\\Autori

Antra Gabre

29.jun
Nekoptās ceļmalās un citos čūsklājos var uziet šo augu. Arī Latvijā. Par laimi, nav dzirdēts, ka kāds būtu pūlējies noindēt savu nelabvēli vai, teiksim, politisko pretinieku ar plankumaino suņstobru. Var jau būt, ka mēģinājis ir gan, tikai suņstobru sajaucis ar suņuburkšķi, kas nekādu skādi veselībai nenodara.
 
28.jun
Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par atļauju Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas telpās un teritorijā spēlēt kārtis. 
 
18.jun
Tā viņu dēvē. Lailu Robinu jeb Robiņu uzskata par vienu no veiksmīgākajām un panākumiem bagātākajām latviešu izcelsmes ASV teātra, TV un kino aktrisēm Holivudā.
 
13.jun
Varbūt tas pat nebija skandāls, vien sašutuma un neizpratnes uzvirmojums par to, ko liela sabiedrības daļa pat nezina. To izraisījis nelaiķis loģikas un filozofijas pasniedzējs Dzintars Pēteris Veits. Viņš nepiedzīvoja 2021. gadu, kad klajā nāca viņa dienasgrāmata, kam dots nosaukums «SP». Atšifrējot – surogātpartneris. Tā viņš sevi dēvēja un aprakstīja pusmūža vīrieša seksuālo pieredzi ar milzum daudzām sievietēm, starp kurām tikai viena bijusi skaistule. Veits nomira 2015. gada 20. maijā.
 
9.jun
Lai vēl kādam būtu tik noturīgas intereses kā 10 gadus vecajam Mariusam Vermjulenam. Entomologs – jau agrā bērnībā viņš iemācījās šo vārdu, lai izstāstītu, par ko vēlas kļūt. Un arī tagad viņš neslēpj, ka vislabāk skolā patīk dabaszinību stundas. «Un matemātika – drusciņ.» Viņam ir pa spēkam pateikt arī latīnisku nosaukumu.
 
5.jun
Šogad daudziem tik netīkamais datums – piektdiena, trīspadsmitais – ir tikai 13. maijā. Arī pērn tā dēvēto melno piektdienu piedzīvojām vienu reizi – augustā. 
 
4.jun
Izlasot par vērtīgu grāmatu zādzību no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, atmiņā atausa personiskais naivums. Vienlaikus izjutu prieku, ka neesmu gluži samaitāta, ja reiz manī ir tāda labticība... Iespējams, to var dēvēt citā vārdā – neaptēsta. Kaut gan bija brīži, kad neapjaustie dēmoni nesnauda un kārdināja arī mani, kā pati uzskatīju – labticīgo.
 
29.mai
Ne viss, ko redzam uz ekrāniem, atbilst īstenībai. Tā bijis  seriālā «Kāsla metode» par rakstnieku Ričardu Kāslu un detektīvi Keitu Beketu – uz ekrāna mīlas pāris, bet ikdienā Kāsla lomas tēlotājs Neitans Filjons pret Beketu vai Stanu Katiču bijis emocionāli vardarbīgs un ne reizi vien novedis aktrisi līdz asarām. Līdzīgi noticis arī ar slavenā romāna «Vējiem līdzi» ekranizējuma ne mazāk slavenajiem aktieriem Vivjenu Lī un Klārku Geiblu.
 
29.mai
Miglaini atceros «Kijevas kotleti» (tolaik pilsēta netika dēvēta par Kijivu) no sava universitātes mācību laika, kad gadījās atļauties apēst šo sātīgo gardumu. Tā cena gan nav saglabājusies atmiņas dzīlēs, bet diez vai tā bija īpaši draudzīga studentes maciņam.
 
26.mai
Pagājušā gadsimta 20. gados plašs parks Pārdaugavā Rīgā tika nodēvēts par Uzvaras laukumu un veltīts Latvijas Brīvības cīņām, bet tā paša gadsimta 80. gados tur tika uzstādīts piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Paradokss: Brīvības cīņās tika aizstāvēta jaundibinātās Latvijas Republikas teritorija pret iebrukušo padomju Krievijas karaspēku, bet vairās desmitgades pēc tam Padomju Savienība atkal ierāva Latviju karā, okupēja un Brīvības cīņām veltītajā vietā atjaunoja Uzvaras parka nosaukumu un uzcēla monumentu.
 
22.mai
Ir cilvēki, kuriem nav dots un nav lemts būt par gidiem vai vismaz kaut cik saprātīgi orientēties laikā un telpā. Un ir cilvēki, kuri to apzinās un cītīgi pārliecinās, vai pareizi sapratuši norunāto laiku un vietu, bet ir arī tādi, kuri vieglprātīgi uzticas savai iekšējai balsij, kas sajauc visu – datumu ar mēnesi, pulksteņa laiku ar nedēļas dienu... Es piederu otrajiem. Joprojām tā ir mīkla, kāpēc mana iekšējā balss rotaļājas ar mani!
 
15.mai
Topošās vīramātes, šis stāstiņš domāts jums! Kā vēsta literatūrzinātnieces un valodnieces Janīnas Kursītes sastādītā «Tautlietu vārdene», latviešu jaunkundzes kāzu naktī vilkušas pišamkreklu – līgavai īpaši šūdinātu garu, izrakstītu kreklu.
 
11.mai
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bijusi skolotāja Vera Gureviča, ko Putins saucis par savu mīļāko skolotāju. Vēlākos gados viņa sarakstīja grāmatu, kurā pieminēts arī Vladimirs Putins. Grāmata tika izdota 2004. gadā Sanktpēterburgā.
 
11.mai
Pat kaut cik izglītotam skolasbērnam vajadzētu zināt, kas ir Aleksandrs Puškins. Zināt pārējās viņa dzīves peripetijas būtu jauki, bet varbūt ar tām labāk iepazīties pakāpeniski. Piemēram, viņa duelis ar Žoržu Dantesu joprojām nodarbina ļaužu prātus. Kāpēc patiesībā Puškins un Dantess ķērās pie ieročiem?
 
8.mai
Atgādinām dažādus zināmus un varbūt aizmirstus faktus par olām.
 
8.mai
Mūsdienās demokrātisku valstu līderu biogrāfijas ir pieejamas sabiedrībai, un, ja arī gribas noslēpt kādu faktu, tas agri vai vēlu izlien. Autoritāros režīmos vadoņi pūlas piedāvāt tautai tādu biogrāfiju, kādu to vēlas redzēt paši. Tomēr, kā smejies, no dziesmas vārdus neizmetīsi.
 
6.mai
Ir kāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina mīļākās skolotājas Veras Gurevičas uzrakstīta grāmata, kas izdota 2004. gadā Sanktpēterburgā. Esot arī izdota atkārtoti, un tiem vajadzējis būt papildinātiem un pārstrādātiem izdevumiem, bet sanākuši tikai pārstrādāti, proti, grāmatiņa ar katru atkārtotu izdošanas reizi kļuvusi arvien plānāka.
 
5.mai
Ukrainas aktieris, trīskārtējs striptīza čempions un striptīza teātra «Strike Erotic Show» dibinātājs Aleksejs Surovcevs kļuvis slavens ar to, ka glābj pamestos suņus un kaķus Irpiņā. Šo Ukrainas pilsētu bija okupējis Krievijas karaspēks, un cilvēkiem tur uzturēties bija bīstami. Tagad Ukrainas bruņotie spēki ir atguvuši Irpiņu.
 
4.mai
Pirmo reizi pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā Saeima piešķīra 1995. gadā. Tad par Latvijas Republikas pilsoņiem kļuva 21 cilvēks – kultūras, medicīnas, valsts iestāžu darbinieki, sportists, uzņēmēji... 2021. gadā Latvijas pilsonība piešķirta tikai uzņēmējam Džonam Martinam Tallijam un neiroķirurgam Baselam Jakubam Vahbem.
 
1.mai
Ja brīvdienās nolemsiet izskriet ārpus Latvijas uz dienu vai divām, tad daudziem, iespējams, joprojām nezināms būs Tītuvēnu Vissvētākās jaunavas Marijas baznīcas un bernardīniešu klostera ansamblis Lietuvā.