurš dzīvo uz jumta un pārtiek no bezdarbnieku pabalsta.

Jauniešiem trūkst izpratnes, kas īsti ir un cik daudzveidīgas karjeras iespējas ietver inženiera profesija.

Aptaujājot darba devējus, vai viņi būtu gatavi nodarbināt savā uzņēmumā bēgļus, katrs piektais jeb 20% šādu iespēju pieļāva. Visbiežāk apstiprinošai atbildei pievienojot arī papildu nosacījumus, piemēram, ja būtu attiecīgās valodu zināšanas un nepieciešamās profesionālās prasmes, gatavība strādāt mazkvalificētu darbu, liecina CV-Online veiktais pētījums.

Viltus pašnodarbinātie, nulles stundu līgumi un citas nedrošas nodarbinātības formas Latvijas darba tirgū kļuvušas par sērgu, secina diskusijas Kvalitatīvs darbs, darbaspēka vajadzības un arodbiedrību loma dalībnieki, norādot, ka Latvijā nodarbinātības kultūra ir zema. No vietējā darbaspēka daudzi darba devēji cenšas izspiest pēdējo sulu, turklāt, kā norāda Valsts darba inspekcija, uzņēmumi nesmādē arī darba rokas no trešajām pasaules valstīm – iebraucēji, kuriem nav nedz uzturēšanās atļaujas, nedz darba līgumu, esot jau satraucoši daudz.

Nenoliedzami, kandidāta darba pieredze darba devēju acīs tiek augstu vērtēta. Taču nereti gados jauni cilvēki savā CV nevar palepoties ar būtisku praktisko iemaņu bagāžu.

Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šā gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm.

«Ņemot vērā dažādu darba tirgus pētījumu rezultātus, var teikt, ka cilvēki labprātāk par savu darbavietu izvēlas labi pazīstamus un lielus uzņēmumus, jo tie spēj sniegt stabilitāti, sociālās garantijas, nodrošina darbinieku apmācību un izaugsmes iespējas, kā arī darbs lielā un atpazīstamā uzņēmumā ir prestižs,» secina SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) šonedēļ rīko 5. E-prasmju nedēļu, kuras galvenās tēmas ir e-prasmes nodarbinātībai un IKT karjerai, kā arī e-prasmes ikvienam.

17. martā starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Ventspils brīvostas pārvaldi tika parakstīts līgums par Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu ražošanas telpu būvniecībai Ventspils brīvostas teritorijā.

«Reti kurš uzņēmums Latvijā var lepoties ar tik ilggadējiem darbiniekiem kā Latvijas Pasts. Pavisam nesen suminājām Sūtījumu apmaiņas daļas kontrolieri Viju Maļinovsku, kas uzņēmumu par savu darbavietu sauc jau 50 gadu,» uzsver valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts Personāla vadības departamenta direktore Helma Purvinska.

Tehnoloģiju straujā attīstība, procesi ekonomikā un mainīgais darba tirgus nosaka, ka cilvēkam ir jāmācās jebkurā vecumā. Taču ne visi, it sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki, ir tam gatavi.

Gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 23% sabiedrības 2030. gadā būs vecāki par 65 gadiem, kā rezultātā pieaugs demogrāfiskās slodzes līmenis, secināts pētījumā Par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā.

«Šobrīd mūsu valsts imigrācijas politika ir vērsta uz darba tirgus aizsardzību un bezdarba mazināšanu. Tagad darbaspēka pieprasījums Latvijā nav tik milzīgs, lai mēs ar saviem iekšējiem resursiem to nespētu apmierināt. Taču, ņemot vērā, ka mūsu cilvēki turpina emigrēt uz citām valstīm, demogrāfiskā situācija neuzlabojas un darbaspēks noveco, imigrācijas politiku nākotnē var nākties pārskatīt, darba rokas ievedot no ārvalstīm,» prognozē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Pēc četrus gadus ilgušām pūlēm panākt vienkāršāku sezonas darbinieku reģistrēšanas un atalgošanas sistēmu, augļu, ogu un dārzeņu audzētāji beidzot var uzelpot.

Aptuveni 12 tūkstoši strādājošo 520 profesijās – tik bagāts ir koncerna Latvijas dzelzceļš kolektīvs. Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) personāla direktore Lolita Smiltniece uzsver, ka uzņēmums ir atvērts jaunām darba rokām, kuras var ne tikai palepoties ar iegūtu diplomu, bet sevi apliecināt kā daudzpusīgas, spēcīgas personības ar patriotisma dzirksti.

Ikviens uzņēmums neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida un lieluma ir cieši saistīts ar sociālekonomiskajiem procesiem mūsu valstī, kā arī norisēm vismaz Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Uz diskusiju par darba tirgus problēmām un risinājumiem Neatkarīgā aicināja Lattelecom valdes locekli un personāla vadības direktori Ingrīdu Roni, Latvenergo personāla vadības direktori Ingu Kolu, bankas Citadele personāla daļas vadītāju Daci Gaigalu un LMT personāla daļas vadītāju Ievu Abakoku.

Mežinieks ir domāšanas un dzīves veids, ko nevar iemācīties dažos gados, uzskata a/s Latvijas valsts meži (LVM) vadība, tāpēc savus potenciālos darbiniekus viņi audzina jau kopš bērna kājas – aicina ciemoties mežā ģimenes ar pavisam maziem ķipariem; par mežu stāsta dažādos formālās un neformālās izglītības pasākumos skolas bērniem; veicina pasniedzēju tālākizglītību dabas un vides jautājumos; iesaistās vidējās profesionālās izglītības pilnveidošanas procesos; atbalsta augstākās izglītības iestādes un to studentus mežsaimniecības zinātņu padziļinātai apguvei.