LMT: uzņēmumam ar labu reputāciju darbiniekus atrast ir viegli

«Ņemot vērā dažādu darba tirgus pētījumu rezultātus, var teikt, ka cilvēki labprātāk par savu darbavietu izvēlas labi pazīstamus un lielus uzņēmumus, jo tie spēj sniegt stabilitāti, sociālās garantijas, nodrošina darbinieku apmācību un izaugsmes iespējas, kā arī darbs lielā un atpazīstamā uzņēmumā ir prestižs,» secina SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.

Viņa norāda, ka LMT bez īpašām grūtībām aizpilda brīvās vakances. Visproblemātiskāk ir ar IT speciālistu atrašanu, kas arvien vairāk apliecina reiz izglītības sistēmā pieļauto kļūdu – ļaut bērniem iet vieglāko ceļu, iztiekot bez padziļinātas dabaszinātņu priekšmetu apguves.

– Gads ir teju iesācies. Ko šogad LMT ir izvirzījis par savām darba prioritātēm, ieskaitot personālvadības politikā?

– Galvenā prioritāte ir 4. paaudzes (4G) telekomunikāciju tīkla turpmākā attīstība. Vienlaikus tiek strādāts ar pakalpojumiem, kas ir saistīti ar jaunās paaudzes tīkla tehnoloģijām. Personāla vadības jomā mūsu prioritāte ir esošo profesionāļu noturēšana un motivēšana, kā arī jaunu talantu piesaiste uz vakancēm, kuras izveidojas laika gaitā. Strauji attīstoties tehnoloģijām, darbiniekiem ir «jātur roka uz pulsa», tādēļ ļoti liela uzmanība tiek veltīta darbinieku apmācībai un attīstībai. Īpaša uzmanība šogad tiks pievērsta vidējā līmeņa vadītāju zināšanām un prasmēm, tajā skaitā vadītāju komunikācijai ar darbiniekiem un atgriezeniskās saiknes došanai.

– Ekonomiskā dzīve lielākoties koncentrējas Rīgā un Pierīgā. LMT ir klientu centri arī reģionos. Kā izdodas noturēt esošos un aicināt uz reģioniem jaunus darbiniekus?

– Jā, LMT ir 26 klientu centri Rīgā un 40 ārpus Rīgas. Ar darbinieku noturēšanu veicas gluži labi, jo LMT tradicionāli ir viens no TOP iekārotākajiem darba devējiem Latvijā. 2012. un 2013. gadā saskaņā ar personāla atlases firmas CV–Online pētījumu LMT bija 1. vietā IT un telekomunikāciju nozarē, kā arī 2. vietā visu uzņēmumu kopvērtējumā. LMT darbinieku aiziešanas koeficients dažādos amatos ir atšķirīgs, bet vidēji tas ir 8–10% gadā. Klientu apkalpošanas amatos tradicionāli tas ir augstāks, jo ir saistīts ar paaugstinātu stresa līmeni, tādēļ daudzi cilvēki ir gatavi strādāt šādos amatos tikai daļu no savas darba karjeras. Ņemot vērā LMT labo reputāciju darba tirgū, cilvēki labprāt piesakās uz vakancēm LMT uzņēmumu grupā, tādēļ par amata pretendentu skaitu sūdzēties nevaram. Šobrīd LMT uzņēmumu grupā ir vērojams baby boom’s – tas ir, ir ļoti daudz topošo un jauno māmiņu, kuru aizvietošanai ilgstošās prombūtnes laikā jāatrod jauni darbinieki. Pēdējā laikā notiek 7–10 šāda veida personāla atlases konkursi mēnesī. Kopš 2000. gada LMT darbiniekiem kopumā jau ir piedzimuši 611 bērni. Protams, labus darbiniekus uz noteiktu laiku atrast ir grūtāk, jo liela daļa cilvēku nevēlas zaudēt pastāvīgu darbu: «Labāk zīle rokā nekā mednis kokā.» Dažās Latvijas pilsētās ir nācies atkārtoti izsludināt konkursu, jo pirmajā reizē nav izdevies atrast vakantā amata prasībām atbilstošu kandidātu, taču pieredze rāda, ka, pieliekot papildu pūles, viss izdodas.

– Kāds ir jūsu uzņēmumā gaidītākais darbinieks?

– Pirmkārt, tas ir sava amata profesionālis – cilvēks ar amatam atbilstošām zināšanām prasmēm un pieredzi. Taču ļoti būtiska ir cilvēka motivācija, attieksme pret darbu, godprātība, spēja pielāgoties izmaiņām, personīgā vērtību sistēma, spēja iekļauties kolektīvā un sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, kā arī labas komunikācijas prasmes. LMT tradicionālās vērtības ir kvalitāte, stabilitāte, tehnoloģiskais līderisms. Ar jauno LMT zīmolu tās ir papildinātas ar jaunām vērtībām: sadarbību, attīstību un aizrautību. Tātad gaidītākais darbinieks ir sava amata profesionālis, kura personīgā vērtību sistēma saskan ar LMT vērtību sistēmu.

– Sacījāt, ka kopumā brīvās vakances LMT aizpildīt nav grūti. Vai to pašu var teikt arī par inženieru atrašanu?

– Jā, parasti personāla atlases konkursos pretendentu ir daudz, bet atrast visām amata prasībām atbilstošu kandidātu nav viegli, it īpaši IT speciālistus, jo darba tirgū pieprasījums pēc šīs jomas speciālistiem pārsniedz pieejamos cilvēku resursus. No brīža, kad izglītības sistēma atļāva bērniem skolās izvēlēties priekšmetus, kurus mācīties un kurus nemācīties, protams, lielākā daļa izvēlējās nemācīties fiziku, ķīmiju un citas dabaszinātnes, jo šos priekšmetus mācīties ir grūti. Bērni izvēlas vieglāko ceļu, jo domā īstermiņā. Tā rezultātā salīdzinoši ir ļoti maz vidusskolas beidzēju, kuri varētu studēt inženierzinātnes un dabaszinātnes. Tādēļ darba tirgū tehnisko profesiju pārstāvju, salīdzinot ar sociālo zinātņu profesiju pārstāvjiem, ir maz.

– Kā jūs vērtējat ideju par obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā? Vai tas ko mainīs jauniešu izvēlē par labu studijām inženierzinātnēs?

– Uzskatu, ka ne jau eksāmens pats par sevi atrisinās problēmu, bet pareizi izveidota un sabalansēta vidējās izglītības sistēma, kas dos iespēju jauniešiem, pabeidzot vidusskolu, brīvi izvēlēties studijas un nākamo profesiju.

– Kādi ir jūsu novērojumi – ko šobrīd cilvēki, meklējot jaunas darba iespējas, vērtē visaugstāk – potenciālā darba devēja reputāciju, stabilitāti, piedāvāto atalgojumu? Vai ir kādi citi faktori, lemjot savu CV sūtīt vienam vai otram uzņēmumam?

– Jaunu darbinieku piesaistē vislielākā nozīme ir darba devēja tēlam, kas sevī ietver vairākus faktorus – uzņēmuma reputāciju, zīmola popularitāti un darbinieku (esošo un bijušo) atsauksmes par darbu šajā uzņēmumā, jo Latvija ir maza valsts, kurā neko noslēpt nav iespējams – ne labo, ne slikto. Nav noslēpums, ka arī algai ir liela nozīme, taču tikai līdz brīdim, kad tiek apmierinātas cilvēka materiālās pamatvajadzības. Pēc tam daudz lielāka nozīme ir nemateriāliem motivatoriem – interesantam un prestižam darbam, iespējai pašrealizēties, labiem kolēģiem, psiholoģiskajam mikroklimatam uzņēmumā, izaugsmes iespējai. Pētījumi parāda, ka visaugstākā motivācija ir brīvprātīgā darba veikšanā – voluntieriem.

– Kā Dāmokla zobens darba tirgus attīstībā Latvijā ir demogrāfiskā situācija, iedzīvotāju emigrācija un sabiedrības novecošanās. Vai nākotnes risinājumi būs viesstrādnieki?

– Diemžēl Latvijas demogrāfiskā situācija neļauj skatīties nākotnē ar optimismu. Vienīgā iespēja nākotnē izvairīties no viesstrādniekiem ir investēt ļoti lielus līdzekļus tehnoloģiju attīstībā, lai nākotnē daudzu vienkāršāku darbu veikšanai nebūtu nepieciešami cilvēki, bet viss iespējamais tiktu automatizēts. Savukārt cilvēkiem ir jāizglītojas, lai varētu strādāt ar šīm jaunajām tehnoloģijām. Ne mazāk būtisks jautājums sabiedrības novecošanās situācijā ir augsta darba produktivitāte, lai būtu bāze, no kā maksāt pensijas.

– Kādu artavu ieguldāt jaunu speciālistu sagatavošanā, kas vēl mācās kādā no izglītības iestādēm?

– Daudzi LMT uzņēmumu grupas darbinieki turpina savu izglītību kādā no augstskolām – vidēji aptuveni 15–20%. LMT sniedz atbalstu studējošiem darbiniekiem, gan nodrošinot prakses iespējas dažādās struktūrvienībās, gan dodot iespēju veikt dažādus pētījumus un aptaujas, gan piešķirot papildus apmaksātas brīvdienas. Pieredzējuši kolēģi – eksperti labprāt konsultē jaunos speciālistus un kļūst par mentoriem. LMT savās telpās bieži uzņem studentu un skolēnu grupas, iepazīstinot ar uzņēmumu un telekomunikāciju nozari. LMT regulāri piedalās arī ēnu dienu programmā. Ļoti daudz studentu izrāda interesi iziet praksi LMT, bet diemžēl mēs nevaram piedāvāt šādu iespēju visiem gribētājiem, jo kvalitatīvas prakses nodrošināšana ir papildu slodze esošajiem darbiniekiem, kuri lielākoties ir ļoti noslogoti savā pamatdarbā. Tādēļ mēs atļaujam struktūrvienību vadītājiem ņemt praktikantus tikai tad, ja viņi no savas puses garantē kvalitatīvu prakses vadību.

– Kā darbos apliecināt apgalvojumu, ka katrs darbinieks ir vērtība?

– Pirmkārt, tās ir rūpes par darbiniekiem. Cilvēks ir laimīgs, ja no rīta ar prieku nāk uz darbu un vakarā ar prieku dodas uz mājām. Mēs cenšamies nodrošināt tādu darba organizāciju, lai cilvēki ar prieku nāktu uz darbu. Darbinieki ir vērtība tādēļ, ka bez viņiem nevar darboties neviens uzņēmums un organizācija. Cilvēki ir tie, kas attīsta tehnoloģijas, nodrošina procesus un veido pievienoto vērtību. Labi darbinieki ir ļoti liela vērtība, jo viņi ir uzņēmuma mugurkauls. Uzņēmuma darbinieku piesaistītā pētījumā pēc TRI*M metodoloģijas viņiem ir dots nosaukums virzītāji – viņi ir orientēti uz korporatīvajiem mērķiem, ar augstu lojalitāti uzņēmumam, tic nākotnes vīzijai un uzņēmuma konkurētspējai, ir motivēti, ar pašiniciatīvu un vēlmi sadarboties, viņi iedvesmo un motivē kolēģus. Jo vairāk uzņēmumā ir šādu virzītāju, jo lielāks ir uzņēmuma potenciāls. Šādi vērtīgākie cilvēki ir jāatbalsta, un viņi uzņēmumā paveiks brīnumus, jo pašmotivācijas līmenis ir tik augsts, ka viņi vienkārši neprot un nespēj strādāt slikti. Uzņēmuma galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēki var godprātīgi un aizrautīgi strādāt, par to saņemot taisnīgu gan materiālo, gan nemateriālo atalgojumu.