NVA: pirms ievedam viesstrādniekus, apritē jāatgriež vietējais darbaspēks
«Šobrīd mūsu valsts imigrācijas politika ir vērsta uz darba tirgus aizsardzību un bezdarba mazināšanu. Tagad darbaspēka pieprasījums Latvijā nav tik milzīgs, lai mēs ar saviem iekšējiem resursiem to nespētu apmierināt. Taču, ņemot vērā, ka mūsu cilvēki turpina emigrēt uz citām valstīm, demogrāfiskā situācija neuzlabojas un darbaspēks noveco, imigrācijas politiku nākotnē var nākties pārskatīt, darba rokas ievedot no ārvalstīm,» prognozē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Viņa vienlaikus arī norāda, ka, pirms aktualizēt jautājumu par viesstrādniekiem, jācenšas ar mūžizglītības instrumentu palīdzību apritē atgriezt vietējos iedzīvotājus darbspējas vecumā. Tādi Latvijā ir gandrīz 98 tūkstoši.
«Sabiedrībā imigrācijas procesus vērtē kritiski. Lielākoties viņu viedoklis balstās uz publiskajā telpā dzirdēto par to, kādas problēmas citās ekonomikās rodas imigrantu dēļ. Lai no tām izvairītos, mums ir laiks izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, saprotot, kas pie mums varētu braukt. Mūsu pašu rokās ir noteikt, kāda darbaspēka ieplūšanu mēs gribam veicināt – vai tie būs vidējas kvalifikācijas speciālisti vai vienkārša darba darītāji. Manuprāt, gudri rīkojas tās valstis, kas piedāvā labu augstāko izglītību arī ārzemniekiem: viņi mācību procesā iepazīst vietējo kultūru, sabiedrību, un viņiem ir vieglāk integrēties arī darba tirgū,» spriež I. Kalvāne.
Ilgstošo bezdarbnieku problēma
Viņa arī uzsver, ka imigrāciju kā risinājumu nepieciešamā darbaspēka nodrošināšanai nevar skatīt tuvredzīgi: ja Latvijā nav, kas strādā, tūliņ ievedam viesstrādniekus. «Imigrācijas politika jāveido kā ilgtermiņa skatījums uz mūsu darba tirgus attīstību,» norāda NVA direktore, piebilstot, ka šodienas dienaskārtībā lielāks uzsvars jāliek uz vietējo iedzīvotāju atgriešanu darba tirgū. NVA statistika liecina, ka patlaban bezdarbnieku rindās reģistrējušies 9,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. «Ieskicējot bezdarbnieka portreta galvenās iezīmes, jāteic, ka kā bezdarbnieki vairāk ir reģistrētas sievietes ar vidējo profesionālo kvalifikāciju, kas aptuveni pusgada laikā spēj atrast jaunu darbu. Iezīmējas arī kāda tendence, proti, samazinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Kopumā ilgstošo bezdarbnieku skaits gada laikā ir samazinājies par vairāk nekā 12 tūkstošiem cilvēku jeb 27%. Taču viņu integrēšana tirgū ir sarežģīta, jo lielai daļai nav profesionālās kvalifikācijas un viņu darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar palīgdarbiem. Turklāt viņu vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadu. Šādus cilvēkus motivēt ko mainīt savā dzīvē, apgūt ko jaunu ir problemātiski. Turklāt bezdarbnieku skaitam, kas sasnieguši jau 50 gadu slieksni, ir vērojams pieaugums,» skaidro I. Kalvāne.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Jau pērn NVA uzsāka pilotprojektu, kura mērķgrupa bija tieši ilgstošie bezdarbnieki. «Ne vienmēr atbilstošākais risinājums ir viņus iesaistīt kādā apmācību programmā, jo viņi vienkārši nav gatavi šādam solim. Tāpēc daļai piedāvājam algotus pagaidu sabiedriskos darbus, dodot cilvēkiem laiku nobriest apmācībām, kuru piedāvājums ir gana plašs un piemērots personām ar dažādiem izglītības līmeņiem, tostarp pamatizglītību. Personas ar pamatizglītību mudinājām arī iestāties kādā no vakarskolām un iegūt vidējo izglītību. Jāatzīst, ka pilotprojektā iesaistīties vairāk gatavi ir gados jaunāki cilvēki. Taču arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir jāsaprot, ka mainīgais darba tirgus pieprasa mācīties visa mūža garumā jeb iesaistīties mūžizglītībā – pašizglītoties, piedalīties kādā NVA programmā, izmantot darba devēju piedāvātās kvalifikācijas celšanas pasākumus,» akcentē I. Kalvāne.
Runājot par NVA, aģentūra piedāvā mūžizglītības iespējas gan darba meklētājiem, gan nodarbinātajiem. «Latvijā mūžizglītības aktivitātēm, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tiek atvēlēts viens no zemākajiem finansējumiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Domājot par darbaspēka iztrūkumu un viņu kvalitāti nākotnē, mums būtu jāatvēl daudz lielāki naudas resursi mūžizglītības jomai. Turklāt tagad mūžizglītībā galvenokārt ar NVA starpniecību tiek iesaistīti bezdarbnieki, taču lielāku uzsvaru vajadzētu likt uz nodarbinātajiem – piedāvāt viņiem sevis pilnveides iespējas, lai vajadzības gadījumā viņi būtu jau laikus sagatavoti jauniem darba apstākļiem un nebūtu pārrāvuma viņu profesionālajās gaitās,» uzsver NVA direktore.
Uzlabojas darbā iekārtošanās rādītāji
Viņa stāsta, ka pērn NVA apmācību programmās iesaistīto skaits sasniedza 36 118, bet šā gada pirmajos mēnešos 6707. No aģentūras piedāvātajām apmācību programmām visiecienītākās gan bezdarbnieku, gan nodarbināto vidū ir svešvalodu, grāmatvedības un projektu vadības apguves iespējas. Vērtējot, kā darba meklētājiem pēc apmācību noslēguma pusgada griezumā veicies ar iekārtošanos darbā, NVA direktore informē, ka rādītāji ir dažādi: no 100% līdz 15%. «100% darbā iekārtojas tajās programmās, kas notikušas pēc īpaša darba devēju pasūtījuma. Bet vidējie darbā iekārtošanās rādītāji ir virs 30%: 2012. gadā tie bija 33%, pērn 36%. Labākie rādītāji ir ekonomiski aktīvās teritorijās un tādās jomās kā grāmatvedība, apsardze, projektu vadība, transporta nozare un apstrādes rūpniecība,» teic I. Kalvāne. Divas reizes gadā programmu klāsts, ja vajadzīgs, tiek koriģēts, ņemot vērā darba tirgus prognozes.
Lai veicinātu ātrāku darba devēju un ņēmēju satikšanos, NVA pērn aizsāka jaunu tradīciju – rīkot vakanču gadatirgus. Pasākumi norisinājās Cēsīs, Rēzeknē, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā. Tos apmeklēja ap 8000 apmeklētāju, 120 darba devēju, piedāvājot 800 vakancču. Arī šogad aprīļa beigās vai maija sākumā vakanču gadatirgus gaidīs interesentus Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Valmierā.