Darba tirgus ir mainīgs, piemēram, dažas profesijas zaudē savu pieprasījumu, izzūd, parādās jaunas, kuras pirms dažiem gadiem nemaz nebija, piemēram, mākoņdatošanas speciālists, sociālo tīklu eksperts. Tomēr svešvalodu, komunikācijas un organizatora prasmes ir vērtības, kas savu aktualitāti darba tirgū nezaudē, norāda CVOnline Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.
«Darba devēju vēlmes un vajadzības ietekmē ne tikai straujā tehnoloģiju attīstība un globālais tirgus, bet arī Latvijas demogrāfiskā situācija, kā rezultātā, iespējams, darba devējs priekšroku var dot kandidātiem un darbiniekiem, kuriem ir ne tikai vienas noteiktas profesionālās zināšanas un prasmes, bet vairākas sākotnēji atšķirīgas kompetences, piemēram, biroja administrators / noliktavas vadītājs, mārketinga speciālists / maketētājs ar IT zināšanām,» tendences darba tirgū ieskicē K. Kotāns.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka pieaug nepieciešamība pēc arvien augstāka līmeņa izglītības. «Nākotnē jaunieši ar zemu izglītību vai bez kvalifikācijas saskarsies ar lielākām grūtībām atrast darbu. Tāpat arī darba tirgu ietekmē tādas tendences, kā zināšanu ekonomika, arvien pieaugoša nenoteiktība, tehnoloģiju attīstība, konkurence, globalizācija un internacionalizācija, mainīga ekonomiskā struktūra. Tas rada nepieciešamību cilvēkiem gan attīstīt savu ekspertīzi, gan spēt piemēroties mainīgiem apstākļiem, pastāvīgi mācīties, prast lietot tehnoloģijas un mācēt svešvalodas, darboties starptautiskā vidē, gan arī efektīvi sadarboties ar citiem mērķu sasniegšanā.»
Izglītības un zinātnes ministrija jau vairākus gadus norāda – viņu uzstādījums ir, ka pēc 9. klases vismaz 50% izvēlas uzsākt mācības kādā profesionālā izglītības iestādē (tā teikt – jaunietis iegūst vidējo izglītību un apgūst arodu). Vai darba tirgū maz ir interesants vidusskolas absolvents ar atestātu vien?
«Jāsaprot, ka, pabeidzot mācību iestādi, jaunietis nekad nebūs pilnībā gatavs darba tirgum, vienalga, kāda tipa mācību iestāde ir pabeigta. Ja jaunietis pēc devītās klases izvēlas mācības turpināt profesionālajā izglītības iestādē, ja šī mācību iestāde tiek pabeigta un darba devējs ir gatavs pieņemt darbā šajā nozarē jaunu cilvēku ar sākotnējām, teorētiskajām un praktiskajām iemaņām, tad šādiem cilvēkiem ir priekšrocības attiecībā pret absolventiem, kuri ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi jaunieši 15 un 16 gadu vecumā, beidzot 9. klasi, ir gatavi izvēlieties profesiju, tāpēc visbiežāk vidusskola sniedz iespēju vēl apdomāt savus talantus, vēlmes un iespējas turpmākai karjerai un profesijas izvēlei. Iegūstot vispārējo vidusskolas izglītību, jaunietim ir iespēja turpināt mācības kādā profesionālajā skolā, koledžā vai augstskolā. Visbiežāk jaunietis ar vidusskolas atestātu, bet bez darba pieredzes, var atrast darbu apkalpojošajā sfērā, kur būtiskākās prasības no darba devēja puses ir vidējā izglītība, valodu zināšanas un komunikācijas prasmes,» norāda K. Kotāns.
Bet L. Meņģelsone papildina: «Nodarbinātības statistika apliecina skaidru tendenci lielākajā daļā attīstīto valstu – jo augstāka izglītība, jo konkurētspējīgāks absolvents ir darba tirgū. Ja salīdzina ar vidējo vispārējo izglītību, profesionālās izglītības absolventiem ir lielākas priekšrocības darba tirgū – augstāka nodarbinātība un mazāka bezdarba iespēja.»
Darba sludinājumos neiztrūkstoši lasāms: «Vajadzīga pieredze...» Ko jaunietis var piedāvāt tās vietā? «Jaunietis darba tirgū var piedāvāt tādas personības iezīmes kā spēju ātri mācīties, labāku izpratni par tehnoloģijām, spēju brīvi komunicēt, tai skaitā ne tikai dzimtajā valodā, kā arī mērķtiecību un motivāciju. Jaunietim, piesakoties uz kādu no vakancēm, vajadzētu izvērtēt savas prasības, samazināt ambīcijas attiecībā uz atalgojumu un amatu sākotnējā periodā. Jābūt gatavam mācīties no profesionāļiem, veikt arī rutīnas darbus un strādāt virsstundas. Bet darba devējiem jārēķinās un jāņem vērā atšķirības paaudžu izpratnē par darbu un dzīvi kopumā, jaunā paaudze būs mobilāka gan pret darba saturu, vietu un laiku, tāpēc darba devējiem nāksies pieskaņoties saviem darbiniekiem,» uzskata K. Kotāns.
