arrow_downwardAntra Gabre / Autori

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Par laimi, novecojis ir teiciens, ka vīrietim dzīvē jāpaspēj iestādīt koku, nosist čūsku un izaudzināt dēlu. Toties katram latvietim, šķiet, jāpaspēj apmeklēt kapusvētkus vismaz vienu reizi. Ne velti kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā. Paši mēdzam pasmaidīt par to, kā vārds «kapusvētki» tiek tulkots citās valodās, tomēr, ja ne jaunībā, tad brieduma gados šos «svētkus» lielākoties vairs neignorējam. Mūsu dzīvē tie ieņem citu nozīmi.

Ir cilvēki, kuriem liptin pielīp apzīmējums «seksa simbols». Viens no pirmajiem šāda novērtējuma kritērijiem visbiežāk ir acīm redzams – izskats. Pēc tā vērtētas tiek supermodeles, sportistes un sportisti, aktrises un aktieri, citi pazīstami cilvēki. Par laimi, šāds vērtējums vairs nekotējas. Cilvēks nav tikai viņa izskats!

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Briti savu dzīvi krāšņo ar melno humoru, kas ne visiem saprotams, tāpēc varētu izpelnīties arī noraidošu attieksmi. Britu situāciju komēdija «Gaišā piemiņā» («In Loving Memory»), ko ik pa laikam varam skatīties Latvijas Televīzijā, ir ļoti maigs, varētu sacīt homeopātisks, melnā humora atšķaidījums, runājoties par nāvi.

Ne katram piemīt māka pasmieties par sevi. Ne katrs spēj uzjautrināties tad, kad izlasa savu nekrologu. Bet pasaules vēsturē ir zināmi slaveni cilvēki, kuru nekrologi ir izskanējuši, viņiem vēl dzīviem esot. Dažus no viņiem sasmīdināja vēsts, ka viņi ir miruši, citus – saniknoja.

Ar naudu tiek pārbaudīts katrs cilvēks. Nav iespējams droši apgalvot, ka tikai tie, kam ir vairāk naudas un kuriem bagātība nav nākusi viegli, ar sirds siltumu ziedo līdzekļus labdarībai vai kopējās labklājības veidošanai. Bet tie, kuri savu bagātību sapelnījuši vieglākā ceļā, ir skopāki. Varbūt tā ir, lai gan katrā likumsakarībā ir arī izņēmumi.

«Bija maza, mīļa trusenīte, izauga briesmonis,» par ģimenes mīluli trusi Tuci smejot saka Mārtiņš Vilemsons. Tieši garausis mēdz sagādāt ja ne galvassāpes, tad jautrus un neprognozējamus mirkļus gan.

R&R – Rotšilds un Rokfellers. Iespējams, jau pirms vairākiem simtiem gadu, nopelnot pirmo lielo naudu, Maijers Amšels Rotšilds un Džons Dēvisons Rokfellers nojauta, ka viņu dzimtas uzvārdus lietos kā ļoti bagāta cilvēka sinonīmu. Bet viņi nevarēja zināt, ka 21. gadsimtā abu oligarhu pēcnācēji savus miljonus un miljardus apvienos kopīgā aliansē.

Lana, īstajā vārdā Svetlana, Paula devās mūžībā 4. augustā. Augusta pēdējā dienā Lana un Raimonds Pauli būtu svinējuši kāzu 61. gadskārtu. Viņa nav rāvusies būt priekšplānā, tomēr apstiprina teicienu par to, ka aiz katra veiksmīga vīrieša stāv spēcīga, atbalstoša sieviete. Sieviete ar pašcieņu. Stāstot par Raimondu Paulu, nav iespējams nerunāt par viņa dzīvesbiedri. Un otrādi.

2010. gada 8. augustā tika ordinēts Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš šajā amatā nomainīja kardinālu Jāni Pujatu. Zbigņevu Stankeviču par jauno Rīgas arhibīskapu nominēja pāvests Benedikts, bet pēcāk aizņemtības dēļ Stankevičs nepiedalījās emeritētā pāvesta Benedikta XVI bērēs.

Laiku pa laikam tiek veiktas aptaujas, kurās parādās jautājumi par to, kam mūsdienās tic cilvēki. Jāteic – ticiet vai ne, bet aptaujas turpina apliecināt: ir cilvēki, kuri tic gan ellei, gan ļauniem gariem, gan to izdzinējiem. Pirms nepilniem 20 gadiem veiktā aptaujā Latvijā 22 % cilvēku apstiprināja, ka, jā, viņi tic – elle pastāv. Salīdzinoši tas nav daudz, un tomēr...

Viņi nebija ne Romeo, ne Džuljeta. Viņiem abiem bija jau pāri statistiskajam pusmūžam. Proti, abiem piecdesmit ar astīti. Tāpēc šis mīlas stāsts atgādina rudens rasā piemirkušus vilnas svārkus. Laba, kvalitatīva drēbe. Bet slapja kļūst ļoti smaga. Ļoti.

Šķietami necils izstrādājums, bet vajadzīgs. To apliecina pogas vēsture, kas datējama ar apmēram 2000. gadu pirms Kristus. Tolaik radās mūsdienu pogas pirmmāte, un nu, atgādinot vairākus faktus, atdosim tai godu.

Ne velti uguns ir viens no četriem pirmelementiem. Sengrieķu mitoloģijā ir leģenda par titānu Prometeju, kurš dāvāja cilvēkiem uguni. Latviešiem uguns patrons ir Labrencis, un Labrenča jeb Uguns diena ir 10. augusts. Bet izsenis un arī tagad īpašus guns rituālus veic vasaras saulgriežos, bet ne tikai tad. Iespējams, pat nezinām, kāpēc to darām...

Bija laiks, kad jaunajam pārim, vēl svinību tērpus nenovilkušiem, lika zāģēt malku, mazgāt un autiņos tīstīt lelli, lai tādā veidā apliecinātu gatavību ģimenes dzīvei. Un bija laiks, kad līgavas zagšana Latvijā bija aizliegta.

No 24. jūlija Latvijas Nacionālā teātra direktora (valdes locekļa) pienākumus nākamos piecus gadus pildīs Māris Vītols, šajā amatā nomainot Jāni Vimbu. Šim amatam par piemērotāko Vītols ticis atzīts 14 pretendentu konkurencē. Daudziem viņš aizvien palicis atmiņā kā viens no jaunākajiem Saeimas deputātiem un īslaicīgs izglītības un zinātnes ministrs, toties ne mazāk daudzi, iespējams, būs pārsteigti, uzzinot, ka Vītols ir laikmetīgās mākslas kolekcionārs, starptautisku kultūras projektu vadītājs un izstāžu kurators. Bet viņa nokļūšana Latvijas Nacionālā teātra direktora amatā noteikti pārsteidza daudzus.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Tiklīdz mājās ir kaķis, dzīve virs nebūs tāda kā iepriekš. Tā nu tas ir. Un tur neko nevar darīt.

Zinām Rīgas jūgendstilu, vairāk vai mazāk populārus pieminekļus, mīlīgus nostūrīšus pilsētas nomalēs. Bet garāmskrienot var arī nepamanīt cilni pie nama Maskavas ielā 178. Nezinātājam tas var šķist savdabīgs un nesaprotams, jo trūkst konteksta, kāpēc tika veidots mākslas projekts «Speķa ielas republika» un vai tāda vispār ir.

Pirms Rīgas 800 gadu svinībām tika izsludināta akcija – meklēt slavenus rīdziniekus. Bet daudzi no viņiem jau tolaik bija rodami Lielajos kapos. Ko nozīmē – slavens? Kad noskaidro, kas slēpjas zem katra smilšu uzkalniņa, tad katrs no apbedītajiem ir vērts, lai viņu atcerētos.

Reti kurš rīdzinieks zina, ka pašā Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – viduslaikos liesmojuši sārti, kuros dedzinātas raganas un burvji no visas pašreizējās Latvijas teritorijas. Toties Sarkandaugavā burvji un raganas tika peldināti vai slīcināti, kā nu kurā gadījumā labpatika izrīkoties baznīcas kalpiem. Iespējams, raganas un burvji bija baznīcas izpratnē ķeceri, kuri patiešām nodarbojās ar maģiju un būrās, bet, iespējams, sārtu kūra arī zem tiem, kuri Romas katoļu baznīcas inkvizitoriem nepatika tāpat vien.