Iespēju viena līdz pusotra gada laikā apgūt profesiju līdz šim izmantojuši gandrīz 2000 jauniešu. Arī šoruden 44 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā gaida jaunos censoņus Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajās profesionālās izglītības programmās.
Uzņēmēju uzskatus par Latvijai pašreiz pieejamo resursu izmantošanu ilgtspējīgai attīstībai sarunā ar Neatkarīgo pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
2012. gada WorkingDay organizētajā pētījumā Iekārojamākais darba devējs Lattelecom ieguva otro vietu. Saruna ar Lattelecom grupas personāla vadības direktori Ingrīdu Roni.
«Mūsu uzņēmumā strādā tikai Latvijas iedzīvotāji, un mēs par to esam ļoti gandarīti. Personāla atlasē neesam raudzījušies ārpus valsts robežām ar mērķi darbā pieņemt viesstrādniekus, jo mums ir svarīga strādājošo kvalitāte, uzsver SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule, piebilstot – uzņēmums ir lepns, ka gadu gaitā tam ir izveidojusies sabiedrībā atpazīstama seja, kura bez aizrautīgiem un lojāliem darbiniekiem nekad tāda netaptu.
A/s Grindeks ir farmācijas uzņēmums, taču maldīgs ir priekšstats, ka šeit strādā tikai ķīmiķi un farmaceiti. Lielu strādājošo īpatsvaru veido cilvēki ar izglītību inženierzinātnēs: biotehnologi, mehāniķi, mehatroniķi, elektriķi, atslēdznieki – kopumā nodarbināto skaits Latvijā pārsniedz 700.
Latvijas Universitātes (LU) Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs veicinās pārrobežu sadarbību darba tirgus mobilitātes stimulēšanai, īstenojot projektu Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros – „Centrālbaltijas darba prāmis”. LU ir šī projekta galvenais līderis un tās sadarbības partneri ir „Nordregio” - Ziemeļu telpiskās attīstības centrs (Zviedrija) Stokholmas Universitāte, Turku tehnisko zinātņu universitāte (Somija) un Baltijas studiju institūts (Igaunija).
No Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) speciālistu sniegtajām konsultācijām šogad visvairāk - 33,4 procenti - bijušas par darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem Vācijā.
Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršanu Latvijā gaida ar cerībām. Latvijā bezdarba līmenis ir augsts, tāpēc daudziem došanās uz citu valsti joprojām būs vienīgā iespēja, kā tikt pie ienākumiem.
Brīvo darba vietu skaita pieaugums jūlijā liecina par pieaugošām iespējām atrast darbu, tomēr pastāvīgu darbu atradušo bezdarbnieku skaits saruka, kas norāda uz darba prasmju neatbilstību pieprasījumam darba tirgū, norāda Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.
8.jūnijā, Ministru kabineta sēdē tika izskatītas Ekonomikas ministrijas izstrādātās darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības vidēja termiņa prognozes līdz 2015.gadam. Prognozes atspoguļo iespējamās darba tirgus attīstības tendences, saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai.
Ceturtā daļa no vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem un speciālistiem, kas šobrīd ir bez darba, būtu gatavi strādāt par algu, kas nesedz pat viņu pašreizējās kredītsaistības, liecina personāla atlases kompānijas Talentor Latvia aptauja.
Valsts pārvaldei ir vairāk jārūpējas par to, kā motivēt spējīgos darbiniekus, kuri reāli pilda sabiedrībai noderīgas funkcijas, bet liekēži, kuri tikai "atsēž savu darba laiku", ir jāatlaiž, uzskata biedrības "Darbu Latvijā!" valdes loceklis, zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Īstenojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektus, kas paredz kompleksus atbalsta pasākumus iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū, projekta īstenotājiem būs jāinformē arī par projekta īstenošanas laikā konstatētu neatbilstoši veiktu izdevumu uzskaiti.