Latvijā ir nepilni 67 000 potenciālo darbinieku, kuri darba tirgū nav iesaistīti vai nepiedalās – bezdarbnieki, ilgstoši bezdarbnieki, personas ar invaliditāti. Starp viņiem ir jaunieši un 50 gadu vecumu sasnieguši cilvēki, kuri ir darba spējīgi. Bet – bez darba. Tagad darba devēji ir norūpējušies par to, kā piesaistīt darbiniekus. Un arī – kādus.
Taču, ja darba devēji nemainīs attieksmi pret darbiniekiem, tad viņi diez vai masveidā sagaidīs emigrējušos darba meklētājus - ar labu izglītību, kvalificētus, pieredzējušus, ar kontaktiem ārvalstīs un prasmēm, kas viņus padara pārākus par citiem kandidātiem.
Vakar tika sākta Tele2 sociālā kustība Latvija strādā, kuras iecere ir panākt, ka atgriežas vismaz tūkstotis no tiem 170 000 Latvijas valstspiederīgo, kas strādā vai mācās ārzemēs.
Kas jau ir
Patriotisku un praktisku apsvērumu dēļ Latvijā gaida atgriežamies aizbraukušos. Ir darba vakanču portāls www.yourmove.lv, ko izveidoja no ārzemēm atgriezušies jauni cilvēki. Ar portāla palīdzību darba meklētājiem un piedāvātājiem tiek sniegta informācija, jo Latvijas Universitātes profesors, migrācijas pētnieks Mihails Hazans uzsver, ka reemigrantu aptaujas liecina - lai atgrieztos Latvijā, viņiem ir svarīgs ne tikai darbs un atalgojums, bet arī informācija, tajā skaitā par nodarbinātības iespējām. To kā svarīgāko bija norādījusi trešdaļa aptaujāto.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izveidojusi piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu. Tas darbojas īsu laiku, bet pašlaik tiek novērtēts atzinīgi, jo koordinatori palīdz reemigrantiem vai potenciālajiem reemigrantiem ātrāk noskaidrot nepieciešamo informāciju. Drīzumā koordinatoru tīkls tiks paplašināts, jo ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo interese par atgriešanās iespējām esot liela.
Valdība sola finansiālo atbalstu tiem reemigrantiem, kuri Latvijā sāks uzņēmējdarbību.
Atpakaļ - vismaz tūkstoti
Vakar tika sākta Tele2 sociālā kustība Latvija strādā, kuras iecere ir panākt, ka atgriežas vismaz tūkstotis no tiem 170 000 Latvijas valstspiederīgo, kas strādā vai mācās ārzemēs. Par kustības Latvija strādā partneri var kļūt ikviens uzņēmums, kurš simboliski parakstīs memorandu un norādīs, cik darbinieku apņemas atsaukt atpakaļ. Potenciālajiem darba ņēmējiem tas būs signāls, ka šajā uzņēmumā viņš ir gaidīts, viņam palīdzēs atrisināt ar pārcelšanos saistītos jautājumus, citiem vārdiem sakot, tiks nodrošināta individualizēta attieksme un palīdzība.
Ja Latvijā dzīvojošie un strādājošie varētu justies aizvainoti, ka pret «viņiem» būs labvēlīgāka attieksme nekā pret «mums», tad reemigrantu atgriešanās var mainīt darba vidi Latvijā. Ārzemēs strādājošie novērtē korporatīvo kultūru (darba vidi, attieksmi) un ir ieinteresēti nodokļu nomaksā, aplokšņu algu izskaušanā u.tml. Viņi norāda, ka Latvijā var izmantot viņu zināšanas un pieredzi, un tā ir taisnība. Par to stāstīja uzņēmuma Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks. Uzņēmumā strādā no ārzemēm atgriezušies Latvijas pilsoņi (vai arī par tādiem kļuvuši dubultpilsoņi), arī viņu dzīvesbiedri, kontakti netiek sarauti arī ar bijušajiem darbiniekiem. Tas atmaksājas.
Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs sacīja, ka pašlaik Latvijā darba devējiem ir grūti aizpildīt vakances, bet ir liels skaits potenciālo darbinieku Latvijas darba tirgum - ar labām zināšanām un pieredzi, kas šobrīd studē vai strādā ārzemēs.
Faktori, kuri veicina atgriešanos
Pētījumi liecina, ka daudzi no aizbraucējiem labprāt atgrieztos Latvijā, ja vien spētu atrast piemērotu darbavietu. Tomēr tas nav vienīgais nosacījums. Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda KalniņaLukaševica izklāstīja ministrijas pieredzi, tiekoties ar diasporas pārstāvjiem. Studenti varētu būt pirmie, kas atgrieztos. Darbaspēku var meklēt dažādās profesionālās organizācijās, kas savstarpēji kontaktējas. Tie, kuri uztur saikni ar Latviju, ir atvērtāki sarunām par atgriešanos. Viņa arī ierosināja darba devējiem izmantot Latvijas simtgadi, kad tiek rīkoti daudzi pasākumi un Latvijā ierodas ārzemēs dzīvojoši tautieši. Piemēram, Dziesmu un deju svētkos notiks Pasaules latviešu diena.
Z. KalniņaLukaševica sacīja, ka, lai atgrieztos, aizbraucējiem ir svarīga dzīvesbiedru integrācija Latvijā. To uzsvēra arī J. Palkavnieks un M. Hazans - valodas apmācība, izglītības dokumentu atzīšana u.tml. Pētījumu dalībnieki atzinuši, ka viņiem nozīmīgu faktoru vidū ir dzīvesvietas jautājums, skola un bērnudārzs (arī asistenta pakalpojums, kas šobrīd daudzviet ir tikai uz papīra), individuāla pieeja katram reemigrantam, pašvaldības palīdzība uzņēmējdarbības sākšanai, kā arī iespēja tikties savējo vidū - kādā sabiedriskā organizācijā. Diasporas likums ir valsts solis pretim reemigrantiem. Z. KalniņaLukaševica pieļāva, ka tuvākajos četros piecos mēnešos likumu varētu pieņemt galīgajā lasījumā.
***
DARBA TIRGUS PROBLĒMAS
70% uzņēmēju atzinuši, ka pastāvīgi vai bieži izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu;
61% uzņēmēju atzinuši, ka izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu;
8,1% - bezdarba līmenis Latvijā;
tikai 28% vietējo uzņēmumu ir apsvēruši iespēju kā darbaspēku iesaistīt reemigrantus;
60% aptaujāto reemigrantu atzinuši - lai atgrieztos, viņiem ir nozīmīgs darbs un alga;
vairāk nekā 60% augsti izglītotu reemigrantu norādījuši, ka viņiem ir svarīgs ne tikai darbs un atalgojums, bet arī informācija, kas saistīta ar darba un dzīves apstākļiem Latvijā, tajā skaitā par nodarbinātības iespējām;
apmēram 30% emigrējušo iedzīvotāju darbu Latvijā atrod ar draugu vai paziņu starpniecību;
tikai 20% reemigrantu ir izdevies atrast darbu Latvijā laikā, kad viņi atradušies ārzemēs.
Vairāk informācijas par kustību un pieteikšanos
pieejama tās mājaslapā www.latvijastrada.lv.